AT aģentūru LETA informēja, ka minētie noteikumi paredzēja izsoles kārtībā piešķirt privātpersonai tiesības uz zemesgabala uzbūvēt krematoriju un pēc tam to ekspluatēt, piedāvājot klientiem kremācijas pakalpojumus.

Tiesa atzina, ka pēc būtības pašvaldības mērķis, rīkojot apbūves tiesības izsoli, bija piešķirt pakalpojuma koncesijas līguma slēgšanas tiesības.

Šādai sadarbībai jānotiek Publiskās un privātās partnerības likuma kārtībā.

Konkrētajā gadījumā likumā noteiktās prasības un procedūras nav tikušas ievērotas. Taču tas neizslēdz, ka izsoles noteikumi pēc būtības atbilst likumā izvirzītajām prasībām.

Tāpēc tiesai jāpārbauda, vai ir pamatoti pieteicējas argumenti, ka izsoles noteikumi nenodrošina objektīvu un atklātu procedūras norisi un ierobežo godīgu konkurenci.

Pieteicēja ir argumentējusi, ka izsoles noteikumi nenodrošina pietiekamu informāciju par izsoles rezultātā piešķiramā koncesijas līguma priekšmetu, jo nevar aplēst, cik lieli finansiālie ieguldījumi nepieciešami krematorijas būvniecībai, un aprēķināt cenu, ko varētu solīt.

Turpinot strīda risināšanu, AT vērsa uzmanību uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, kā arī pārskatāmības pienākumu.

Tas, ka līguma priekšmets un piešķiršanas kritēriji nav noteikti procedūras sākumā vai nav skaidri, var būt pamats atzīt, ka procedūra nav notikusi atbilstoši minētajiem pamatprincipiem.

Ja procesa dalībnieks šai sakarā ir izteicis šaubas, tiesai tās jāpārbauda.

No izsoles noteikumiem izriet, ka tās uzvarētājam jārīko arhitektūras metu konkurss, kura nolikums un komisijas sastāvs jāsaskaņo ar būvvaldi.

Līdz ar to tiesai bija jānoskaidro, cik šim saskaņojumam ir liela ietekme uz metu konkursa nolikuma izstrādi un būvniecības galaproduktu kopumā.

Tādējādi tiesa nav pārliecinājusies, vai ir pamatots pieteicējas arguments, ka strīdīgais izsoles noteikumu punkts liedz aprēķināt paredzamos izdevumus, kam savukārt ir izšķiroša nozīme, lai uzvarētu izsolē.

Cits pieteicēja norādītais izsoles noteikumu punkts paredz, ka krematorijas būvprogramma, telpu lielums, specifiskas funkcionālās prasības, nosacījumi teritorijas labiekārtojumam un citas detaļas precizējamas sadarbībā ar Liepājas Kapsētu pārvaldi.

Attiecīgi bija noskaidrojama arī Liepājas Kapsētu pārvaldes saskaņojuma ietekme.

Kā ziņots, pašvaldība izsoli krematorijas būvniecībai Liepājā rīkoja 2022. gadā. Krematorijas būvniecībai tika piedāvāts zemesgabals Ģenerāļa Baloža ielā 37.

Apbūves tiesības paredzēja uzņēmējiem iespēju uz 30 gadiem apbūvēt zemesgabalu 5798 kvadrātmetru (m2) platībā.

Krematorijas būvniecības iecere, telpu lielums, specifiskas funkcionālās prasības, nosacījumi teritorijas labiekārtojumam un citas detaļas bija jāprecizē sadarbībā ar Liepājas pašvaldības iestādi “Liepājas kapsētu pārvalde”, taču minimālās prasības krematorijas būvniecībai bija noteiktas vismaz divas kremācijas krāsnis, nodrošinot labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, kas nerada pieļaujamā izmešu līmeņa pārsniegumu apkārtējā teritorijā, minimālā krāšņu jauda – 600 kilovati katrai, kurināmais – dabasgāze.

Tāpat jānodrošina morga telpa ar saldētavām 20 nelaiķiem, autopsijas telpa, 100 m2 atvadu zāle, uzgaidāmā telpa, garderobe un labierīcības, administrācijas un personāla palīgtelpas, telpas saistītiem pakalpojumiem, piemēram, veikals zārku, urnu un citu preču tirdzniecībai.