Ceturtdiena, 25. februāris Alma, Annemarija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Tagad pievēršas kvalitātei, ne skolu skaitam

Valdība izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu plānu skolu tīkla sakārtošanā. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.

Tagad pievēršas kvalitātei, ne skolu skaitam
Foto: TV Kurzeme
02.11.2020 06:00

Linda Kilevica, Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Valstspilsētās vidusskolas posmā jābūt vismaz 120 skolēniem, novadu centros – 90, bet ārpus administratīvā centra – 40. Izņēmums, kur pieļauj 25 skolēnus 10.–12. klasē, ir septiņas vidusskolas, kas atrodas pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Tāpat obligātajos centralizētajos eksāmenos skolēniem jāsniedz vismaz 40% pareizu atbilžu. Ja neizpildās viens vai abi kritēriji, tad no nākamā mācību gada valsts samazinās šīm skolām finansējumu.

Liepājas pašvaldībai izglītības jomā pašreiz prioritāte ir nevis skolu optimizācija, bet gan mācību kvalitātes nodrošināšana, ņemot vērā Covid-19 ietekmi valstī, “Kurzemes Vārdam” ceturtdien, 22. oktobrī, sacīja pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece izglītības jautājumos Linda Markus-Narvila, piebilstot: “Nav tāda uzstādījuma – nākamajā mācību gadā slēgt kādu izglītības iestādi. Mēs zinām riskus, bet pašreiz neuzskatām tos par apdraudējumu skolām. Turklāt sagaidām, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas vēl kādi novadu skolēni varētu pārnākt uz Liepājas skolām.”

Iepriekšējā mācību gadā trijās Liepājas vidusskolās nebija tik daudz skolēnu, cik nepieciešams, kā tagad noteikts valstspilsētu mācību iestādēs.

Liepājai ir valstspilsētas statuss, un šeit 10.–12. klasēs vidusskolā jābūt vismaz 120 audzēkņiem. Pērn tik daudz jauniešu nebija 7., J. Čakstes 10. un O. Kalpaka 15. vidusskolā. “Bet šo mācību gadu esam sākuši ar citiem skaitļiem – ar augšupejošu tendenci. Tagad 7. vidusskolas 10.–12. klasēs mums ir jau 143, 10. vidusskolā – 83 (par 16 vairāk nekā gadu iepriekš), 15. vidusskolā – 110 (gadu iepriekš – 106) skolēnu,” papildina pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Inga Ekuze, “iespējams, skolas ir piedāvājušas interesantāku, daudzveidīgāku, saistošāku saturu.”

Viņa atgādina, ka ar 1. septembri 10. klasēs sācies jaunais, tā sauktais kompetenču izglītības modelis, un arī tas varētu būt radījis un arī turpmāk ietekmēs izmaiņas skolēnu skaitā visās vidusskolās, jo jaunieši izvēlas to, kas viņus interesē.

Bez tam 10. vidusskolas stāsts esot cerīgs, jo ievērojami ir palielinājies bērnu skaits 7.–9. klasēs. Pagājušajā mācību gadā šajā klašu grupā 10. vidusskolā bija 209, bet tagad jau ir 240 skolēni. Tomēr, lai šī skola sasniegtu nepieciešamo 120 vidusskolēnu skaitu, lēcienam jābūt diezgan lielam – ja tā nebūs, var tikt samazināts finansējums no valsts.

“Bet vēl jau nav akmenī cirsts, notiek diskusijas par to, iespējams, [šo finansēšanas nosacījumu] vēl atliks par gadu, jo administratīvi teritoriālā reforma var ieviest savas korekcijas,” teica I. Ekuze. Ir vēl kāda pozitīva tendence – visās šajās trīs vidusskolās pieaudzis skolēnu skaits 10. klasēs.

Pagājušajā mācību gadā Liepājas skolās notika ļoti vērienīga reorganizācija – 8. vidusskolu apvienoja ar vakarskolu, likvidēja internātpamatskolu, apvienoja 2. un 12. vidusskolu, izveidojot Liedaga vidusskolu, atgādināja I. Ekuze. “Ar vienu gadu nepietiek, lai nostabilizētos skolas kolektīvs. Tas, ka skolēni maina skolas šādā situācijā, ir normāli. Lai saglabātu vidusskolu statusu, svarīgi būs pavisam trīs kritēriji – ne tikai skolēnu skaits, bet arī sekmes un skolas vērtējums akreditācijā,” skaidroja I. Ekuze.

“Kritērijs vienmēr ir viens – lai skola būtu tuvāk cilvēkiem un bērni izaugtu gudrāki,” atbild Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, vaicāts, kādi kritēriji vidusskolu tīkla saglabāšanā plānoti topošajā Dienvidkurzemes novadā. Par konkrētām iecerēm runāt viņš ir izvairīgs, sakot, ka pašlaik varot atbildēt tikai par Grobiņas novadu.

Pēc skolu reorganizācijas, izveidojot Grobiņas novada Zentas Mauriņas vidusskolu ar izglītības programmu īstenošanas vietām, sākumā esot bijis zināms apmulsums. “Tagad gan bērni, gan pedagogi ir priecīgi, ka mums ir apmācības vietas gan Grobiņā, gan Bārtā un Kapsēdē. Var gan pamainīties ar skolotājiem, gan bērni var piedalīties savos projektos. Mācību process ir interesants. Domāju, ka cilvēki, kurus savēlēs, to spēs radīt arī jaunajā novadā, viņiem [skolu tīkla sakārtošana] būs jāpaveic. Mums jau pašlaik nav tādas leģitimitātes,” spriež pašvaldības vadītājs.

Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis norāda, ka jebkuras reformas būtu jāveic saskaņā ar izglītības likumu: “Ja tajā noteikts, ka skolēnam nevar likt vairāk kā 20 kilometrus braukt līdz skolai, tad Nīcas vidusskolai ir jāpaliek. Šī ir vienīgā vidusskola uz dienvidu pusi no Liepājas.”

Viņš arī iebilst izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas izteikumam, ka vairāk līdzekļu nonākot skolu ēku uzturēšanai nekā izglītības kvalitātei. “Abām jomām ir jāiet roku rokā. Nevar bērns kā dzimtbūšanas laikos mācīties siena šķūnī ar cimdiem rokās,” saka Nīcas pašvaldības vadītājs.

“Par kādu naudu ministre runā?” arī šis jautājums raisījis viņa pārdomas. Valsts dotē pedagogu algas un piešķirot 6394 eiro mācību līdzekļu iegādei Nīcas vidusskolā. “Tā kā uz vecāku pleciem to uzlikt nedrīkst, pašvaldība nodrošina visus nepieciešamos mācību līdzekļus,” stāsta priekšsēdētājs. Nīcas vidusskolā kopā skolēnu skaits pieaudzis līdz 318, to skaitā vidusskolas klasēs – 50.

Uzziņai

10. klašu skolēnu skaits trijās Liepājas skolās

Skola       2019./2020.2020./2021.
7. vidusskola4454
10. vidusskola2337
15. vidusskola3643

Valsts atbalsta samazinājums skolām, kas neizpilda kritērijus:

  • 2021./2022. mācību gadā – mīnus 20% no valsts finansējuma;
  • 2022./2023. m. g. – mīnus 50% ;
  • 2023./2024. m. g. – tikai pašvaldības budžets.

Avots: IZM

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz