Piektdien, kad apciemojām Ē. Vilsona ģimeni privātmājā Namdaru ielā, kaķu meitene Mērija Džeina gulēja saritinājusies klubkrēslā. Ieraugot svešiniekus, viņa piecēlās un sēdēja noliektu galvu. Glāstot un mīļi uzrunājot, saimnieks kaķenīti nomierināja.

Dzīvniekam uzlikta pēcoperācijas apkakle, jo pirms dienas veterinārārste no kaķenītes kreisās acs kaktiņa izņēmusi pneimatiskā ieroča lodi, kas bija iestrēgusi kaulā. Mērijas Džeinas actiņa stipri apsārtusi, pietūkusi, ap to vēl redzamas asinis. Saimniekam, uzlūkojot savu mīluli, acis miklas. Veterinārārste, kura operējusi dzīvnieku, gan viesusi cerību, ka actiņu izdosies saglābt.

“Mēs pamīšus ar sievu visu nakti gulējām uz grīdas blakus kaķenītei, jo viņa bija tramīga, nesaprata, kas ar viņu noticis,” pastāstīja Ē. Vilsons.

Mērija Džeina un viņas māsiņa Marlēna Mīļā Vilsonu ģimenē nonāca pērn, neilgi pēc tam, kad aizsaulē 13 gadus vecumā bija devies viņu runcis.

Vienā no Jūrkalnes krogiem regulāri pēc ēdiena piestaigājusi kāda mince, kura tur tad arī laidusi pasaulē pēcnācējus. Kroga saimnieki ar sludinājuma palīdzību viņiem meklējuši jaunas mājas. “Sieva tik ātri vēl negribēja ņemt citu kaķi, viņa nevarēja aizmirst mūsu runci. Paņemt abas kaķu māsiņas bija mana un dēla iniciatīva,” atcerējās kaķenīšu saimnieks.

Raksturs māsām esot ļoti atšķirīgs – Marlēna ir bailīga, piesardzīga, bet Mērija Džeina ne no kā nebaidās. Abām, dodoties ārpus mājas, ap kaklu vienmēr ir siksniņa ar zvaniņu, lai atbaidītu putnus, šādi tos arī pasargājot. “Un lai cilvēki zina, ka tie mājas kaķi,” pauda Ē. Vilsons.

Pagājušo ceturtdien viņš atgriezies mājās un ierasti devies dārzā dzert kafiju. Tad arī pamanījis, ka Mērija Džeina ir tāda kā apjukusi, ņaud. “Jau no tālienes redzēju, ka viņai viena actiņa nemirdz. Un asinis… Es neapjuku, uzreiz atradu kasti, ieliku tajā kaķenīti un devos tepat uz veterināro klīniku.

Paldies Dievam, daktere, kura tobrīd bija plānveida operācijā, kaķenīti ātri pieņēma. Kad man parādīja skroti, es vienkārši iekliedzos.”

Sākotnēji Ē. Vilsons nospriedis, ka kaķenīti, iespējams, savainojusi vārna. Kur tieši šāvēja redzeslokā dzīvnieks nonācis, viņš nezina, taču pirms nedēļas kājā sašauts arī kaimiņienes kaķis. Feisbukā kāda sieviete rakstījusi, ka viņas runcim netālu no Namdara ielas vēderā iešauts maijā.

“Marlēna šausmīgi grib ārā, bet es nelaižu. Man ir bail,” sacīja Ē. Vilsons.

Saistībā ar notikušo viņš ceturtdien vērsies ar iesniegumu Valsts policijā (VP). Tās pārstāve Madara Šeršņova apliecina, ka šāds iesniegums saņemts un VP skaidro notikušo. Par līdzīgiem gadījumiem pēdējā laikā policijai gan neviens neesot ziņojis.

“Laikam cilvēkiem uzplaiksnī kādas psihiskas slimības, jo kā var šaut uz dzīvnieciņu. Kas būs pēc tam? Vai šaus uz bērniem? To var izdarīt tikai ļoti gļēvs cilvēks, kurš pats sevi neciena,” sacīja Ē. Vilsons.

Viņš mudina liepājniekus uzmanīt savus mājdzīvniekus un, redzot kādu, kurš izmanto pneimatisko ieroci, nekavējoties par to ziņot policijai.