Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tartu pašvaldība: cietums nav atstājis negatīvu ietekmi uz pilsētu

Tartu pašvaldība: cietums nav atstājis negatīvu ietekmi uz pilsētu
Foto: Publicitātes
10.10.2014 07:15

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Šonedēļ,
8. oktobrī, Liepājas domes pārstāvji, piedaloties arī Būvvaldes,
Sociālā dienesta, Pašvaldības policijas un mediju pārstāvjiem,
devās vizītē uz Igauniju, lai iepazītu Tartu pašvaldības jaunā
tipa cietuma projekta realizēšanu, paša cietuma darbību, kā arī
izzinātu tā ietekmi uz pilsētu gan ekonomiskā ziņā, gan
raugoties no drošības viedokļa.


pastāstīja Tartu cietuma priekšnieks Raini Joks,
jaunā tipa cietums Tartu darbojas jau divpadsmit gadus, kopš 2002.
gada, un šobrīd tajā mitinās 850 ieslodzīto, bet kopumā tajā
var uzņemt 925 cilvēkus. “Pirmos ieslodzītos šeit uzņēmām
2002. gada 16. oktobrī, toreiz viņu bija 76,” atminas cietuma
apsaimniekotājs, Igaunijas valsts
nekustamo īpašumu uzņēmuma “Riigi Kinnisvara” projektu
direktors Andrus Kore. Tartu cietumā ir 479 kameras, katra apmēram 10 kvadrātmetru liela un tās visas ir divvietīgas.

Liepājniekiem
bija iespēja pašu acīm redzēt un uzzināt, kā norit ikdiena
Tartu cietumā, igauņi labprāt dalījās pieredzē, izrādīja
cietuma telpas un iepazīstināja ar tā struktūru. Savukārt
par cietuma ietekmi uz pilsētu pastāstīja Tartu pašvaldības
vicemērs Jarno Laurs un Tartu policijas majors
Tarmo Stokkebi.

Tartu
cietuma teritorija kopumā aizņem 23 tūkstošus kvadrātmetru,
iekļaujot administratīvo ēku, sporta, pastaigu laukumus,
mācību klases, bibliotēku, veļas
mazgātavu,
medicīnas nodaļu
un citas telpas. Tāpat cietuma kompleksā
atrodas arī metālapstrādes un kokapstrādes ražotnes,
kurās strādā ieslodzītie.

Viss
komplekss tiek uzraudzīts ar video novērošanas kameru palīdzību un cietuma
darbinieki arī demonstrēja svarīgāko telpu visā kompleksā –
video novērošanas un drošības kontroles telpu, kurā monitoros
redzams viss perimetrs un pastāstīja par drošības sistēmu un
skaņas signāliem, kas informē par pārkāpumiem. Cietuma
teritorija aprīkota ar modernu un automatizētu uzraudzības un
drošības sistēmu, kurā kompleksa uzraudzība tiek nodrošināta
ar vairāk nekā 190 videonovērošanas kamerām.

Runājot
par drošību, cietuma priekšnieks Raini Joks arī atzina, ka visu
šo divpadsmit gadu laikā neviens ieslodzītais nav izbēdzis.
“Cietumā bijis tikai viens bēgšanas mēģinājums un tas
notika 2004. gadā, bet, protams, tas bija neveiksmīgs,” sacīja
cietuma direktors.

Šobrīd
blakus jau esošajam cietuma
kompleksam, tiek būvēta
vēl viena ēka,
kurā būs atvērtā tipa cietums, pastāstīja cietuma pārstāvji.
Tajā uzturēsies gan
vīrieši, gan sievietes. Atvērtā tipa cietums arī paredzēts
sievietēm, kuras tur varēs
uzturēties
ar bērniem.

Ieslodzītajiem
jābūt nodarbinātiem

Tartu
cietuma direktors Raini Joks pastāstīja, ka katram ieslodzītajam
tiek sastādīts individuālais plāns, kas ieslodzījuma laikā
jāizpilda – tas, galvenokārt, saistīts ar izglītības iegūšanu,
kā arī darbu. Šajā cietumā liels uzsvars likts uz to, lai
ieslodzītie tiktu nodarbināti. “Ja ieslodzītie nav
nodarbināti, tās ir grūtības personālam,” uzsver cietuma
pārstāvji.

Darbu
ieslodzītajiem nodrošina valsts uzņēmums un par darbu viņi saņem
Igaunijā noteikto minimālo stundas likmi. Ieslodzītajiem ir
iespēja strādāt, piemēram, metālapstrādes vai kokapstrādes
ražotnēs. “Saražoto produkciju valsts uzņēmums realizē
dažādos veikalos,” bilst Raini
Joks.
Ieslodzītie
izgatavo dažāda veida produkciju, piemēram, no metāla izgatavo
divstāvīgu gultu karkasus, ko izmanto arī
cietumos,
tāpat ieslodzītie gatavo metāla grillus, koka
krēslus
u.c. lietas.

Tas
vai ieslodzītais saņems darbu ražotnēs ir atkarīgs no viņa
individuālā plāna, kas jāizpilda atrodoties cietumā, kā arī
tiek vērtēts, vai ieslodzītajam ir vajadzīgās prasmes un
zināšanas konkrētajam darbam, pastāstīja cietuma priekšnieks.
Tāpat cietumnieki tiek iesaistīti arī citos darbos –
cietuma
kompleksā viņi strādā par palīgiem virtuvē, bibliotēkā un
veļas mazgātavā, kā
arī veic uzkopšanas darbus.

Ieslodzītā
individuālais plāns ietver ne vien darbu, bet arī izglītības
iegūšanu. Tāpat,
lai aizpildītu cietumā pavadīto laiku, ieslodzītajiem ir iespēja
piedalīties dažādās grupu nodarbībās, izmantot sporta
infrastruktūru, bibliotēka piedāvā grāmatas gan igauņu, gan
krievu un angļu valodās. Ieslodzītajiem tiek nodrošinātas arī
psihologa konsultācijas.

Novērtēta
darba vieta

Šobrīd
Tartu cietumā nodarbināti 439 dažādu profesiju darbinieki, no
kuriem 296 ir cietuma uzraugi. Cietums ir viens no lielākajiem darba
devējiem Tartu pašvaldībā.


pastāstīja Andrus Kore
jau 2002. gadā, uzreiz pēc
cietuma atvēršanas, ļoti daudz Tartu iedzīvotāji izrādīja
lielu interesi un vēlējās sākt darba gaitas jaunajā cietumā.
Iedzīvotāju vēlmi strādāt jaunajā cietumā viņš skaidro ar
labo kompleksa infrastruktūru, algu apmēru, sociālajām
garantijām.

Arī
šobrīd, pēc divpadsmit gadu darbības, cietuma vadībai nav
problēmu ar personālu un, kā uzsver tagadējais cietuma direktors
Raini
Joks,
liela
daļa darbinieku strādā jau ilggadīgi un cietumā nav vērojama liela kadru
mainība. Turklāt Tartu cietumā izvēlas strādāt arī ļoti daudz
sievietes. Pēc direktora sacītā, apmēram 50 % no personāla
sastāda tieši sievietes. Raini Joks
uzskata,
ka cilvēkus darbam cietumā piesaista, galvenokārt, sociālās
garantijas un atalgojums. “Mums nav problēmu ar personālu un
tie visi faktiski ir ilggadīgi darbinieki,” sacīja Tartu
cietuma direktors.

Lielāko
darbinieku skaitu pārstāv cietuma uzraugi, tomēr cietumā
nodarbināti arī mācību spēki un pedagogi –
izglītības apmācību nodrošina Tartu Profesionālās izglītības
centrs un skolotāji no Tartu vidusskolas pieaugušajiem. Tāpat
darba vietas cietumā ir
bibliotekārei,
virtuves darbiniekiem,
medicīnas personālam,
administratīvajai
daļai
un
citiem darbiniekiem.

Vislielākās
bažas iedzīvotājiem – projekta sākumstadijā

Pēc
cietuma apmeklējuma Tartu pašvaldības vicemērs Jarno Laurs
liepājniekus iepazīstināja ar cietuma ietekmi uz pilsētu un
atzina, ka kopš cietuma uzbūvēšanas un atvēršanas tas nav
radījis negatīvus blakus efektus ne iedzīvotāju drošībai, ne
ietekmējis tūristu plūsmu un citas jomas.


kā cietums atrodas ārpus pilsētas centra, Tartu iedzīvotāji
faktiski neizjūt tā klātesamību pilsētā. Tartu vicemērs
stāsta, ka šī ir studentu pilsēta, tajā bez aptuveni simts
tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, uzturas arī 20 līdz 25
tūkstoši studentu.

“Protams,
sākotnēji bija lielas diskusijas un iedzīvotāji pauda pretestību
un bažas par cietuma būvniecību mūsu pilsētā. Daudziem likās
pozitīvi, ka būs visas šīs jaunās darba vietas, tomēr cilvēkiem
bija bail,” atzīst Tartu vicemērs Jarno Laurs. Vislielāko
sabiedrības pretestību pret cietuma celtniecību pašvaldība
izjuta 1997. gadā, kad raisījās asas diskusijas par to, vai
cietums pilsētā vispār nepieciešams. Tomēr divpadsmit gadu laikā
iedzīvotāju bažas krietni mazinājušās un iedzīvotāju aptaujas
liecina, ka šobrīd vien 9 % iedzīvotāji uztraucas par drošību
pilsētā.

Pašvaldība
iedzīvotāju aptaujas veic ik pēc pieciem gadiem – ja sākotnēji,
2003. gadā pēc cietuma atvēršanas, nepamierināto iedzīvotāju
skaits bija samērā augsts – 24 %, tad pēdējā aptaujā, 2013.
gadā, tas jau ir teju trīs reizes mazāks – vien deviņi
procenti. Tartu iedzīvotāji, runājot par drošību pilsētā, galvenokārt min vispārējo situāciju pilsētā un tādus faktorus kā augsto satiksmes negadījumu skaitu un bailes iekļūt satiksmes negadījumā, ekonomiskos jautājumus, jauniešu
noziedzības līmeni un citas problēmas, nevis piesauc cietuma
klātesamību pilsētā.

Tartu
divpadsmit gadus ilgā pieredze liecina, ka cietuma atrašanās
pilsētā nav pasliktinājusi kriminogēno situāciju un kopš cietuma atvēršanas noziegumu statistika nav mainījusies. Bažas par to, ka cietumnieki pēc
atbrīvošanas paliks pilsētā arī nav apstiprinājušās – vien
20 % no atbrīvotajiem paliek pilsētā. Turklāt jāņem vērā, ka
šis ir reģionālais cietums un liela daļa no ieslodzītajiem jau
pirms ieslodzījuma bijuši Tartu vai tuvējās apkārtnes
iedzīvotāji.

Tartu
policijas majora Tarmo Stokkebi viedokli par cietuma ietekmi uz pilsētu lasiet
portāla sadaļā “Viedokļi”.

Savukārt Liepājas domes
priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš pēc vizītes Tartu
sacīja: “Sadarbojoties ar Tartu pilsētu, kurā cietums atrodas
jau 12 gadus, varam rast atbildes uz jautājumiem par iedzīvotāju
drošību, ietekmi uz pilsētas ekonomiku, tūrismu un citām jomām.
Iepazīstot kaimiņvalsts pieredzi, redzams, ka moderna cietuma
būvniecība pozitīvi ietekmē pilsētas attīstības procesus.
Līdzīgi kā Tartu, arī Liepājas cietums sniegs gandrīz
pustūkstoti darbavietu dažādu profesiju pārstāvjiem no tuvākā
reģiona – uzraugiem, sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem,
pavāriem, medicīnas personālam un citiem speciālistiem. Tāpat
tiks veicināta ieslodzīto nodarbinātība un resocializācija,
veicinot iekļaušanos darba tirgū un samazinot atkārtota
noziedzīga nodarījuma risku.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz