“Mūsu māju iekšpagalms pārvērsts par ko līdzīgu malkas laukumam,” saka tosmarieši, kuri dzīvo mājās Pāvilostas ielā 1 un 2, Ģenerāļa Baloža ielā 41 un Mežmalas ielā. Viņi ik dienu pa savu dzīvokļu logiem raugās uz kopējo pagalmu, kas ir varen plašs. Tajā savesti dēļi un sazāģēti, neapstrādāti kluči, no kuriem veido soliņus, puķu dobes, dažādus rotaļu elementus bērniem un daudz ko citu. Daži iedzīvotāji apgalvo, ka nekādu skaistumu šajos veidojumos nesaskatot, citi nogaidoši rausta plecus – redzēs, kas tur būs beigās.

Iedzīvotāji neizprot pārvērtības

Strīdīgajā vietā sastopam Lidiju, kas iznākusi pastaigāties ar divus gadus veco mazdēliņu Ņikitu. Viņa notiekošo komentē īsi: “Bērnam te vismaz pagaidām nav ko darīt.” Un rāda mazā puisīša ceļgalu – tas ir nobrāzts. “Paskatieties uz tiem dēļiem un klučiem – tie visi gandrīz kā no meža nākuši, neapstrādāti,” saka vecmāmiņa. Kāds vīrietis stāsta pavisam briesmīgu gadījumu – kluči, uz kuriem balstīti soliņu dēļi, nozāģēti slīpi tā, ka to šķautnes ir pavisam asas. Kādu dienu viņš redzējis, kā uz viena no tiem mazam puikam slīdējusi kājiņa un viņš ar visu spēku atsities ar zodu pret kluča aso malu. Asinis gājušas pa gaisu.

Sievietes un kāds vīrietis no apkārtējām mājām noplāta rokas – kas te ir domāts, neviens ne zinot, ne arī izprotot. Neviens neko neesot skaidrojis. Pirms tam noņemtas iepriekšējās, vēl padomju laikā celtās metāla konstrukcijas, pa kurām bērni kāpelējuši, demontēts slīdkalniņš. Tad savesti kokmateriāli – dēļi un dažāda lieluma sazāģēti kluči. Daļa materiālu pazudusi jau pāris dienu laikā – izvazāti. No dēļiem un klučiem pusaplī izveidoti soliņi, bet starp tiem domātas puķudobes. Tādām vajadzībām atvestas divas kaudzes zemes.

Vairāki iedzīvotāji saka: mēs te sen neesam nevienu strādnieku redzējuši, citi apgalvo, ka tā īsti neesot. Viņi uzskata –  tā vietā, lai mēģinātu iekšpagalmā veidot nepieradināto mākslu, varēja ierīkot kārtīgus solus, slīdkalniņu bērniem un citus rotaļu elementus, lai tur būtu ko darīt. Tagad dēļi un kluči, no kuriem veidoti stilizēti, kopā nesastiprināti veidojumi bērnu rotaļām, izmētāti pa visu laukumu, bet vakaros un naktīs iekšpagalmā pulcējas apkārtējo māju jaunieši un bezpajumtnieki, lieto alkoholu un trokšņo līdz rīta gaismai.  

Laukumu piemēros gan atrakcijām, gan atpūtai

Namu pārvaldes “Karosta” pārvaldniece Gaida Korņilko, dzirdot par iedzīvotāju neapmierinātību, saka: “Man vairs nav spēka kaut ko darīt un mēģināt te ko sakārtot.” Bet tad saņemas, paņem biezu mapi un kopā ar koktēlnieku Kasparu Gricku, kurš ir darbu vadītājs šajā laukumā, rāda skices, kāds šis laukums izskatīsies, kad būs gatavs.

“Visi darbi, kas laukumā notiek un vēl tikai notiks, ir teritorijas labiekārtošanas projektā, ko atbalstījusi Liepājas dome projektu konkursā par iekšpagalmu sakārtošanu,” stāsta G.Korņilko. “Tā kopējās izmaksās būs 39,5 tūkstoši latu. Lielāko daļu naudas dod pašvaldība, savukārt namu pārvalde “Karosta” piedalās ar darbaspēku, tehniku un tamlīdzīgi.”

Projekta autore ir ainavu arhitekte Zane Viņķele, bet tā īstenotājs – Kaspars Grickus. Laukuma labiekārtošanā paredzēts izmantot tikai un vienīgi videi draudzīgu materiālu – koku, ko gan apstrādās, lai tas nebojātos, gan krāsos, lai būtu gan funkcionāls, gan estētisks. Projektu paredzēts īstenot četrās kārtās. Pašlaik uzstāda koka soliņus, veido puķudobes un dažādus rotaļu elementus bērniem. G.Korņilko piekrīt, ka jāpasteidzas likvidēt asās zāģētās šķautnes, un K.Grickus stāsta, ka tās paredzēts noapaļot.

Ieskicējot gatavā laukuma aprises, Kaspars norāda, ka tajā būs vairākas zonas. Pirmā – mazākajiem bērniem ar viņiem piemērotām konstrukcijām un atrakcijām, otrā – jau lielākiem. Būs arī atsevišķa zona atpūtai gan vecākiem cilvēkiem, gan jaunajām māmiņām ar bērniem un daudz kas cits. “Vietu, kur mierīgi pasēdēt, mēs izvēlējāmies sarunās ar iedzīvotajiem, uzzinot viņu viedokli, un izlēmām, ka tai jābūt zem lielajiem kokiem,” sacīja Kaspars. G.Korņilko savukārt rāda citu mapi, kurā ir apkārtējo māju iedzīvotāju paraksti, ka viņi piekrīt šādam projektam un vēlas, lai plašo laukumu sakārto.

Labiekārtotajā laukumā būs arī smilšu kastes un šūpoles, arī daudz kas cits. Bet tiem iedzīvotajiem, kas bēdājas par vecā un savu laiku nokalpojušā veļas žāvētāja pazušanu, arī ir laba ziņa – to atjaunos, tikai mazlietiņ jāpaciešas. Pirmā kārta jāpabeidz šās vasaras laikā. Otrajā kārtā paredzēts pāri laukumam iekārtot vairākus flīžu celiņus, atjaunot zālienu, kā arī veidot nelielu uzbērumu un iestādīt priedītes. Visas četras kārtas varētu īstenot četru gadu laikā.

“Bet pats galvenais – neviens santīms no naudas, kas te jau ieguldīta un ko vēl tikai ieguldīs šā laukuma sakārtošanā, nav un netiks ņemts no māju apsaimniekošanas naudas,” sacīja G.Korņilko. Viņa lūdza iedzīvotājus būt saprotošiem un pieciest neērtības pašlaik, kamēr labiekārto laukumu. “Kad visu padarīs, būs skaisti, un patiks mums visiem,” viņa ir pārliecināta. Bet K.Grickus piebilda: “Es ar visu atbildību varu apgalvot, ka nav pazudis neviens kokmateriāls, kas piegādāts laukuma iekārtošanai. Cita lieta, ka izmētāti tie materiāli, no kuriem pašlaik veido soliņus un citas konstrukcijas.”

“Bet to dara iedzīvotāji paši – neviens no malas te nebrauc vandalēt,” piebilda G.Korņilko. Viņa teica, ka “Karostai” jau bijusi veiksmīga sadarbība ar Kasparu Gricku mazāku laukumu labiekārtošanā un tie iedzīvotājiem ļoti patīkot.  

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Plašo laukumu ietvers soliņi, kam pa vidu būs no dēļiem darinātas puķu dobes, bet vidū dažādas spēļu konstrukcijas bērniem.