liepajniekiem.lv
Izbaudītas trīs brīvdienas pēc kārtas, kamēr tramvaju kursēšana būvdarbu dēļ bija pārtraukta, taču Ainars necik neskumst arī darbdienās, jo viņam ļoti patīk vadīt tramvaju.
Uz pieturu nāciet agrāk
A. Luters pagūst ne tikai orientēties satiksmē un rūpēties par pasažieriem, bet arī ievēro izmaiņas. ”Kad pie ”Kurzemes” atraka vecos māju pamatus, es zvanīju fotogrāfam Aigaram Prūsim un vaicāju, vai viņš negrib pabildēt. Tas bija tik interesanti! Tagad, kad ir sakārtots, vairs nav tā. Taču ir labāk.
Es vispār dzīvē uz visu skatos pozitīvi un optimistiski. Sakārtos ielas, un būs daudz labāk,”
saka tramvaja vadītājs.
Remontu laikā jābūt uzmanīgākiem, viņš uzsver. ”Jāskatās, kur strādā būvnieki, grozās ekskavatora kausi. Mums ir savstarpēja sapratne. Viņi redz, ka nāk tramvajs, paiet maliņā, apstādina tehniku uz mirkli. Ja redzam, ka kaut kas ne tā, piebremzējam,” pastāsta A. Luters.
Tur, kur kustība notiek pa vienām sliedēm, jāstāv un jāgaida pretimbraucošais tramvajs. Stāvēšanas pauzē pie ”Amritas” tramvaja vadītājs parāda ”darba lapiņu”, kurā sarakstīti vagonu numuri. ”Te mēs esam atzīmējuši, piemēram, A burtiņš ir ”Amrita”, un es te tagad gaidu 51. vagonu un 87. vadītāju,” viņš skaidro sistēmu, kas palīdz orientēties.
”Galvenais, lūdzu, uzrakstiet, lai pasažieri ir saprotoši un nāk uz pieturu vienu reisu agrāk,”
mudina A. Luters.
Cilvēki bieži vien nesaprotot, ka tramvajam ir jāgaida un tā nav vadītāja griba, bet remontdarbu situācija. Pasažieri, kuri dodas uz staciju, nereti iekāpj tramvajā 15–20 minūtes pirms autobusa vai vilciena atiešanas.
”Mēs stāvam, un viņi sāk kavēt. Cik man nav lūguši, lai izlaiž, bet es šeit to nedrīkstu darīt. Saku – nu, kāpēc jūs nevarējāt braukt vismaz vienu tramvaju agrāk?” viņš pauž.
No galapunktiem tramvaji atiet noteiktajā laikā, taču pieturās gan var būt mazas nobīdes no grafika.
Dažas reizes Ainars agros rītos vadījis tā saukto ”vilciena tramvaju” un secinājis, ka brauc ļoti daudz cilvēku.
Raizes dara bērni
A. Luters atzīst, ka tramvajnieki, nebūdami būvnieki, sprieduši, kā gan tādu darbu apjomu paveiks vien trīs dienās, taču – izdarīja! Progresu būvdarbos vislabāk redzot pēc brīvām dienām.
Par trim ārkārtas brīvdienām viņš saka – viss atbilstoši likumdošanai. ”Stundas mēs neesam zaudējuši, cik paredzēts, tik ir.
Uzņēmuma vadība ir ļoti saprotoša, laikus visu koordinēja, lai vadītāji nebūtu zaudētāji,”
viņš stāsta.
Par ”Liepājas tramvaja” vadību A. Luters varot teikt tikai labus vārdus. Galapunktā M. Ķempes ielā var uzsildīt ēdienu, ir labiekārtota tualete, arī pieejams dzeramais ūdens, un tāds pluss transporta uzņēmumos esot reti.
Par jaunajiem horvātu tramvajiem – arī tikai labu. Pie vecajiem bijis tik ļoti pierasts – ”ar kājiņām paspied, rokas brīvas”, bet tagad tos vairs negribot, jo jaunajos esot lielas ērtības.
Raizes tramvaju vadītājiem darot bērni, kuri pieturās dauzās, grūstās, stāv pārāk tuvu sliežu ceļiem. Maršrutā ir trīs skolas, un tur jāuzmanās īpaši.
Arī braucienā ar portālu A. Luters spiež brīdinājuma zvanu, jo pie DALP 5. vidusskolas bērni sabāzuši degunus telefonos un nemaz neskatās, ka tramvajs tuvojas.
Ar gājēju drošību pašlaik vissliktāk esot Rīgas ielā, un tramvaja vadītājs piekrīt iedzīvotājiem, kas izteikušies avīzes publikācijā, ka iziet kājām ir grūti.
”Taču tā nav, ka skrietu pāri un mums traucētu,” viņš atzīmē.
Par automašīnu sadursmēm ar tramvaju A. Luters norāda, ka neviens jau nemēģinot tīšām iebraukt sānos, tomēr pamatā iemesls esot autovadītāju neuzmanība.
”Vasarā ļoti jāuzmanās no Lietuvas mašīnām. Viņiem satiksmes noteikumos tramvajs vispār neesot minēts. Tie, kas vairākkārt ieradušies Liepājā, zina, ka tramvajam priekšroka,” viņš pastāsta.
Vadītājs – diplomāts
Cilvēki bieži jautājot, kā tramvaju vadītāji tā varot visu dienu braukt pa vienām un tām pašām sliedēm.
”Katrā riņķī no viena gala līdz otram notiek kaut kas jauns, kaut ko ieraugi.
Gadās, ka nākas palīdzēt, kāds dienests jāizsauc, jo, piemēram, cilvēkam slikti paliek. Un ne tikai tramvajā. Ja redzam, ka piedzēruši cilvēki guļ pieturās, nu, kāpēc viņiem tur salt? Ar Pašvaldības policiju mums ir ļoti labs kontakts,” stāsta A. Luters.
Ar pieķertajiem bezbiļetniekiem kontrolieri kārtībsargus talkā pārsvarā saucot tad, ja zaķim nav līdzi dokumentu un nevar pārliecināties, ka cilvēks nosauc savu īsto vārdu.
Foršs, atsaucīgs un laipns – tā A. Luteru raksturo kolēģi tramvaju uzņēmumā. Redzu, kā viņš pagaida sievieti ar bērnu, kuri skrien uz pieturu. Abpusēji smaidi, pasažieru paldies.
”Ko es iegūšu, ja desmit sekundes agrāk aizbraukšu? Labāk lai viņiem prieciņš ir,” viņš saka.
Ar neapmierinātiem pasažieriem arī sarunas risinot mierīgi un ar smaidu, vadītājam esot jābūt diplomātam, jānomierina, līdz īgņa pasmaida.
Vasarās tramvaja vadītājs esot arī pilsētas gids. Cilvēki nāk vaicāt, kur atrodas viņu viesnīca, kur jāizkāpj. Taču pamatā ar tramvaju braucot vieni un tie paši cilvēki, vadītājs jau sejā pazīst tos, kam pienākas bezmaksas brauciens.
”Dienās, kad brauciens sabiedriskajā transportā ir bezmaksas, īpaši izceļas jaunas ģimenes. Ikdienā viņi droši vien brauc ar privāto auto, bet tad vēlas bērnus pavizināt ar ”vilcieniņu”,” atklāj A. Luters.
Pie tramvaja vadības kloķiem A. Luters piesēdies pirms sešiem gadiem. Ideja to darīt radusies jau agrāk. ”Garantēts darbs, visas sociālās garantijas, brīvdienas,” viņš uzskaita priekšrocības.
Iepriekš bijis savs bizness, saistīts ar preses izdevumu tirdzniecību. Ainars min interesantu faktu, ka gandrīz 20 gadus veiksmīgi tirgoti poļu valodā izdoti Rietumu žurnāli, jo Latvijā tobrīd nebija ”Burdas”, ”Mūsmāju” sporta un specializētu recepšu izdevumu, būvnieku žurnālu, kur plakātus, bildes un idejas paskatīties.
”Polija man ir otrās mājas, reizi mēnesī braucām pēc izdevumiem,” viņš saka.
Tagad kaut ko mainīt darba gaitās viņš nedomājot, biznesā atgriezties negribot, jo tagad esot grūtāk nekā 90. gados. Pasaule arī esot redzēta, nu var pabraukāt pa Liepāju.
Brīvās dienās Ainars cenšoties pabūt pie dabas. ”Ir tāds mazs īpašums ārpus pilsētas. Tur arī jāstrādā, bet gribas arī atpūsties,” viņš uzsver.
Vizītkarte
Ainars Luters
- Dzimis 1963. gadā Liepājā.
- Mācījies Liepājas 6. vidusskolā.
- Pabeidzis Latvijas Valsts universitāti.
- Strādājis Liepājas Piena kombinātā, Liepājas Jaunatnes centrā, SIA ”AGA 91”.
- Tramvaja vadītājs no 2017. gada.
- Ir sieva un meita.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
