Ceturtdienas
pēcpusdienā tramvaja pasažieru vidū bija ne vien lieli un mazi
liepājnieki, bet arī Liepājas dzīvnieku audzētāju biedrības
pārstāvji ar saviem četrkājainajiem draugiem. Oktobris ir
mēnesis, kad visā Eiropā svin Dzīvnieku aizsardzības dienu,
tādēļ šajā reizē Kultūras tramvaja braucien tika veltīts
dzīvniekiem un tramvajā bija gaidīti visi, kas draugos ar
četrkājainajiem mīluļiem.

“Kultūras
tramvaja” braucējus iepriecināja Liepājas Dzīvnieku
audzētāju biedrības biedri ar saviem suņiem. Kopā ar saviem
saimniekiem tramvajā vizinājās arī Austrālijas aitu suns,
pelēkais vilku špics un japāņu špics, kā arī rotveilers un
Šveices kalnu ganu suns. Dzīvnieku saimnieki interesentiem
pastāstīja par katras suņu šķirnes īpatnībām un to
audzināšanu. Ikviens tramvaja pasažieris varēja iepazīties ar
četrkājainajiem draugiem, kā arī aprunāties ar suņu saimniekiem
un saņemt padomus arī savu mājdzīvnieku audzināšanā.

Šajā
braucienā ar paraugdemonstrējumiem piedalījās arī kanisterapijas
suņi, kas palīdz atveseļoties pēc dažādām slimībām. Kā
pastāstīja Liepājas kanisterapijas komandas koordinators Ingars
Gudermanis, šī brauciena mērķis bija iepazīstināt liepājniekus
ar kanisterapiju un tās sniegtajām iespējām. I. Gudermanis
braucienā devās kopā ar savu Austrālijas aitu suni Alfiju, kurš
ieguvis kanisterapijas sertifikātu.

“Kanisterapija
pie mums Liepājā ieviesta pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem
un, mēs – biedrība “Dižvanagi” par šo terapijas veidu
interesējamies jau kopš 2009. gada, tā kā pieredze šobrīd ir
uzkrāta jau diezgan liela un, sadarbībā ar Sociālo dienestu
piedāvājam šo terapiju arī liepājniekiem. Arī speciālajā
bērnudārzā “Kriksītis” bērniem piedāvāsim
kanisterapijas iespējas,” pastāstīja I. Gudermanis.

Šobrīd
Liepājā ir trīs kanisterapijā sertificēti suņi, viens no tiem
arī Ingara Gudermaņa Austrālijas aitu suns Alfijs. I. Gudermanis
stāsta, ka liepājniekiem ir interese un vēlme izmēģināt
kanisterapiju, tomēr visiem pagaidām šo terapijas veidu nevar
piedāvāt, jo suņu nav tik daudz, cik potenciālo klientu. Tādēļ
viņš cer, ka suņu īpašnieki sasparosies un, iespējams, vēl
kāds nolems apgūt šo terapijas veidu.

Lai
kļūtu par kanisterapeitu sunim jānokārto eksāmens. Tomēr, ne
visu šķirņu dzīvnieki var kļūt par kanisterapeitiem, ir apmēram
trīsdesmit suņu šķirnes, kuras nav ļauts apmācīt kanisterapijā.
I. Gudermanis skaidro, ka tie, galvenokārt, ir cīņu suņi un
sargsuņi. Lai noteiktu, vai suns var strādāt ar bērniem, tiek
izvērtēts gan suņa temperaments, gan audzināšana. Strādāt ar
pacientiem ļauts tikai mierīgiem, neagresīviem suņiem, ar
nevainojamu raksturu un augstu intelektu.

Par
to, ka kanisterapijā apmācītie suņi ir gudri un paklausīgi,
varēja pārliecināties arī ikviens tramvaja pasažieris. Pēc
būtības šiem suņiem ir jāklausa jebkura cilvēka pavēles,
piemēram, sēdēt vai dot ķepu. Drošākie bērni arī labprāt
izmēģināja un paši pārliecinājās, ka suņi klausa dotajām
pavēlēm.

Ar
lielu interesi tramvajā notiekošo vēroja arī sešpadsmit gadus
vecā Aiva un divdesmit gadus vecā Ilze – abas jaunietes speciāli
gatavojušām šim braucienam, jo viņu mērķis ir kādreiz pašām
būt suņu saimniecēm. Turklāt nevis vienkārši iegādāties suni,
bet kļūt par kanisterapeitiem. “Atnācu, jo gribēju uzzināt,
kādas suņu šķirnes var izvēlēties, un vēlējos arī
paskatīties uz šiem sunīšiem,” apliecināja Aiva.

Savukārt
Ilze pastāstīja, ka abas kopā ar draudzeni dodas arī uz jauno
dzīvnieku patversmi “Lauvas sirds”, lai pastaigās izvestu
tur mītošos suņus. “Mums patīk dzīvnieki, turklāt tas ir
arī labs darbs, ko izdarām un vienmēr pēc pastaigām ar suņiem
ir ļoti labs garastāvoklis un enerģija visai dienai,” pauž
jaunietes.