Svētdien, 27.martā, Jūrmalas parka bērnu laukums bija ļaužu pilns – norisinājās pavasara modināšanas un Lieldienu pasākums “Ola te, ola tur, tikai zaķa nav nekur”. Lieli un mazi, izbaudot saulaino dienu, piedalījās dažādās radošās un jautrās aktivitātēs. Svētku noskaņu dziedot un dejojot papildināja radošie kolektīvi.

Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra rīkotās ikgadējās Lieldienu svinības Jūrmalas parkā atklāja Liepājas ceļojošā leļļu teātra “Maska” aktieri, kuri skatītājus priecēja ar Lieldienu jauniestudējumu. Skanēja komponista Andra Eniņa īpaši šim notikumam sarakstīta mūzika.

Turpinājumā gan lieli, gan mazi liepājnieki un pilsētas viesi piedalījās dažādās radošās aktivitātēs. Dažās no tām galvenā loma, protams, bija atvēlēta Lieldienu simbolam – olai.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” prasmīgo meistaru vadībā olas varēja krāsot īpaši sagatavotā lielā katlā ar sīpolu mizām. Kā novēroja redakcija, pirms krāsošanas olām tika pietīta klāt kāda lapiņa, zāles stiebriņš vai putraimi, lai veidotos interesants nospiedums. Gala rezultāts izraisīja sajūsmu ne vienā vien pasākuma apmeklētājā.

Kopā ar Radošo skolotāju apvienības pārstāvēm interesenti varēja darināt svētku dekorus – papīra zaķīšus un gailīšus, miniatūrus putnu būrīšus. Liels pulciņš bija arī pie ligzdu vīšanas, ko piedāvāja Ziedu dizaina studija “Liepzars”. Tur sastapām arī Kārli Strautmani ar meitu Lauru. “Pirmo reizi ko tādu darām,” viņš atzina, mēģinot no dažbrīd nepaklausīgajiem bērzu zariem veidot apaļas formas putna mājvietu. “Sākumā bija grūti, bet liekas, ka tagad veicas diezgan labi,” vērtē tētis, darbiņā iesaistot arī meitu, ik pa brītiņam viņai lūdzot aizsiet mezglu. “Striķi saturēs ligzdiņu kopā,” viņš paskaidro. “Mājās uz palodzes,” pēc mazas apdomāšanās atbild Laura, vaicāta, kur tapušo ligzdiņu liks.

“Jā, cīnās un taisa,” “Liepzara” vadītāja Vaira Kārkliņa novērojusi, ka pasākuma apmeklētājiem pacietības pietiekot un visbiežāk darbiņš tiekot paveikts līdz galam, lai arī sākotnēji šķitis, – tas būs viegli! “Ar acīm bieži protam, bet, kad ķeramies klāt, ar pirkstiem tik veikli neiet,” meistare par to tikai pasmaida. Lai arī atpūtai nav neviena brīža, jo daudz ir to, kam darbiņš ierādāms, V.Kārkliņa atzīst, ka arī šādi varot izbaudīt svētkus. “Mūzika skan, ir jauks laiks,” viņa priecājas, “un, ja kaut ko neredzu ar acīm, tad dzirdu ar ausīm”.

Vēl apmeklētāji varēja iesaistīties radošās apvienības “Krāsu karuselis” organizētās izklaidēs. Lielu jautrību bērnos raisīja vizināšanās ķerrā, tāpat arī olu ķeršanas atrakcija. Ne mazāka sajūsma bija par zinātkāres centra “Zili brīnumi” aizraujošajiem eksperimentiem, kā, piemēram, – mākoņu “taisīšanu” no šķidrā slāpekļa. Tos un citus “brīnumus” vēroja arī Rastihinu ģimene – mamma Aļona, tētis Dainis un viņu piecus gadus vecā meitiņa Elizabete. “Labi, ka “Zilie brīnumi” ir šeit, domāju, ka ne visi paspējuši līdz viņu centram aiziet, arī mēs vēl tikai plānojam,” atzīstas Aļona, priecājoties, ka šodienas pasākums Jūrmalas parkā ir tik daudzveidīgs. “Bērnam ir ko darīt, ir ko parādīt, līdz ar to – diena piepildīta.” Patīkama atkalredzēšanās esot bijusi ar leļļu teātri “Maska”. “Viņi šeit bija vasarās, kad svētdienās notika bērnu rīti. Meita viņus atpazina,” liepājniece pastāsta, ka labprāt ar atvasīti apmeklējot pilsētas rīkotos pasākumus.

Bērni izmantoja iespēju baudīt izjādes zirga un ponija mugurā. Lai arī savu kārtu nācās labu brīdi pagaidīt, jo gribētāji veidoja garas rindas, Egita Pelnēna atzina, ka bijis tā vērts: “Bērns ļoti gribēja. Pirmo reizi jāja ar lielo zirdziņu.”

Sešus gadus vecā Daniela pēc tam sacījusi, ka esot ļoti priecīga. “Ar to, ka šādos pasākumos ir daudz cilvēku, ir jārēķinās. Tāpēc, nē, garās rindas mani nekaitina.”

Ar savu klātbūtni pasākuma apmeklētājus priecēja arī Liepājas kanisterapijas suņu komanda, kā arī Liepājas un Ventspils Dzīvnieku audzētāju biedrību pārstāvji ar saviem mīluļiem. Skatītāji varēja iepazīt aptuveni 20 suņu šķirnes un vērot Liepājas kanisterapijas komandas suņu paraugdemonstrējumus. Bērniem kopā ar suņiem bija iespēja piedalīties jautrās aktivitātēs, piemēram, Anita Reine kopā ar savu četrkājaino draugu Messi aicināja izmēģināt kanikrosu – kad suns velk skrējēju. Viņa pati ar šo sporta veidu aizrāvusies jau vairākus gadus. “Bērniem ļoti patīk,” novērojusi sieviete – gan aktivitātes, gan arī pats vilcējs – Aļaskas malamuts. “Grib paglaudīt, samīļot.” Anita interesentiem pastāsta, ko nozīmē rūpes par šādas šķirnes suņiem. “Tas nav suns, kurš sargās mājas. Malamuti ir darba suņi,” A.Reine norāda, ka tāpēc nebūs piemēroti visiem. “Ar viņiem daudz jākustas, jāskrien.”

Svētku noskaņu dziedot un dejojot papildināja radošie Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra kolektīvi – bērnu un jauniešu vokālā studija “Pērlītes”, folkloras kopas “Vēlava” un “Saknes”, bērnu deju kolektīvs “Krustiņi”, vidējās paaudzes deju kolektīvi “Vaduguns” un “Kvēle”, kā arī senioru deju kolektīvs “Sidrabvilnis”. Tas, ka uzstājušies dažādu paaudžu dejotāji, ļoti patika mammai Inārai Ronei, kas priekšnesumus vēroja kopā ar savu piecus gadus veco dēliņu Justu. “Apbrīnojami, ka arī tādā vecumā vēl var dejot, turklāt ar smaidu,” par redzēto senioru kolektīva sniegumu sajūsmināti sacīja liepājniece. “Un dēlam bija iespēja redzēt, kā dejo pieaugušie. Lai arī vēl bērnudārznieks, viņš iet tautiskajās dejās.”

59Skatīt galeriju