Sestdien varēja būt mazliet siltāks laiks – no jūras pūta auksts vējš. Bet kolektīvo talku pilsētā tas nemaz neiespaidoja. Galvenais, lai debesis būtu skaidras un saulīte ripotu pa zemes virsu. Un vēl – šā gada talka bija it īpaši masveidīga. Vispirms jāpiemin viens visnotaļ svarīgs faktors. Jau pirms 18. aprīļa Lielās talkas daudzas teritorijas, piemēram, parki un skvēri, bija diezgan labi sakoptas.

Tur kopš mēneša sākuma cītīgi strādāja bezdarbnieku brigādes, kuras uz šādiem objektiem norīkoja aģentūra “Nodarbinātības projekti”. Tātad tie, kas par šo darbu saņem samaksu no budžeta, bet namu pārvalžu teritorijas sakopa sētnieki. Atkal bija sakārtotas lielas neapbūvētas teritorijas Karostā, kur dažās vietās, tāpat kā iepriekšējos gados, izcirta krūmus, kas traucēja kokiem. Tādā pašā veidā strādnieki sakopa grāvmalas visa ceļa garumā no Karostas līdz vasarnīcu kooperatīvam Šķēdē. No maģistrālajām ielām jau pavisam novākta grants, ar kuru ziemā kaisīja ceļus.

Daudz talcinieku bija Vecajos kapos, uz turieni sanāca daudz vairāk entuziastu, nekā iepriekš bija pieteikts. Taču maisu sausajām lapām un zariem, kā arī slotu un grābekļu pietika visiem. Pie lielās atkritumu mašīnas pat bija jāstāv rindā.

Talcinieku aktivitāte pārsteidza arī Zaļajā birzī – tur teritorijā starp 14. novembtra bulvāri un nocietinājumu kanālu, kā mums paziņoja, strādāja ap simts cilvēku. Un sabraukuši viņi bija no dažādām iestādēm, arī no sociālās mājas Kuldīgas ielā 34. Bija atnākusi arī tuvējo kvartālu iedzīvotāju grupa. Arī tur talcinieki cirta sakuplojušos alkšņus. Zarus krāva automašīnā, un uzmanību piesaistīja tas, ka vairākkārt izskanēja vārds “šķelda”. Tātad no izcirstajiem krūmiem gatavos šķeldu un izmantos apkurei kā biomasu. Talcinieki vāca gružus arī pašā kanālā. Uzņēmuma “Sofijas laivas” entuziasti vāca to, kas peldēja ūdenī un kas bija aizķēries krastmalas krūmos.

Vindsērfinga kluba “Rietumkrasts” laukumā atradās lielgabarīta konteiners. Talkas dalībnieki uz turieni nesa maisus ar tuvējā mežiņā savāktajiem gružiem. Tur strādāja Jūras spēku pārstāvji un skolēni. Bet ūdenslīdēji no ūdens izcēla vairākas automobiļu riepas. Talkas beigās bija paredzēts neliels pikniks.

Ja runājam par ūdenslīdējiem, tad to desantu varēja vērot pilsētas kanāla krastmalā no Vecliepājas puses. Viņi nira ūdenī no divām gumijas motorlaivām un no ūdens dzelmes cēla ārā dažādus priekšmetus. Nevarētu teikt, ka viņu loms bija bagāts, tomēr viens motocikls un viens velosipēds arī nav maz. Viņi izcēla arī divas ceļa zīmes ar visiem balstiem un visādas drazas – vecas riepas, spiningu utt. Interesanti, ka motocikls bija aptīts ar makšķernieku auklām. Ūdenslīdēji no kanāla dibena izcēla arī sagumzītu skārda gabalu.

Visrupjākais un netīrākais darbs tika tiem talkas dalībniekiem, kuri pieteicās strādāt Dienvidu fortos. Tie bija gan Pilsētas domes, gan pašvaldības policijas darbinieki. Acīmredzot nedz drazas, nedz būvgruži no šiem nocietinājumiem nekad netika vākti. Ailes betona sienās būtu laiks aizmūrēt. Citādi drīz vien tur atkal krāsies visādi atkritumi. Šajā objektā, starp citu, trūka transporta.

Parkā pie Zvejnieku alejas uz talku bija sapulcējušies dzīvnieku aizsardzības grupas aktīvisti. Teritoriju ap vairākām skolām kopa skolotāji un skolēni. Bet kāpās Jūrmalas ielas galā bija iznācis simfoniskais orķestris. Un tā tālāk. Patīkami piebilst, ka daudzu māju iemītnieki dažādos pilsētas rajonos sakārtoja tuvējās zaļās zonas.  

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”