Remonts uzsākts aptuveni pirms mēneša, un to veic uzņēmums ”Interbūve”, stāsta E. Ciekurze.

”Liepājas teātra jumtam ir vai tūlīt būs 40 gadu, tas likts astoņdesmitajos gados. Un tolaik kvalitātes prasības, teiksim tā, nebija tās augstākās. Līdz ar to – ar jumtu mokāmies. Šobrīd noris vienas jumta plaknes remonts. Pavasarī, apsekojot jumtu ar dronu, pamanījām, ka tur viens stūris ir uzburbis, tā kā pacēlies. Bija skaidrs, ka apakšā ir kaut kādas problēmas.

Dakstiņu jumta remonts ir diezgan sarežģīta lieta – pat ja vajag veikt mazu, lokālu labojumu, jāņem nost pietiekami liela plakne. Attaisot vaļā, sapratām, ka jumts ir veidots no nekvalitatīviem materiāliem.

Redzot, kādi materiāli izmantoti jumta konstrukcijai, ir jādomā par visa jumta remontu.”

Pamanot problēmas, runāts ar pašvaldību, un veicamie remontdarbi akceptēti. ”Mums tam atsevišķs finansējums šobrīd nav piešķirts, no esošās dotācijas mēs varam segt līguma izmaksas, kas ir teju 20 tūkstoši eiro, neskaitot PVN, un pie šī jautājuma atgriezties vēlāk.

Mēs nevarējām gaidīt, kad nepieciešamais finansējums tiks piešķirts atsevišķi, jo būvniecības sezona ir tik, cik ir, un jumta darbus arī nevar veikt jebkurā gadalaikā,” skaidroja E. Ciekurze.

Raksturojot remontdarbu gaitu, Liepājas teātra pārstāve teic, ka strādnieki ir noņēmuši dakstiņus, tiek iesegta jauna pretvēja plēve, likti jauni apakšklāja dēļi, atjaunotas skārda detaļas. Dakstiņus liekam atpakaļ tos pašus, papildinot, ja kāds iztrūkst.

Kad jumta remonts varētu noslēgties, E. Ciekurze konkrētu laiku neminēja, un, visticamāk, 16. septembrī, uzsākoties jaunajai teātra sezonai, tas vēl turpināsies. ”Nevar paredzēt, kad darbs tiks pabeigts, taču stalažas ir tikai sētas pusē un nemaz tik ļoti nav ieraugāmas.

Vieta, kur notiek darbi, ir visai sarežģīta, jo tā ir pati augstākā no jumta plaknēm.”

Nedienas ar jumtu Liepājas teātris piedzīvojis arī agrāk. 2019. gadā vēstīts, ka vairākās teātra telpās tek ūdens.

E. Ciekurze atgādina, ka toreiz problēmas sakne bija meklējama 2011. gadā, kad lielās renovācijas laikā, visticamāk, bija pieļautas kādas kļūmes, ko pēc dažiem gadiem nācās labot. ”Taču tas nebija jumta dēļ, bet vaina bija lietus ūdens novadīšanā – ūdens krājās un dažās vietās tecēja iekšā,” viņa skaidro.

Jumta plakņu remonts nekad nav veikts. ”Mēs pēdējos gados katru pavasari konstatējam, ka ir nokrituši diezgan daudz dakstiņu. Saprotam un esam uzsākuši sarunas par to, ka, iespējams, pienācis laiks domāt par ko lielāku, jo principā tas ir jau drošības jautājums. Taču, ņemot vērā ēkas kultūras pieminekļa statusu un jumta uzbūvi – tas sastāv kopā no 25 virsmām –, tas būs milzīgs projekts.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.