Ceturtdiena, 6. maijs Didzis, Gaidis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe neatbilst viņu vajadzībām

Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe neatbilst viņu vajadzībām
Foto: liepajniekiem.lv
22.10.2015 12:09

LETA

Trīs ceturtdaļas jeb 76% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domā, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā neatbilst viņu vajadzībām, liecina jaunākās “DNB Latvijas barometra” aptaujas rezultāti.

Tikai 20% aptaujāto uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma atbilst iedzīvotāju vajadzībām.

Tiesa, 2011. un 2015.gada aptauju datu salīdzinājums rāda, ka šogad respondenti veselības aprūpes sistēmu Latvijā vērtējuši nedaudz atzinīgāk nekā pirms četriem gadiem. 2011.gadā uz veselības aprūpes sistēmas atbilstību iedzīvotāju vajadzībām norādīja 14% aptaujāto, bet šogad – 20%.

Minot galvenās veselības aprūpes problēmas Latvijā, visbiežāk respondenti norādīja uz medicīnisko pakalpojumu (71%) un medikamentu (69%) dārdzību, kā arī uz nepietiekamo finansējumu (63%). Tikai 1% aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes sistēmā nav problēmu.

Šogad aptaujātie nedaudz biežāk nekā pirms četriem gadiem kā problēmas minējuši medicīnisko pakalpojumu dārdzību (2011.gads – 67%, 2015.gads – 71%), nepietiekamu medicīnas darbinieku skaitu, pārslodzi (2011.gads – 26%, 2015.gads – 35%), iedzīvotāju nevērību pret savu veselību (2011.gads – 27%, 2015.gads – 34%) un pārāk zemu medicīnas darbinieku atalgojumu (2011.gads – 23%, 2015.gads – 30%).

Komentējot minētos datus, Latvijas Ārstu biedrības pirmais prezidents, Liepājas reģionālās slimnīcas Reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš uzskata, ka galvenās problēmas veselības aprūpē atspoguļotas diezgan precīzi ar vienu izņēmumu, proti, “medicīnas pakalpojumu dārdzība”. Viņaprāt, iemesls ir nevis objektīvs, bet lielā mērā psiholoģisks, no PSRS laikiem velkas līdzi vēlēšanās pēc “bezmaksas medicīnas”, kas, protams, ir utopija – nekas nav par velti, par visu tiek maksāts, jautājums tikai, kas maksā un kādā veidā. Latvijā pakalpojumi nav dārgi, vismaz valsts sistēmā ne, bet tie ir grūti pieejami dažādu iemeslu dēļ, piemēram, trūkst speciālistu, noteiktas kvotas, trūkst informācijas, skaidro Krastiņš.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša atzīmē: “Neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu ir vienojošais elements teju visās pasaules valstīs, tostarp arī ļoti attīstītās valstīs. Tas, kas atšķir Latvijas veselības aprūpes sistēmu no citām valstīm, ir fakts, ka pilnīgi visas iedzīvotāju grupas ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu. Ir skaidrs, ka šāda “ekstra” nevar būt bez blakusefektiem, proti, jautājumi par pakalpojumu pieejamību, rindām un kvotām nepārtrauc būt aktuāli.”

Aicināti nosaukt nozīmīgākās pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā pēdējo četru gadu laikā, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši, ka medikamenti ir kļuvuši dārgāki (48%), palielinājušās rindas pie speciālistiem (45%) un sadārdzinājušies medicīnas pakalpojumi (44%). Tikmēr daļa aptaujāto norādījuši arī uz pozitīvām pārmaiņām – iegādāta moderna aparatūra (35%) un veikti plaši slimnīcu un poliklīniku remonti (30%).

Jautāti, kas būtu jādara pirmkārt, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē, vairākums aptaujāto uzskata, ka būtu jāmaina pati sistēma (58%). Tikmēr nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes sistēmu uzlabotu finansējuma palielināšana (32%). Salīdzinot 2011. un 2015.gada aptauju rezultātus, būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumā nav vērojamas.

“DNB Latvijas barometrs” ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Iedzīvotāju aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Jaunākā aptauja veikta septembra pirmajā pusē.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz