Lietuvas uzņēmuma “Liepojos kopos” projekts paredz atjaunot ilgu laiku pamesto vēsturisko Liepājas peldmāju, tai līdzās uzceļot būtiski lielāku četrstāvu jaunbūvi – veselības veicināšanas centru, ar vairāk nekā 170 viesnīcas numuriņiem.

I. Ķempe iepriekš vērsās tiesā, lūdzot atcelt Liepājas domes lēmumu, ar kuru pašvaldība atstāja negrozītu “Liepojos kopos” 2023. gada 17. novembrī izdoto būvatļauju veselības veicināšanas centra jeb SPA viesnīcas Miķeļa Valtera ielā 13 būvniecībai.

I. Ķempe savu pieteikumu pamatoja ar argumentu, ka publiskajai apspriešanai nodotās būvniecības ieceres risinājums būtiski atšķiras no metu konkursā uzvarējušā darba un sabiedrība par atšķirībām nav bijusi pienācīgi informēta.

Tāpat viņa norādīja, ka normatīvajiem aktiem neatbilstoša būvniecība Liepājas vēsturiskajā centrā

neatgriezeniski izmainīs dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopumu, kā arī negatīvi ietekmēts ainavisko kvalitāti.

Administratīvā rajona spriedumu taisīja 17. janvārī.

Tiesa konstatēja, ka būvniecības iecere atšķiras no metu konkursā uzvarējušā darba un satur atkāpes no apbūves noteikumiem.

Vienlaikus tiesa norādīja, ka atkāpe ir pieļaujama, ja atklātā arhitektūras konkursā ir iegūts augstvērtīgs arhitektūras risinājums un būvniecības iecere ir atbalstīta publiskajā apspriešanā.

Tomēr izskatāmajā gadījumā tiesa atzina, ka būvniecības iecerē veiktās korekcijas nav uzskatāmas tikai par metu konkursā uzvarējušā darba precizējumu, bet tas ir daļēji izmainīts.

Metu konkursa žūrija nav vērtējusi atšķirīga apjoma risinājumu un iederību teritorijā.

Atbilstoši tiesas secinātajam nav pamata uzskatīt, ka žūrijas vērtējums par arhitektonisko kvalitāti būtu attiecināms arī uz būvniecības ieceri, tādējādi nav pamata atzīt, ka būvniecības risinājums, kam izdota būvatļauja, būtu iegūts kā augstvērtīgs arhitektonisks risinājums atklātā arhitektūras konkursā, informē Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneša palīdze Ieva Neimane.

Vienlaikus tiesa nav apšaubījusi, ka projektēšanas gaitā pieļaujama meta attīstīšana, tomēr meta attīstītājam ir pienākums respektēt risinājumu, kas izraudzīts atklātā arhitektūras konkursā.

Attiecībā uz publisko apspriešanu tiesa norādījusi, ka sabiedrība bija jāinformē par visiem būtiskajiem būvniecības ieceres aspektiem, kas var ietekmēt sabiedrības viedokli.

Konkrētajos apstākļos tiesa uzskatījusi, ka

būvatļaujas izdošanas process nav bijis pietiekami caurspīdīgs un atklāts,

tāpēc arī tās sabiedrības daļas, kas pauda atbalstu, viedoklis nav uzskatāms par informētas sabiedrības viedokli.

Visbeidzot tiesa uzsvērusi, ka peldu iestādes atjaunošana ir būtiski nozīmīga Liepājas attīstībai kopumā, tomēr tiesai nav pamata dot priekšroku šai interesei attiecībā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā iestrādāto vides aizsardzības interesi, ja nav ievērota kārtība, kādā var piemērot atkāpes.

Administratīvās rajona tiesas spriedumu mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību.

Liepājas domes pārstāve Dace Freidenfelde informēja, ka pašvaldība iepazīsies ar tiesa sprieduma saturu, pēc kā lems par turpmāko rīcību.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.