Jau piecus gadus Kurzemes Apgabaltiesas kolektīvam ir draudzīgas sadarbības attiecības ar Šauļu Apgabaltiesu Lietuvā. Reizi gadā kolēģi tiekas Liepājā vai Šauļos kopīgā konferencē, kurā diskutē par profesionāliem jautājumiem. Nupat šāda tikšanās norisa Liepājā, kur abu tiesu tiesneši un darbinieki apsprieda jautājumus par komunikāciju ar sabiedrību un par klientu apkalpošanas standartu un tā uzlabošanu.

Pirmajā daļā par komunikāciju ar sabiedrību runāja tiesneša palīdze Baiba Andersone, kura kopā ar kolēģi Ilzi Vasiļjevu Kurzemes Apgabaltiesā ir atbildīgās par sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem. B. Andersone uzsvēra, ka šai komunikācijai ir jābūt vienkāršai un saprotamai. Ik rītu tiek analizēta plašsaziņas līdzekļos publicētā informācija, kurā skarti arī jautājumi par Kurzemes Apgabaltiesā aktuālo.

Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja tiesnese Linda Vēbere, runājot par krīzes komunikāciju, atsaucās uz divām pēdējo gadu skaļākajām tiesvedībām Liepājā – tā saucamo Liepājas pedofilu lietu, kurā tēvu un dēlu tiesāja par netiklu darbību veikšanu ar mazu meitenīti un kura izskanēja pa visu valsti, kā arī tiesvedību, kurā partijas “Par dzimto valodu!” līderi Jevgeņiju Osipovu tiesāja par valsts simbola zaimošanu. L. Vēbere uzsvēra, cik svarīgi ir sabiedrībai skaidrot juridiskas nianses, un norādīja, ka tikpat būtiski ir, lai tiesneši nevairītos no komunikācijas ar žurnālistiem, bet būtu ieinteresēti vienkārši un saprotami izskaidrot notiekošo, nevis ieņemtu “strausa pozu”.

Savukārt Šauļu Apgabaltiesas pārstāvji pastāstīja, ka Lietuvā sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem noris brīvāk nekā pie mums. Latvijā līdz brīdim, kad lieta tiek nodota iztiesāšanai tiesā, žurnālistiem pieejama ļoti ierobežota informācija – tikai apsūdzētās personas vārds, uzvārds un Krimināllikuma pants, pēc kura persona apsūdzēta, bet Lietuvā tiek publiskota arī saīsināta apsūdzības daļa, no kuras vadoties žurnālisti var izvērtēt, cik saistoša konkrētajam izdevumam ir šī lieta. Taču, kā norādīja lietuviešu kolēģi, arī pie viņiem gan sabiedrība, gan žurnālisti vēlas, lai tiesneši vairāk skaidrotu nianses saistībā ar izskatāmajām lietām. Tā kā tiesneši to dara nelabprāt, komunikāciju galvenokārt nodrošina tiesas priekšsēdētājs un atbildīgais tiesas darbinieks.

Būtiskas atšķirības starp abu valstu tiesu darbu ir arī saistībā ar klientu apkalpošana standartu. Kurzemes Apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde sacīja, ka Latvijā klientu apkalpošanas standartu tiesās nosaka 2008. gadā pieņemts īss un koncentrēts dokuments, savukārt Lietuvā šajos jautājumos ir izstrādāta jauna un visaptveroša rokasgrāmata, kurā ietvertas norādes, sākot no tā, kā sagaidīt un sarunāties ar klientu, līdz pat tādām niansēm kā tiesu darbinieku apģērbs.

Pēc konferences S. Reinholde sarunā ar “Kurzemes Vārdu” atzina, ka šāda pieredzes apmaiņa profesionālos jautājumos vienmēr ir ļoti lietderīga. Dienas nobeigumā, atzīmējot abu apgabaltiesu draudzīgo attiecību piecu gadu jubileju, folkloras centrā “Namīns” viesi baudīja kultūras programmu kopā ar folkloras kopu “Atštaukas” un svētku pusdienas.