Vairums cilvēku pat nenojauš, ka šāda ierīču uzstādīšana un izmantošana tiek kontrolēta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (FPDAL) un Datu valsts inspekciju (DVI), līdz ar to pirms videonovērošanas uzsākšanas ir nepieciešams pārliecināties, ka visas prasības tiek izpildītas.

No DVI liepajniekiem.lv uzzināja, ka kameras nav jāreģistrē un nekāda nodeva par to izmantošanu nav jāmaksā. Taču ir vairāki noteikumi, kuru izpildīšanu pieprasa likums. Ja novērošanas ierīce tiek uzstādīta ārā vai iekšā uzreiz pie ieejas, tad noteikti ir nepieciešama šīs kāpņutelpas visu dzīvokļu īpašnieku rakstiska piekrišana.

Kameru ir iespējams uzstādīt arī pie sava dzīvokļa durvīm. Te jāatceras, ka vienīgais novērošanas objekts var būt paša dzīvoklis, stāsta DVI. ”Filmēt visu stāvu vai daļu no tā drīkst tikai ar kaimiņu piekrišanu, jo privātpersonai nav tiesību veikt publiskās telpas novērošanu. Ja kameras leņķis ir noregulēts tā, lai tajā būtu redzamas tikai īpašnieka dzīvokļa durvis un neliels laukums to tuvumā, tad nekādu problēmu nav.”

Gadījumā, ja kaimiņa kamera filmē ne tikai viņa durvis, jums sākumā būtu jāvēršas pie paša videonovērošanas veicēja. ”Jūs varat izmantot savas datu subjekta tiesības un palūgt sniegt informāciju, tajā skaitā, cik liels ir leņķis,” turpina DVI. Ja atbilde netiks saņemta, tad nākamais solis ir iesniegums inspekcijā. Inspekcija sazināsies ar īpašnieku un palūgs sniegt informāciju, tajā skaitā fotogrāfijas ar konkrēto leņķi.

DVI atgādina, ka, rakstot iesniegumu, jāatceras arī par pierādījumiem. Šajā gadījumā tie varētu būt fotogrāfijas no kameras, pat ja tā ir paslēpta.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova skaidro, ka policija pirms iepazīšanās ar video ierakstu, kurā redzams kāds noziegums, pārbauda, vai ieraksts ir iegūts likumīgi, jo tikai šajā gadījumā to var pievienot krimināllietas materiāliem.

”Ja ir videoieraksts, tas kalpo kā pierādījums un tiesa to izskata kopā ar citiem materiāliem. Taču, ja kādā kāpņu telpā kamera ir uzstādīta nelikumīgi, tad materiālus no tās krimināllietā ievietot nevar. Tas attiecas uz visiem, jo Valsts policijā tiek iesniegti dažādi ieraksti. Galvenokārt tie ir no tirdzniecības un atpūtas vietām, taču ik pa laikam to dara arī privātpersonas,” stāsta Šeršņova.

DVI uzsvēra, ka absolūti visiem, tajā skaitā privātpersonām, jāizvieto zīme par videonovērošanas veikšanu. Tajā jābūt informācijai: pārzinis jeb veicējs (vārds, uzvārds), mērķis (piemēram, noziedzīgo darbību novēršana), kontaktinformācija (e-pasts vai telefons), papildinformācija. Zīmes jāizvieto tā, lai cilvēks zinātu, ka līdz ar nākamo soli viņš uzreiz tiks filmēts. Ja kamera uzstādīta ceturtajā stāvā, tad brīdinājuma zīmei jābūt, gan nākot no lejas uz augšu, gan no augšas uz leju.

Visbiežāk brīdinājumi par videonovērošanas veikšanu ir redzami pie lielveikalu un tirdzniecības centru ieejas durvīm. Taču tie ne vienmēr ir pamanāmi. Piemēram, tirdzniecības centrā ”Ostmala” šādas zīmes ir pielīmētās tikai pie divām durvīm, savukārt, ieejot no Skolas ielas puses nekas neliecina par to, ka objektā tiek veikta videonovērošana. Tas pats attiecas arī uz tirdzniecības centrā esošiem veikaliem – pie dažiem šāda uzlīme ir, bet pie dažiem nav, arī tur, kur kameras ir skaidri redzamas.

Kā novēroja portāls liepajniekiem.lv, nekādu brīdinājumu nav arī pirms ieejas veikalā ”Rimi”.