Apmēram 350 Liepājas iedzīvotāji parakstījuši vēstuli gan Liepājas domei, gan Valsts vides dienestam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Viņi prasa atbildes uz virkni jautājumu par ostas uzņēmumu radīto piesārņojumu pilsētā, kā arī sakās esam gatavi apvienoties vides risinājumu labā.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietniekam un pašvaldības Vides komisijas priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam adresētās kolektīvās sūdzības autori norāda, ka viņi pamatojas “uz iedzīvotāju sūdzībām daudzu gadu garumā par atsevišķiem LSEZ ostas uzņēmumiem, kas savas uzņēmējdarbības infrastruktūras nesakārtotības dēļ veicina vides piesārņojumu pilsētas teritorijā, īpaši Ziemeļu priekšpilsētā”. Iedzīvotāji atsaucas arī uz Vides aizsardzības likumā noteiktajām sabiedrības tiesībām vides jomā.

“Kāpēc jūs kā domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos kopā ar Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļu neiesaistāties vides piesārņojuma jautājuma risināšanā, kas pēdējo divu gadu laikā ir aktualizēts pietiekami bieži?” ir viens no jautājumiem, kurus G. Ansiņam uzdod iedzīvotāji.

Pie Valsts vides dienesta ģenerāldirektores Ingas Koļegovas parakstītāji vēršas ar aicinājumu iesaistīties vides piesārņojuma problēmas risināšanā un izvērtēt Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) kompetenci. Pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda – ar sūdzību par LRVP darbinieku rīcību un pašvaldības “neieinteresētību problēmas risināšanā”.

Kopumā liepājnieces Kristīnes Dzelmes sagatavotās vēstules parakstījuši aptuveni 350 liepājnieki, interese bijusi arī pēc to nosūtīšanas. Parakstītāju ģeogrāfija aptverot gandrīz visu pilsētu. “Rožu laukumā bija vispasīvāk, bet arī tur atnāca, piemēram, cilvēki, kas dzīvo pie 1. ģimnāzijas – arī viņiem ir putekļi.” Aptvertas arī dažādas vecuma grupas, dažādas darbības jomas, gan latviski, gan krieviski runājoši liepājnieki.

Jūnija sākumā, kad vienvakar bija lielās vēja brāzmas, “man visa mašīna bija ar melniem ogļu putekļiem,” saka K. Dzelme. “Es vairs nezvanīšu un nelūgšos [Reģionālajai vides pārvaldei], jo tam nav jēgas.” Tādu pašu viedokli – ka nav nozīmes sūdzēties, jo neuzklausa, pauduši arī citi liepājnieki. “Jā, cilvēki ir skeptiski,” piekrīt K. Dzelme, “bet viņi arī ir gatavi apvienoties, lai risinātu šos jautājumus.” Atbalstīt pieteikušies arī tie liepājnieki, kas savulaik cīnījās pret koksa rūpnīcas būves plāniem. Tā noteikti nebūs vienreizēja akcija, viņa uzsver.

Tagad K. Dzelme ir apsolījusi, ka gādās, lai visiem būtu iespēja iepazīties arī ar atbildēm uz vēstulēs uzdotajiem jautājumiem. Vācot parakstus, viņa visiem, kas vēlējās, arī izdrukājusi sagatavotās vēstules. “Pakām iztērēju papīru. Bet es uzskatu, ka tas ir to vērts – sabiedrība ir jāinformē.” Sarunās ar iedzīvotājiem viņa gribot negribot uzklausījusi arī ar apspriežamo jautājumu netieši saistītas lietas – iedzīvotāji vaicājuši, kāpēc Liepājas SEZ vajadzīga vairāk nekā puse no pilsētas teritorijas, kāds labums iedzīvotājiem no ostas.

Šonedēļ saņemta pirmā atbilde – no Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa. “Nosūtījām atbildi, kā likums nosaka, visi jautājumi ir atbildēti,” viņš saka “Kurzemes Vārdam”. K. Dzelme nepiekrīt, viņasprāt, atbilde ir atrakstīšanās: “Tur vairāk jautājumu nekā atbilžu. Gaidīju, ka iedzīvotājus varētu aicināt uz sarunām…” Viņa norāda, ka pašvaldībai ir arī tiesības saņemt informāciju no valsts iestādēm – ja tā būtu ieinteresēta, tad vaicātu, piemēram, Valsts vides dienestam, “kas tad īsti tur notiek”.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.jūnija numurā.

#kvards-20170622-10#