1111 izskatīto lietu vairāk nekā gadu iepriekš – tāda ir Liepājas tiesas pagājušā gada bilance. “Jā, darba mums netrūkst,” – tā bezkaislīgi skaitļus komentē tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže. Un piebilst, ka tiesā iesniegto lietu raksturs un nodarījumi lieliski ataino mūsu valsts ekonomisko situāciju un cilvēku rīcību attiecīgajos apstākļos.

Parādnieku septiņreiz vairāk

Alda pēc tiesas sēdes slauka asaras. “Es raudu aiz izmisuma un vienlaikus aiz prieka,” viņa saka, skaļi nošņaucot degunu. Sieviete ir palikusi vienīgā pelnītāja piecu cilvēku ģimenē. Vīram darba nav jau pusotru gadu, pirms tam strādāja celtniecībā, vasarā atrada darbiņu laukos, bet ziemā atkal bez darba. Visi trīs puikas mācās, bet viņa pati strādā par auklīti bērnudārzā. “Es nezinu, kā paēdināt ģimeni, kā lai samaksāju visus maksājumus,” viņa rāda lapiņu, kurā parāda skaitlis pārsniedz pustūkstoti latu. Tagad ar mājas apsaimniekotāju noslēgta vienošanās par parādu samaksu. “Labi, ka mūs neizliek no dzīvokļa,” Alda atkal slauka asaras, “tomēr es nezinu, kur ņemt naudu.”

I. Jaunģelže ir atklāts – parādu lietas ir tās, kas šajā gadā visskaudrāk iezīmē mūsu valsts ekonomisko situāciju. “Man ir tāda sajūta, ka katrs Latvijas iedzīvotājs kādam kaut ko ir parādā,” tiesas priekšsēdētājs mazliet paironizē. Taču nopietni piebilst, ka tieši parādu lietas salīdzinājumā ar citiem gadiem ir palielinājušās neiedomājamā apjomā (skat. tabulu Nr. 2). Visas tās tūlīt neskata tiesas sēdē, bet gan ar tiesas starpniecību parādniekiem nosūta paziņojumu. 2008. gadā šādu paziņojumu saņēmēju bija 742, bet gada laikā to skaits ir palielinājies septiņas reizes – līdz 5414 personām. Un šajā skaitā nav izskatīto parādu piedziņas lietu. Parādnieki ir gan cilvēki, kas nespēj samaksāt komunālos maksājumus un īri, gan arī parādnieki bankām un citām kredītiestādēm, ir arī parādu piedziņas lietas ar parādu piedzinējfirmu starpniecību un citi. 17. maijā turpināsies pērn iesāktā parādu piedziņas lieta, kurā “Parex banka” no videonomas īpašnieka Jurija Babenko prasa piedzīt vairāk nekā 30 tūkstošus latu par kredīta atmaksas kavēšanu. Apsūdzētais uzskata, ka banka mērķtiecīgi vēlas viņu izputināt, tāpēc nolēmis pats sevi aizstāvēt bez advokāta palīdzības.

“Arī alimentu piedziņas lietu mums pērn bija vairāk nekā iepriekš – arī tas ir izskaidrojams ar ekonomisko situāciju,” saka I. Jaunģelže. “Jo mammai vajadzīga naudiņa, par ko bērnu pabarot.” Cita lieta – ja nav darba, nav no kā maksāt šos uzturlīdzekļus. Līdzīgs kā pērn ir iesniegto laulības šķiršanas lietu  skaits. Tiesas priekšsēdētājs saka: šis rādītājs pa gadiem īpaši nemainās. Taču, izsakot savu personisko viedokli, viņš piebilst: “Manuprāt, reālā ģimeņu izjukšanas aina ir lielāka, nekā uzrāda mūsu skaitļi.” Un tas atkal naudas dēļ, jo par lietas iesniegšanu tiesā ir jāmaksā tiesas nodeva.

Skandalējas mazliet vairāk

Vēl daudziem liepājniekiem, iespējams, atmiņā palikusi Liepājas tiesā izskatītā administratīvo pārkāpumu lieta, kurā domes deputātu Stēnu Lorensu jeb Luī Fonteinu tiesāja par huligānismu domes sēdes laikā. Šodien pēc tāda paša Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta uz apsūdzēto sola sēdēs Vasilijs Zaicevs, kurš janvārī sarīkoja traci tiesu izpildītājas Agitas Gesleres darba kabinetā. “No administratīvo pārkāpumu lietām tieši to par huligānismu šogad ir vairāk,” saka I. Jaunģelže, izvērtējot pagājušo gadu. Tomēr līdzīgi, kā gadu iepriekš, visvairāk lietu joprojām ir par atrašanos sabiedriskā vietā iereibušiem. Tomēr arī šajā sakarībā ir kāda laba ziņa – arī šo lietu skaits ir sarucis gandrīz par diviem ar pusi simtiem. “Es jau teicu, ka arī tas ir ekonomiskās situācijas rādītājs, tikai šoreiz pozitīvā nozīmē – cilvēki nevar atļauties dzert ārpus mājas,” rezumē tiesas priekšsēdētājs.

Plašāk par Liepājas tiesas darbu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.