Svinam ar baudu, bet… Lūk, sarkanie karodziņi!
Jāņu brīvdienas operatīvajiem dienestiem katru gadu ir līdzīgas – braukšana reibumā, pārgalvīga peldēšana, nepareiza apiešanās ar uguni vai vienkārši neapdomīga rīcība un nepieskatīti bērni, kas ir cēlonis nelaimēm.
"Kurzemes Vārds"
Nelaimes gadījumu statistika svētkos nav tikai skaitļi. Tas ir stāsts par ģimenes locekļiem vai draugiem, kuri svētkus nekad vairs nesvinēs kopā.
Tāpēc šogad padomā par sevi un saviem mīļajiem un svini svētkus apdomīgi.
Uz ceļa tikai skaidrā
Pērn Līgo dienā un Jāņos ceļu satiksmes negadījumos cieta 27 cilvēki un divi gāja bojā, bet vēl 36 transportlīdzekļu vadītāji pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā.
Savukārt ugunsgrēkos, gūstot plašus ķermeņa apdegumus un smagas traumas, cieta astoņi, bet vēl divi līgotāji no ūdenstilpnēm tika izvilkti bez dzīvības pazīmēm.
Policija aicina ikvienu būt atbildīgam un nesēsties pie stūres alkohola reibumā vai citu apreibinošo vielu iespaidā.
Lēmums vadīt transportlīdzekli reibumā apdraud ne tikai pašu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību. Sekas šādai izvēlei var būt arī letālas.
Uzmani draugus un tuviniekus, neļauj viņiem pie stūres sēsties reibumā!
Svētku laikā Valsts policija ceļu satiksmē īstenos pastiprinātas pārbaudes, īpaši pievēršot uzmanību autovadītājiem, kuri varētu būt alkohola reibumā.
Iedzīvotāji aicināti jau laikus parūpēties par drošu atgriešanos mājās – vai nu ar sabiedrisko transportu, taksometru vai uzticamu šoferi.
Ugunskurs – ar piesardzību
Ugunskurus nedrīkst kurināt tuvumā ēkām un kokiem vai citiem priekšmetiem, kuri var viegli aizdegties. Tāpat tos nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez uzraudzības!
Pēc svinībām obligāti jānodzēš, lai uguns neizplatītos uz blakus objektiem un neizraisītu ugunsgrēku.
Drošākai nodzēšanai var uzliet ūdeni vai uzbērt smiltis un kādu brīdi pagaidīt, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir nodzisis.
Arī grils ir jānovieto tālāk no ēkām un kokiem uz stabilas virsmas. Tā aizdedzināšanai jāizmanto tikai speciāls degšķidrums, to uzlejot pirms aizdedzināšanas.
Ugunskurā un grilā kurināti plastmasas un gumijas izstrādājumi ne tikai sabojās svētku garšu, bet var radīt arī risku nopietni saindēties.
Neesi pārgalvīgs, pieskati bērnus
Svētkos pieskati bērnus – lielos pulcēšanās brīžos viņi bieži tiek atstāti bez uzraudzības un var nonākt bīstamās situācijās pie ūdens, ugunskuriem vai ceļa tuvumā.
Nereti traumas izraisa arī pārvērtētas spējas un riskanta uzvedība –
piemēram, lecot pāri ugunij, peldoties nepazīstamās vietās, kāpjot kokos vai vadot transportlīdzekļus bez atbilstošām prasmēm.
Nelaimē vissvarīgākā ir rīcība
Nelaime atnāk negaidot – svētku brīdī, dziesmas vidū, pie ugunskura vai ūdensmalā. Un visbiežāk cilvēks, kuram vajadzīga palīdzība, nav svešinieks. Tie ir ļaudis, ar kuriem tikko kopā tika svinēti svētki.
Pirmā palīdzība nav tikai zināšanu kopums – tā ir atbildība par līdzcilvēkiem. Prasme, kas krīzes brīdī ļauj neapjukt, bet rīkoties.
Un bieži vien arī glābt cilvēka dzīvību. Līdz brīdim, kad ierodas mediķi, apkārtējie ir vienīgie, kuri var palīdzēt konkrētajā brīdī. Un katra sekunde ir svarīga.
Īpaši kritiskās situācijās – kad cilvēks zaudējis samaņu, smagi asiņo, ir slīcis vai guvis plašus ķermeņa apdegumus – gaidīt nedrīkst.
Pat ja nezini, ko un kā darīt, izsauc palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruņa numuriem 112 un 113 un rūpīgi seko dispečeru norādēm – viņi visu pateiks priekšā, kas jādara.
Ēd, lai svinētu, nevis otrādi
Jāņos ierasts klāt bagātīgu svētku galdu un reizēm arī pārēsties. Katrs jāņubērns ir piedzīvojis savu spēju pārvērtēšanu – jāpagaršo katrs siera veids, katrs gaļas marinējums, un putojošais dzēriens klusi čukst: “Vienu malku vēl!”
Kā nu ne, kārdinājuma kalns ir neatvairāms – pīrāgi, sieri, šašliks, vēl un vēl.
Tāpēc farmācijas uzņēmums “Grindeks” aicina jāņotājus svinēt ar prieku, bet bez pārspīlējumiem, lai lustīgā līgošana netiktu aizstāta ar mazkustīgu stenēšanu.
Neliels šķīvis – lielāks prieks. Svētki nav sacensība. Izvēlies mazākas porcijas un izbaudi tās lēnām.
Kā ticējums vēsta – ja neapēd visu uzreiz, nākamajā gadā būs vairāk vietas jaunām iespējām un vairāk enerģijas, lai tās īstenotu.
Ūdens – tavs īstais sabiedrotais. Lai cik neatvairāms būtu putojošā dzēriena kauss, neaizmirsti par ūdeni! Tas palīdzēs novērst dumpi vēderā.
Dejas kā gremošanas eliksīrs. Ne velti jāņotāji iet rotaļās vai griežas jautrā solī ap ugunskuru – deja uzlabo ne tikai noskaņojumu, tā iekustina arī asinsriti un pozitīvi ietekmē gremošanu.
Jāņu zāles – tavs deviņvīru spēks. Piparmētru vai kumelīšu tēja ne tikai nomierinās dumpīgo vēderu, bet arī palīdzēs atjaunot gremošanas funkcijas un mazinās diskomfortu.
Kustība – dzīvotspējas atslēga. Otrā rītā, visticamāk, neizlēksim polku, taču viegla pastaiga un svaigs gaiss noteikti palīdzēs ātrāk atgūt spēkus.
Uzziņai
Ja vēl neesi paspējis lejupielādēt lietotni “112 Latvija”, tad paveic to tagad! Tajā ir pieejami dažādi drošības padomi, arī par drošu vasaras saulgriežu svinēšanu.
Savukārt lietotnē pieejamā atrašanās vietas noteikšanas funkcija var būt noderīga tajos gadījumos, kad cilvēks devies svētkus svinēt zaļumos un operatīvajiem dienestiem nevar pateikt savu atrašanās vietu.
Apkopota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts policijas un farmācijas uzņēmuma “Grindeks” sniegtā informācija