Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Dzīvojamo
māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju par komunālajiem pakalpojumiem
norēķināties tieši ar to sniedzējiem. Iesaistīto pušu viedokļi krasi atšķiras,
pārliecinājās portāls.

Likums varētu stāties
spēkā 1.oktobrī

Grozījumi paredz papildināt likumu, nosakot, ka iedzīvotāji
norēķinās tieši ar pakalpojuma sniedzēju par siltumenerģijas vai dabasgāzes,
kas nepieciešama ēkas apkurei, ūdens un kanalizācijas, atkritumu izvešanas
pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētas elektroenerģijas
nodrošināšanu dzīvojamai mājai. Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka
dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par norēķiniem ar
pakalpojuma sniedzēju ar pārvaldnieka starpniecību.

Paredzēts, ka iedzīvotājiem, kuri likuma spēkā stāšanās
dienā norēķinās par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, būs pienākums
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2014.gada 28.februārim izlemt
jautājumu par turpmāko norēķinu veidu.

Likumprojektā noteikti arī pārvaldnieka, pakalpojuma
sniedzēja pienākumi un kompetence. Likumā arī plānots noteikt, ka pārvaldniekam
ir pienākums nekavējoties pārskaitīt no dzīvojamās mājas īpašnieka saņemto
maksājumu pakalpojuma sniedzējam tādā apmērā, kādā attiecīgais īpašnieks to ir
samaksājis, ja norēķini par pakalpojumiem tiek veikti ar pārvaldnieka
starpniecību.

Likuma grozījumi arī nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam ir
pienākums nodrošināt to norēķinu veidu, kuru ir izvēlējies dzīvojamās mājas
īpašnieks. Ja izvēlēti norēķini bez pārvaldnieka starpniecības, norēķinus
pakalpojuma sniedzējs organizēs pats vai arī noslēgs vienošanos ar personu, kas
reģistrēta vai licencēta maksājumu pakalpojumu sniegšanai, paredz komisijas
konceptuāli atbalstītais priekšlikums.

Paredzēts, ka likums varētu stāties spēkā 1.oktobrī. Saeimai
par likuma grozījumiem vēl būs jālemj trešajā lasījumā.

”Liepājas enerģija”
no komentāriem atturas

Kā
portālam norādīja uzņēmumā, kamēr grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā
nav pieņemti trešajā lasījumā, uzņēmums no komentāriem atturas, jo ir pāragri
spriest, kuram šie grozījumi būs ieguvums. Taču uzņēmumā norādīja, ka tad, ja
grozījumi tiks atbalstīti arī trešajā lasījumā un stāsies spēkā, ”Liepājas
enerģija” tos pildīs, kā to paredz likums.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA), kurā iekļāvusies
arī ”Liepājas enerģija”, ir pret to, ka dzīvojamo māju iemītnieki norēķinās
tieši ar komunālo pakalpojumu sniedzēju, teikts LSUA atklātajā vēstulē Saeimas
deputātiem.

Likumprojektā ir atbalstīts priekšlikums – papildināt likumu
ar pantu, ka mājas iedzīvotāji (atsevišķi dzīvokļi) norēķinās ar pakalpojuma
sniedzējiem tieši, ja mājas iedzīvotāji nenolemj citādi, norāda LSUA. Ja
iedzīvotāji – mājas dzīvokļu īpašnieki – nevienojas par citādu norēķinu
kārtību, tad iestājas tiešie norēķini ar visiem komunālo pakalpojumu
sniedzējiem.

LSUA ir pret šādu norēķinu veidu faktisku uzspiešanu
iedzīvotājiem, jo tas sašaurina patērētāju izvēles tiesības un sadārdzina visus
komunālos pakalpojumus. LSUA vērš uzmanību, ka tādā gadījumā tiešie norēķini
iedzīvotājiem palielinās izmaksas par pakalpojumiem, jo šo pakalpojumu
sniedzējiem pieaug administratīvās izmaksas. Par siltumu, ūdeni u.c. komunāliem
pakalpojumiem tiešie norēķini vienam vidēji lielam dzīvoklim veidos papildus
līdz 120 latiem gadā.

Tāpat LSUA vēstulē norāda, ka šādā gadījumā mājas
pārvaldnieka funkcijas sašaurinās, siltumuzņēmumiem palielināsies
administratīvās izmaksas, bet iedzīvotājiem pieaugs maksa par siltumu un citiem
komunālajiem pakalpojumiem un rezultātā palielināsies komunālo parādu apjoms.

Vēl daudz
neskaidrību, atzīst apsaimniekotāji

”Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 1.oktobrī. Tas nozīmē,
ka SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” saviem klientiem pēc vecās sistēmas vēl
oktobrī izsūtīs rēķinus par septembri. Par to, kāda būs tālākā norēķinu
kārtība, ir vēl daudz neskaidru jautājumu,” atzīst SIA ”Liepājas namu
apsaimniekotājs” valdes loceklis Artis Rimma: ”Pirmkārt, patērētāji varēs
izvēlēties un lemt atšķirīgi: ar vienu pakalpojuma sniedzēju norēķināties
tieši, ar citu – izvēlēties pārvaldnieku kā starpnieku. Ja kāda nama
iedzīvotāji lemtu norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju veikt bez pārvaldnieka
starpniecības, tad uzskatu, ka noteikti jābūt atrunātai kārtībai vai
līgumattiecībām, kas paredz informācijas apmaiņu starp pakalpojuma sniedzēju un
pārvaldnieku, piemēram, par namu iekšējo tīklu regulāru zudumu kontroli.”

”Skaidrs, ka izmaiņas prasīs aktīvāku pakalpojuma sniedzēju
iesaistīšanos darbā ar patērētājiem. Tomēr pakalpojumu sniedzējiem, visticamāk,
nav ne datu bāzes, ne skaidras metodikas, kā veikt individuālos norēķinus ar
iedzīvotājiem,” skaidro A.Rimma: ”SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” gadiem,
gatavojot rēķinus iedzīvotājiem, ir veidojusi un uzturējusi šim darbam
nepieciešamās datu bāzes, kas iekļauj ļoti dažādus aprēķināšanas metodikas
nosacījumus, piemēram, īpašumu skaits, deklarēto iedzīvotāju skaits, īpašumu
lielums u.c.”

Viņš pauž: ”Mēs esam gatavi turpināt rēķinu sagatavošanu un
izsūtīšanu iedzīvotājiem, arī datu bāzes apstrādi, darbu ar parādniekiem, bet
nu jau tiešā komunikācijā ar pakalpojumu sniedzējiem. Dažkārt tiek aizmirsts,
ka namu apsaimniekošanas uzņēmumi arī ir pakalpojumu sniedzēji, tāpēc uzskatu,
ka grozījumi likumā nozīmē līdzvērtīgāka statusa iegūšanu blakus citiem
pakalpojumu sniedzējiem. Jo līdz šim vislielākā slodze mums ir nevis
saimnieciskie jautājumi, bet cīņa par parādu piedziņu, lai mēs spētu
norēķināties ar pārējiem uzņēmumiem par iedzīvotāju patērēto.”

SIA ”Namu Serviss APSE” valdes loceklis Gatis Kālis portālam
atzina, ka grozījumi atvieglotu apsaimniekotāju ikdienu: ”Apsaimniekotāju darbs
būtu daudz vienkāršāks, ja nebūtu jāiekasē maksājumi, jo būtu mazāk darba ar
parādu piedziņu. Bet ir daudzas nianses, kas noskaidrosies tikai tad, ja
grozījumi tiks apstiprināti galīgajā lasījumā.” Tādēļ no detalizētākiem
komentāriem arī viņš pagaidām atturas, piebilstot: ”Bieži ir tā, ka tieši
pēdējā brīdī viss mainās.”

Atbalsta tiešos
maksājumus

SIA ”Liepājas Pērkonīte” valdes priekšsēdētājs Andis Dzērve
atzīst, ka būtu sajūsmā, ja grozījumi stātos spēkā. ”Tas ir labi. Apsaimniekotājam
ienāk nauda par ūdeni, siltumenerģiju un sadzīves atkritumiem. Taču ieņēmumi ir
tik lieli, cik iedzīvotāji iemaksā. Ja cilvēks nemaksā par komunālajiem
pakalpojumiem, ja veidojas parāds un pārrunas nedod rezultātu, apsaimniekotājs
sniedz prasību tiesā, lai piedzītu parādu. Tiesas izdevumus, kas bieži ir
vairāki simti latu, maksā apsaimniekotājs, bet pakalpojuma sniedzējs šajā
procesā pat nepiedalās.”

A.Dzērve uzskata, ka šā brīža situācijā apsaimniekotājs ir
kā ķīlnieks: ”Apsaimniekotājam ar pakalpojuma sniedzēju jānorēķinās pilnā
apmērā, bet iedzīvotāji maksā tik, cik maksā. Tiesas ceļā jau parāds tiks
piedzīts, jautājums tikai kad, iespējams, pēc gadiem pieciem. Tādēļ uzskatu, ka
būtu labi, ja iedzīvotāji ”pa tiešo” norēķinātos ar pakalpojumu sniedzējiem.”

Tiešie maksājumi –
lielākas izmaksas iedzīvotājiem

Meža ielas 31b.nama iedzīvotājs un šīs mājas vecākais Ēriks
Burkēvics uzskata, ka nav nepieciešams mainīt līdzšinējo kārtību: ”Līdz šim
problēmas šajā jomā nav bijušas un uzskatu, ka nav nepieciešamības mainīt
sistēmu.”

Viņaprāt sistēma, kad iedzīvotājiem pa tiešo būs jānorēķinās
ar pakalpojumu sniedzējiem, uzliks papildu slodzi tieši iedzīvotājiem: ”Tas
iedzīvotājiem sagādās neērtības, jo būs nevis viens rēķins, bet vairāki rēķini
un līdz ar to jāizdara vairāki maksājumi. Sevišķi apgrūtinoši tas varētu būt
gados vecākiem iedzīvotājiem, kuri neizmanto internetbanku – vairākkārtīgi pieaugs
komisijas maksa.” Viņaprāt, pareizākais būtu variants, lai iedzīvotājiem ērtāk
un lētāk: ”Labāk centralizēti, lai mazāk kreņķu.”

Tādās pašās domēs ir Roņu ielas 3.nama iedzīvotāja Silvija
Vārpa: ”Ja iedzīvotājiem būtu jāmaksā tieši pakalpojumu sniedzējiem, tas būtu
apgrūtinājums, sevišķi vecākiem cilvēkiem – jādodas apmaksāt vairāki rēķini.
Turklāt tas būtu arī dārgāk, jo līdz ar katru rēķinu būtu jāmaksā arī par
bankas pakalpojumu. Tādēļ, manuprāt, labāk norēķināties centralizēti, caur
apsaimniekotāju.”

Pašvaldība
vienisprātis ar iedzīvotājiem

Pašvaldībā uz plānotajiem grozījumiem raugās visnotaļ
skeptiski. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamā īpašuma
jautājumos Mārtiņš Tīdens vērtē, ka grozījumi tiek virzīti bez dziļākas
izpratnes un analīzes par to iespējamo ietekmi un riskiem.

Gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, gan Latvijas
Pašvaldību savienība, gan Siltumražotāju asociācija un citas pieaicinātās
ekspertu institūcijas Saeimas deputātiem sniegušas negatīvu vērtējumu par
plānotajiem grozījumiem – jaunā kārtība neizbēgami sadārdzinās pakalpojumu tā
saņēmējiem, jo pakalpojuma nodrošinātājiem augs administratīvās izmaksas.
Aprēķini rāda, ka vidēji lielam dzīvoklim būtu jārēķinās ar vairāk nekā  10 latu lielākiem rēķiniem ik mēnesi, jo
katram pakalpojuma sniedzējam būs jāizveido iespaidīga abonentu un parādu
piedziņas daļa.

”Tā vietā, lai pieķertos pie svarīgākās problēmas un meklētu
risinājumus, kā veicināt pakalpojumu apmaksu, īpaši no bankās ieķīlātajiem
īpašumiem, un parādu piedziņu no ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, tiek veidoti
mehānismi, kā kādu vienkārši atslēgt no pakalpojumu saņemšanas. Turklāt nemaz
neiedziļinoties, kā to fiziski izdarīt, jo par nemaksāšanu var atslēgt gan
elektrību, gan gāzi, par ko katrs jau līdz šim slēdza individuālu līgumu, taču
nevar atslēgt, piemēram, auksto ūdeni vai siltumenerģiju, ja tehniski sistēma
nav tā izbūvēta. Turklāt jāņem vērā, ka lietotāju pieslēgšanu vai atslēgšanu
regulē virkne citu likumu. Un, ja cilvēks nemaksās rēķinu par, piemēram,
atkritumu izvešanu, vai tad nebūs arī atkritumu? Tas tikai parāda, cik
nepārdomāti ir šie grozījumi,” norāda M.Tīdens.