Ceturtdienas, 31.jūlija, vakarā svētceļnieku grupa, kas
svētdien no Liepājas uzsāka ceļu uz Aglonu, tuvojās Aucei, portālam pastāstīja svētceļojuma
vadītājs priesteris Mariušs Kempa, kurš svētceļojumu vada jau ilgus gadus.

Kad portāls M.Kempu sazvanīja atpūtas brīdī, priesteris
pastāstīja, ka līdz Aucei jāiet vēl aptuveni 10 kilometru.

Tāpat priesteris atzina, ka šogad laika apstākļi
svētceļniekus īpaši nelutina – stiprs karstums mijas ar lietusgāzēm: ”Lielākoties
ceļā ir sauss un karsts laiks, taču ceturtdien dienas pirmajā pusē uznāca arī
spēcīgs lietus – lija aptuveni stundu. Kaut arī karstums un lietus, protams,
apgrūtina iešanu, bijām tam gatavi.” Un piebilda, ka mediķu palīdzība karstuma
dēļ gan nevienam no svētceļniekiem nav bijusi nepieciešama: ”Mēs esam piesardzīgi,
bez galvassegas saulē neviens neuzturas.”

Pēc M.Kempas teiktā šobrīd svētceļnieku grupā ir jau vairāk
nekā 40 cilvēku. Četriem desmitiem svētceļnieku, kas svētdien ceļā devās no
Liepājas, piepulcējušies jauni svētceļnieki.

Portāls jau informēja, ka pirmā svētceļnieku grupa uz Aglonu
ceļā devās 27.jūlijā – tie bija liepājnieki, kuri tradicionāli pirmie sāk simtiem
kilometru garo svētceļojumu.

Maršruts liepājniekiem pēc M.Kempas teiktā ir
tradicionālais: ”Kopā tie ir 460 kilometri. Dienā vidēji noiesim 30 kilometrus.
Plāni nav mainījušies – 13.augustā ap pulksten 17 plānojam sasniegt galamērķi,
lai mazliet atpūstos un 14.un 15.augustā piedalītos svinīgajā pasākumā.”

Svētceļojuma laikā tā dalībnieki, kā pastāstīja M.Kempa,
daudz laika velta lūgšanām, garīgām pārdomām, lai stiprinātu savu ticību.
Brīdis, kad pēc grūtā un garā ceļa parādās Aglonas bazilikas torņu smailes,
esot ļoti emocionāls un daudzu svētceļnieku acīs esot asaras.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki ir
gada lielākie katoļu svētki, kas Aglonā – starptautiskas nozīmes svētvietā
Latvijā – pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan
citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atzīti
par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts
budžeta.

Pērn Aglonas svētkus apmeklēja aptuveni 100 tūkstoši
cilvēku, aizpērn – 120 tūkstoši.