Koncertu ievadīja svinīgā Ādolfa Skultes “Uvertīra”, ar pianista Daumanta Liepiņa solo skanēja Pētera Barisona “Latvju rapsodija”, savukārt Jāņa Mediņa apdarinātās “Piecas latviešu tautasdziesmas” Latvijā pirmatskaņoja soprāns Liene Kinča. Skanēja Mārtiņa Brauna balāde “Tālavas taurētājs”, tāpēc koncerta mēģinājumu ar ierašanos bija pagodinājis arī pats autors. Liepājas simfoniķi atskaņoja daļas no Romualda Kalsona svītas “Gadskārtu ieražu dziesmas”, bet vakaru noslēdza Liepājas iedvesmotā Imanta Kalniņa svīta “Rotāju, dancoju”.

Koncerta mākslinieciskās idejas autors un programmas veidotājs A. Rubiķis ir Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs. Viņš ir Eiropā, ASV, Krievijā un Austrālijā pieprasīts operu un simfonisko orķestru diriģents, nesen apbalvots ar Krievijas teātra balvu “Zelta maska” kategorijā “Labākais operas diriģents”.

“Kurzemes Vārdam” viņš pastāstīja, ka pirmo reizi savā profesionālajā karjerā ir kopā ar Liepājas orķestri: “Pirmā tikšanās man bija studentam esot, otrajā kursā, tas vēl bija Graudu ielā.

Orķestris ir tiešām labs, gribošs, un tā ir svarīgākā lieta. Man ir svarīgi, lai būtu process – klupdami krizdami, bet lai virzās uz priekšu, lai nebūtu stagnēšanas un stāvēšanas uz vietas.”

Koncerts bez klausītājiem diriģentam raisījis skumjas sajūtas un iekšējas bailes. “Man nav šādas pieredzes, pirmo reizi nav publikas. Svētki ir arī mums, mēs tos svinēsim, ēdīsim kūku un dzersim šampanieti. Tomēr koncertsituācijā skatītājs vienmēr spēlē galveno lomu. Es stāvu pa vidu starp orķestri un zāli, ir gan horizontālā, gan vertikālā saikne. Ja kāds posms izkrīt, sajūta ir dīvaina,” viņš atzina.

Arī LSO čellu grupas pirmā koncertmeistara pienākumu izpildītājs Leons Veldre teica: “Tik daudz darba ieguldīts, bet skatītāju nav.” Tomēr mūziķim labu noskaņojumu radīja svētku sajūta, jo šāds koncerts esot vairāk nekā darbs. “Brīnišķīgs diriģents. Man personīgi šī nav pirmā sadarbība ar Aināru Rubiķi. Tas, ka viņš ir tik daudz sasniedzis, jau runā pats par sevi. Viņš ir cilvēks ar interesantām idejām, kuras arī cenšas risināt maksimāli, strādā ar lielu enerģiju,” pastāstīja čellists.

Daumants Liepiņš Liepājas koncertzālē vēl nebija spēlējis kopā ar orķestri. “Ir īpaši, jo ir Latvijas proklamēšanas dienas priekšvakars. Viss notiek latviskā zīmē, arī Pētera Barisona skaņdarbs “Latvju rapsodija” pilns ar latviešu tautasdziesmu tēmām. Tas nav daudz skanējis, tomēr ir sajūta, ka dzird kaut ko pazīstamu, jo tautasdziesma visiem sēž zemapziņā. Ir māju un Latvijas sajūta,” sacīja pianists.

Koncerta video tiešraidei bija pieslēgušās kopskaitā 16 tūkstoši mājsaimniecību Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā, Īrijā, Zviedrijā, Itālijā, ASV, Kanādā un citur.