Teritorija Klaipēdas ielā 138 uz dienvidiem no Dienvidrietumu rajona 25,4 hektāru platībā tiks pārplānota, lai izveidotu jauktu dzīvojamo apbūvi gar Vētru ielu un pakāpeniski tālāk dienvidu virzienā, kur aiz Pakaviņa iecerēta privātmāju apbūve, domes Attīstības komitejā stāsta pilsētas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs.

“Daļā gar Klaipēdas ielu pieļaujama augstākā apbūve līdz pat deviņiem stāviem, bet uz jūras pusi atļauts būvēt līdz pieciem stāviem daudzstāvu apbūves zonā un 2–3 stāvu augstas privātmājas,” viņš saka.

Projekta izstrādātāja Klinta Alpa-Šulmane no SIA “Grupa93” atzīmē, ka lokālplānojumā zonējuma struktūra tiek piedāvāta konkrētāka, ņemot vērā gan dabas vērtības, gan darba uzdevumu, plānojot daudzstāvu un mazstāvu apbūvi.

Iekļauts ceļu tīkls, inženierkomunikāciju risinājumi un iespējamais zemes vienību dalījums. “Pirmo piedāvājam attīstīt teritoriju ziemeļos, tā būs pirmā apbūves kārta,” viņa norāda.

Tur lokālplānojums pieļauj plašas iespējas komercapbūvei un daudzdzīvokļu namu celtniecībai.

Deputāts Jānis Vilnītis interesējas, vai pieļauta arī kempinga izbūve, jo iepriekš teritorija bijusi iznomāta šādam mērķim. Piedāvātajā redakcijā tūrisma un atpūtas iestāžu izbūve ir atļauta, tajā iekļaujas arī kempings, skaidro projekta izstrādātāja.

“Divstāvu un trīsstāvu mājas iegādājas cilvēki, kam ir pietiekami lielas finanses, tad šis var būt traucēklis,” uz riskiem norāda deputāts Jānis Vilnītis.

Viņam piekrīt Uldis Hmieļevskis, ka nevajag jau sākumā lokālplānojumā ielikt potenciālu konflikta zonu. “Dzīvojamā apbūve šobrīd Liepājā ir svarīga, jo dzīvojamā fonda trūkst un pieprasījums ir. Cilvēkiem, kuri te nāktu, būtu svarīgi saprast, ka kaimiņos nebūs objekts, kur būs trokšņi un tusiņi. Atbalstāma ir jaukta darījumu apbūve,” viņš pauž.

Līdz domes sēdei projektu papildinās ar redakcionālu labojumu, kas izslēdz kempinga būvniecību.

Otrs projekts saistīts ar Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu teritorijai starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielu un Jauno ostmalu līdz O. Kalpaka ielai.

Lokālplānojuma izstrāde tiks uzsākta pēc domes lēmuma, bet pagaidām tas vēl nav izstrādāts. Attīstības komitejas sēdē tika prezentēts darba uzdevums un aptuvena vīzija.

“Lokālplānojuma izstrādei tiks organizēts iepirkums. Pēc lokālplānojuma 1. redakcijas izstrādes tas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai.

Vēl pirms tam Būvvalde aicinās izteikt ierosinājumus, ko iedzīvotāji vēlas redzēt šajā teritorijā, šo informāciju apkopojot un nododot lokālplānojuma izstrādātājiem,” informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

U. Kaugurs atgādina, ka Veco ostmalu atvēra pirms apmēram 20 gadiem, un arī Jaunā ostmala būtu pelnījusi līdzīgu attīstības perspektīvu, tā palīdzētu attīstīt Jaunliepājas apkaimi.

Atverot pieeju ūdensmalai, to varētu daudzveidīgi izmantot, bet pašlaik tur darbojas tikai osta.

“Šī ir vienīgā vieta pilsētā, no kuras ir skats uz Vecliepāju. Vēsturiskajās kartēs, redzams, ka tā nekad nav bijusi pilnīgi noslēgta teritorija, bet atvērta un sasaistīta ar pilsētu,” pastāsta arhitekts.

“To redzam daudzās pasaules ostās, ka pilsētas centrs vairs netiek izmantots aktīvai kuģniecībai un kravu kraušanai. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – kuģu izmērs ir daudzkārt palielinājies, arī noliktavu platības nepieciešamas daudz lielākas.

Atvērta promenāde dos gan labu pastaigu vietu, gan ļaus attīstīties Jaunliepājai, kas pašlaik atrodas aiz ostas teritorijas,” uzskata U. Hmieļevskis.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.