Tomēr, vai princips “tikai ne manā pagalmā” nenoved pie tā, ka kādai nozarei vispār vairs neatrodas vieta? Un vai iespējams balanss starp iedzīvotāju labbūtību un biznesa interesēm?

Investoriem durvis aizveras

Liepājas dome jau izskatījusi iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu ar iebildumiem pret SIA “DG Termināls” darbības paplašināšanu, uzsākot gumijas un plastmasas atkritumu pārstrādi.

Iesniegums nodots Vides daļai atzinuma sagatavošanai, tam dots laiks līdz 12. aprīlim.

Ar kolektīvo iesniegumu savā domē vērsušies arī Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji, kuri nevēlas bīstamo atkritumu pārstrādes ražotnes būvniecību poligona “Ķīvītes” teritorijā, ko tur iecerējusi SIA “VNiMo Services”.

Deputāti un domes vadība publiski vairākkārt teikuši, ka šī iecere netiks atbalstīta.

“Liepājas teritorijā nav pieļaujama atkritumu dedzināšanas, pārstrādes vai citu tamlīdzīgu iekārtu uzstādīšana. Liepāja vēsturiski ir bijusi rūpniecības centrs un padomju armijas bāze, kas novedis pie tā, ka

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā šobrīd Liepājas pilsētā ir reģistrētas 115 (!) vietas.

Mēs uzskatām, ka Liepājas pilsētā ir jāsakopj jau piesārņotās vietas un nav pieļaujams jauns “A” kategorijas piesārņojums, ja vien to neattaisno kādi īpaši, visas sabiedrības interesēs esoši, apstākļi,” teikts iesniegumā, kuru parakstījuši 814 liepājnieki.

Diemžēl šis ir viens no spilgtajiem piemēriem, kad netiek ļauts realizēt attīstības projektus, pauž SIA “DG Termināls” valdes loceklis Jānis Millers.

“Neatļaujot atbildīgu saimniecisko darbību, redzam daudzus piemērus un tirgus nišas, kur ilgtermiņa investoriem durvis aizveras vai arī investīcijas novirza uz ārvalstīm.

Paliek nišas, kur darbojas tikai pelēkā zona vai melnais tirgus. Tie nav pakļauti ne nodokļu maksāšanai, ne atkritumu aprites likumdošanai, uzskaitei, ne arī striktiem noteikumiem.

Cilvēki, neiedziļinoties šajā tēmā, veido savu viedokli, balstoties uz kritiski negatīviem Latvijas pagātnes piemēriem.

Tiešs rezultāts tam, ka viedokļi veidojas bez ekspertu iesaistes,” norāda J. Millers.

Par vides jautājumiem uzņēmējam bažu neesot, jo saskaņojumi ar vides speciālistiem aizņēma četrus gadus. Projekts esot vislabākais risinājums reģionam kopumā ceļā uz enerģijas neitralitāti.

Iedzīvotāju pārstāve Kristīne Dzelme pastāsta, ka piedalījusies IVN procedūras izmaiņu apspriešanā un dzirdējusi frāzi, ka sabiedrībai vispār nebūtu jādod iespēja paust viedokli šādos jautājumos.

J. Millera izteikumus viņa sauc par sausām frāzēm bez tiesiska pamatojuma.

“Pierādiet, ko mēs nepareizi darām!

Savā kolektīvajā vēstulē balstāmies uz tiesību aktiem, meklējam informāciju zinātniskos rakstos, pētījumos. Bet viņi IVN ziņojumā piemin novecojušas metodes, datus ņem no meteostacijas pilsētas otrā galā.

Nav minēts neviens mūsdienīgs pētījums, atsaucas uz ļoti atpakaļejošu periodu. Viņu aprakstītā pirolīze vairs nav jaunākā tehnoloģija,” viņa uzskaita.

Bīstams bizness smuks uz papīra

2019. gada rudenī Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) bija izdevis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) SIA “eVAN Group” iecerei Liepājā uzsākt izlietoto naftas rūpniecības katalizatoru apstrādi.

Jānis Vilnītis, tobrīd esot Liepājas domes priekšsēdētāja amatā, pauda pašvaldības kopējo viedokli, ka tā neredzot iespēju ieceri atbalstīt.

“Mēs nepiekritām, jo mums bija sava analīze, teicām, ka redzam ļoti daudz izmešu, kas iet zemē, gaisā un ūdenī.

Pateicām stingri, ka domes sēdē zaļo gaismu nedosim,”

atminas J. Vilnītis.

Patlaban viņš kā viens no trim Liepājas pilsētas domes pārstāvjiem LSEZ valdē ieņem valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu, savukārt SIA “DG Termināls” ir LSEZ uzņēmums.

Vai, iededzot kādai kompānijai sarkano gaismu, pašvaldība tādējādi kopumā nerada šķēršļus uzņēmējdarbībai, vai tas nav slikts signāls citiem investoriem?

J. Vilnītis pauž, ka pati IVN procedūra un tai sekojošā atļaujas došana no pašvaldības puses esot jāpilnveido.

“Pirmkārt, lai nopietnam investoram tā nebūtu problēma un šķērslis, lai izejot IVN novērtējumu, visi riski tiktu izrunāti un sabiedrība savu viedokli būtu pateikusi, un investors jau zinātu, ir viņam zaļā gaisma vai nav. Otrs, kas svarīgi, –

lai kaut kādiem šarlatāniem nebūtu iespējas savu bīstamo biznesu smuki uzlikt uz papīra, kamēr dzīvē nekā tāda nemaz nav,”

viņš norāda.

“DG Termināls” strādā Liepājas ostā jau 24 gadus. Kas rada šaubas?

Runa esot par pirolīzes iekārtu, kurā plānots pārstrādāt vecas autoriepas un plastmasu. J. Vilnītis atzīmē, ka ideja jau neesot slikta.

“Taču, redzot, ka tajā procesā gan gaisā, gan apkārtējā vidē ir izmeši, jautājums būs par filtru sistēmu, par tehnoloģisko procesu, cik tam jābūt perfektam, lai nebūtu pat minimālākā iespēja kaut kam noplūst. Mums tādas pārliecības nav. Vēl jo vairāk –

liepājnieki ir izteikuši savu kategorisku iebildumu, ka viņi neredz šādu biznesu pilsētā. Manuprāt, tas mums jārespektē,”

viņš atzīst.

Šādām darbībām deputāts drīzāk saskata vietu tuvāk atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, nevis pilsētā blakus citiem ražošanas uzņēmumiem.

“Novirzīsim investīcijas uz citiem reģioniem, un šis nebūs pirmais projekts, kad tādu izvēli izdarām,” J. Millers atbild, vaicāts, ko darīs, ja pašvaldība pateiks “nē”.

Viņaprāt, Latvijā kopumā ir ļoti liela birokrātiska slodze, procedūras rit gadiem, taču tādiem uzņēmumiem kā “DG Termināls” tirgus mainās dienu un nedēļu laikā.

Viņš min piemēru – kāds uzņēmums vēlējies uzglabāt un pārkraut ūdens bāzes minerālmēslojumu. Tāda produkta atļaujā nebija, bet grozījumi aizņēma vairāk par pusgadu.

“Šis uzņēmums jau pēc divām nedēļām strādāja Klaipēdas ostā, kur desmit dienu laikā saskaņoja nepieciešamās izmaiņas,”

saka valdes loceklis.

Mūspuses pašvaldības nav vienīgās, kas nostājušās iedzīvotāju pusē. Pērn maijā Ropažu novada dome, pārtraucot lokālplānojuma izstrādi, apturēja atkritumu dedzināšanas ieceres īstenošanu Dreiliņos.

SIA “Vides resursu centrs” no atkritumu reģenerācijas rūpnīcas projekta nav atteicies, rīko tikšanās ar iedzīvotājiem, lai pārliecinātu par projekta drošumu.

Lokālplānojuma izstrāde varēja mainīt rūpnieciskās apbūves teritorijas apbūves parametrus, stāsta Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne.

Pašreiz tie nepieļauj 60 metru augstas ēkas būvniecību, kādu iecerējis “Vides resursu centrs”.

“Ņemot vērā lielo skaitu saņemto iedzīvotāju iebildumu, Ropažu novada pašvaldība noraidīja izstrādāto lokālplānojuma redakciju, jo kopumā netiek atbalstīta iecerētā darbība – koģenerācijas iekārtas būvniecība,” viņa norāda.

Ja šī iekārta sāktu darbu Ropažu novadā, ieguvumi būtu nekustamā īpašuma nodoklis, sakārtota infrastruktūra un vide lokālajā teritorijā un jaunas darba vietas, pauž domes priekšsēdētāja.

Deputātu atbildība gaisīs

Pašreiz pašvaldību ziņā ir galavārds – politiskais lēmums plānotās uzņēmēja darbības akceptam vai noraidīšanai jāpieņem pēc IVN ziņojuma pabeigšanas un Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma izsniegšanas.

Taču Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atbalstītais Rīcības plāns birokrātijas mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos, paredz jaunu kārtību, kurai būtu jālikvidē birokrātiskie šķēršļi būvniecībā.

Rīcības plānā piedāvāts, ka pašvaldības politiskais lēmums būs vispirms, jau apstiprinot teritorijas attīstības plānojumu. Līdz ar to IVN varēs veikt tikai tām darbībām, kas atbilst teritorijas attīstības plānā noteiktajam.

Tas atvieglos lēmumu pieņemšanu investoriem, jo būs skaidri zināms, ka pēc ilgā un dārgā IVN procesa netiks pieņemts domes lēmums neatbalstīt konkrēto rīcību. 

Pēc J. Vilnīša domām, domei jābūt tiesībām pateikt “jā” vai “nē”.

“Jo uzņēmējdarbība ir ļoti dažāda. Piemēram, ja pirms dažiem gadiem pateicām, ka vairs neredzam nākotni smagajai metalurģijai Liepājā, tad pašvaldība ir izvērtējusi riskus un sapratusi, ka Liepājai svarīgas ir zaļās tehnoloģijas, digitalizācija, produkti ar augstu pievienoto vērtību, jo tā ir drošāka uzņēmējdarbība un mazāka skāde apkārtējai videi, iedzīvotājiem, tāpat tie, kas strādās šajos uzņēmumos, varēs lielāku algu nopelnīt.

Ja uzņēmēji nepārliecina un liekas, ka ir liels apdraudējums, tad mēs drīkstam pateikt “nē”,” saka deputāts.

Būtiski, ka pasākumi neietekmēs sabiedrības līdzdalības iespējas, uzskata LPS.

Arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka iedzīvotāju līdzdalības un publiskās apspriešanas iespējas par savai dzīves videi aktuāliem jautājumiem tiks saglabātas, tikai diskusijas vairs nenotiktu ar politiķiem, bet gan nepastarpināti ar vides ekspertiem.

“Proti, lēmums par potenciālajām investoru darbībām, kas saistītas ar ietekmi uz vidi, būs pilnā mērā Valsts vides dienesta, ne vairs deputātu atbildība. Savukārt deputātiem ir politiskas tiesības konkrētajās pašvaldības teritorijās noteikt mazākas vides piesārņojuma robežvērtības,” viņš norāda.

“Tas nozīmē, ka mēs uzreiz varēsim iet uz tiesu apstrīdēt VPVB vai VVD atzinumu,”

ieceri komentē K. Dzelme.

“Mūsu tiesības, kas tagad pavērtas ar kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībai, tiks aizvērtas ciet.” Vienīgi paliekot iespēja aktīvi iesaistīties lokālplānojumu izstrādē.

Vairāk uzticēties uzņēmējiem prasību izpildē

Ilze Indriksone, bijusī ekonomikas ministre

Birokrātijas slogs uzņēmējiem jaunu iniciatīvu un investīciju veidošanā Latvijā ir liels. Tas ļoti ietekmē, īpaši īpašumu attīstīšanu, saistībā ne tikai ar būvniecību, bet arī saskaņojumu saņemšanu, dažādiem aprites procesiem.

Ne tik daudz prasības ir nepamatotas, cik mūsu institūciju darbības veids un neuzticēšanās, pirmreizēju pārbaužu un sīkumu saskaņošana aizņem ļoti daudz laika.

Būtu jāvirzās uz to, ka vairāk uzticamies uzņēmējam prasību izpildē.

Un otrā reakcija – ja neesi izpildījis vai atrodi nepilnības, tad tās izlabo. Nevis piecas reizes saskaņo, gaidi rindā uz dokumentiem, un katru reizi tas aizņem nesamērīgi daudz laika un patērē cilvēku resursus.

Esmu par to, ka politiskie balsojumi par konkrētu objektu vai investīciju ienākšanu pēc iespējas ir jānoņem no pašvaldību pleciem. Tam visam būtu jābūt izvērtētam jau teritorijas plānojuma un apbūves noteikumu izstrādes gaitā.

Ja teritorijas plānojums ir leģitīmi izstrādāts un apstiprināts, atļauj kādas darbības un ir respektēti un izpildīti visi vides regulējumi, tad otrreizēja caurlūkošana un vēl politisks balsojums domē nekādā gadījumā nebūtu nepieciešams un atbalstāms.

Jau daudzkārt par to diskutēts, ka balsojums IVN procedūrās ir simbolisks, to var apstrīdēt, ja uzņēmējs visus nosacījumus ir izpildījis.

Sabiedrības līdzdalība gan ir ļoti būtiska.

Klupšanas akmens – iedzīvotāji varbūt tiek informēti par vēlu vai steidzīgi.

Galvenajai informēšanai jābūt tajā brīdī, kad tiek izstrādāts teritorijas attīstības plāns. Iedzīvotāji reizēm neapzinās, cik tas ir nozīmīgi, ka tas ir saistošs dokuments, kas nosaka, ko kurā vietā varēs būvēt un attīstīt.

Publiskās apspriešanas par sabiedrībai nozīmīgu objektu izvietošanu pašvaldībā noteikti jāsaglabā, jābūt iespējai diskutēt un saņemt pilnvērtīgu informāciju, lai iedzīvotāju bažas novērstu.

Uzziņai

Pašvaldību noraidītās uzņēmējdarbības ieceres

– 2019. gadā Liepājas pašvaldība vēl pirms uzņēmēja iesnieguma domei pauda deputātu vairākuma viedokli pret SIA “eVAN Group” plāniem Kapsēdes ielā uzsākt bīstamo atkritumu – izlietotu naftas pārstrādes katalizatoru – apstrādi. Tagad šo ieceri SIA “VNiMo Services” vēlas attīstīt Grobiņas pagastā.

– 2016. gadā Nīcas novada būvvalde neizsniedza atļauju SIA “Minkland” ūdeļu fermas būvniecībai Kalnišķos.

– 2015. gadā Liepājas dome nolēma neatļaut SIA “Olympic Casino Latvia” atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu Zivju ielā 10/12, kur jau atradās spēļu zāle, un pieņēma lēmumu atteikt SIA “Joker LTD” izsniegt atļauju totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai piecās vietās pilsētā. Tomēr pašvaldība tiesvedībā zaudēja azartspēļu biznesam.

– 2009. gadā SIA “Nygaard International” ieceri paplašināt cūku audzēšanas kompleksu Lažas pagastā noraidīja Aizputes novada dome.

– 2008. gadā Grobiņas novada dome noraidīja veikala “Maxima” būvniecību Grobiņas pilsētas vēsturiskajā centrā, Dzērves laukumā.

Avoti: Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības, “Kurzemes Vārda” un liepajniekiem.lv arhīvs

Es domāju tā: Vai jaunās ražotnes ir ekoloģiski drošas?

Laima Laugale – pašnodarbinātā:

– Domāju, jā, jo prasības, cik zinu, ir diezgan stingras. Manuprāt, nevienu rūpnīcu nemaz nevar atvērt, ja neievēro drošības noteikumus. Latvijā seko vides zaļajam kursam un to ievēro. Vēl jau tas, ka svarīga ir ražojošo uzņēmumu regulāra kontrole. Uzcelt ir viens, bet pārbaudīt, kā strādā ikdienā, pavisam kas cits.

Olga Lisenko – bezdarbniece:

– Cik zinu, tagad Liepājā uzceltas dabai draudzīgas ražotnes. Tās, ko grib celt no jauna, droši vien arī būs pārbaudītas. Man vairāk rūp, ka, ja investoriem kaut kas nepatiks, viņi šeit esošās rūpnīcas izvāks tukšas, iekārtas aizvedīs un cilvēki paliks bez darba.

Sandis – aizputnieks:

– Domāju, ka nevar uzticēties tam, ko dara Latvijā. Gribam, lai šeit būtu demokrātija, bet tās nebūs tikmēr, kamēr pie varas būs vecie cilvēki no Padomju Savienības laikiem. Ja ir kaut kādi noteikumi, tos apiet. Tas pats, kas ar laukumā uzlikto bruģi. Ir kontrole, kas pārbauda, un virs tās kontroles ir vēl viena kontrole, un galu galā viss tiek apiets. Neviens nav vainīgs. Tāpat ar rūpnīcām un ekonomiku.

Kristīne Muska – strādā viesnīcā:

– Jebkurš rūpniecības uzņēmums, cehs dod kaut kādu piesārņojumu. Nekas nav pilnīgi drošs un pilnīgi ekoloģisks. Pat mūsu dzīvokļi ne. Kurš gan īsti zina, kas cehos notiek un kā izplatās piesārņojums? Nekas, neviena rūpnīca nav un nevar būt pilnīgi tīra, dabai droša. Vai vides speciālisti kaut ko pārbauda? To es nezinu.

Artis Platgalvis – kurjers:

– Noteikti ne. Mana pieredze, kas gūta, strādājot vairākās ražotnēs, liecina, ka grūti izsekot, vai viss notiek droši. Tiek izmantotas dažādas ķīmiska vielas. Vai tās savāc pietiekami, kur tās paliek utt. Cik tad Latvijā ir to speciālistu, kuri veic kaut kādas pārbaudes ražošanas uzņēmumos? Ļoti maz un nepietiekami.