Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Traģēdija kāpās

Traģēdija kāpās
Foto: Ģirts Gertsons
17.12.2015 07:06

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Pirms septiņdesmit četriem gadiem Šķēdes kāpās notika
liepājnieku masveida nogalināšana, visvairāk bija ebreju, kurus šāva visus pēc
kārtas. Šī iznīcināšana notika pēc Rīgas speciālistu
izstrādātas un vācu einzacgrupas
“A” brigādenfīrera Štālekkera atbalstīta plāna. Cilvēkus sadzina
nošaušanas vietā, pavēlēja pietupties pa desmit, divdesmit cilvēkiem rindās,
pēc tam lika celties kājās pa vienai rindai. Upuriem bija jāizģērbjas līdz
apakšveļai vai pilnīgi kailiem, un viņus sadzina pie jau iepriekš izraktas
bedres. Bendes nostājās divās rindās: tie, kas šāva, pietupušies uz viena ceļa,
mērķēja krūšu labajā pusē, bet tie, kas stāvēja, – galvā.

1941. gada septembrī Šķēdes kāpās tika nošauti
343 cilvēki. Šaušana turpinājās visu rudeni, bet vismasveidīgāk to darīja laika
posmā no 15. līdz 17. decembrim. Šajās dienās tika rīkoti ebreju masveidīgi
aresti, it kā viņu norīkošanai uz darba nometni. Arestētos izmitināja
artilērijas pulka zirgu staļļos un preču stacijā. Karagūstekņi jau laikus bija
izrakuši jaunas bedres blakus milzīgajam septembra upuru kapam.

15. decembrī no jūras pūta auksts, dzelošs vējš.
Zeme apledoja. No rīta uz Šķēdi devās kravas mašīnu kolonna ar cilvēkiem, kas
bija jānošauj tikai tādēļ, ka viņi bija uzdrošinājušies piedzimt par ebrejiem.
Tajā pašā virzienā policijas konvoja pavadībā kājām lēni devās nāvei nolemto
kolonnas. Šādā veidā trīs dienās nošāva 2731 cilvēku. 21. policijas
bataljonam tas bija saspringts laiks: šajā akcijā tika iesaistīti visi, pat
muzikanti. Kazarmā palika tikai dežurants.

Un, raugi, rezultāts: pilsētā dzīvi bija palikuši
tikai 850 ebreju, kuri 1942. gada 1. jūlijā tika ievietoti geto. To likvidēja
1943. gada oktobrī. Un vācu okupācijas varai paziņoja, ka pilsēta ir brīva no
ebrejiem – jūdenfrei. Pēc Liepājas
geto likvidācijas tā ieslodzītajiem bija jāiziet Rīgas koncentrācijas nometne
“Kaizervalde”, vācu nometne Štuthofā. No tiem pēc kara Liepājā
atgriezās vien nepilni divi simti cilvēku.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz