Būtu
nepieciešams vairāk informācijas un zināšanu, jo infrastruktūra jau ir – tā
liepājniece Lelde Jagmina vērtē situāciju atkritumu šķirošanas jomā Liepājā.
Savukārt Liepājas Ezerkrasta sākumskolas skolotāja, ekoskolas pārstāve
Alda  Balčus uzskata, ka tieši konteineru
trūkums ir galvenā problēma, kādēļ šķirošana nevedas tā, kā vajadzētu.

Pudeles
nes uz skolu

“Man
personiski nekā netrūkst, tas ir gribēšanas jautājums,” L. Jagmina
atbild uz vaicājumu, kā pilsētā patlaban pietrūkst, lai atkritumu šķirošana
kļūtu par liepājnieku ikdienu. Viņa uzskata, ka gribēšana būtu vēl lielāka, ja
iedzīvotāji apzinātos ekonomisko aspektu: “Samazinās konteineru piepildījums,
mazāk jāizved atkritumi, mazāk jāmaksā.” Taču galvenais, kas jāapzinās, –
cik vien iespējams, nevajag atkritumus ienest mājās vispār. Tas nozīmē,
piemēram, izvēlēties preci bez lieka iepakojuma. Ne tikai pēc piena un krējuma
var doties ar savu burciņu, bet arī sieru vai gaļu var likt paša tarā.

Savukārt
A. Balčus pārliecināti saka, ka šķirošana Liepājā nav ikdiena.
“Notikt jau notiek, bet par maz.” Galvenais iemesls tam ir tieši
konteineru trūkums. To pietrūkst mikrorajonos, citās vietās, kur garām iet
daudz cilvēku. Jā, pie mājām, kuru iedzīvotāji vienojušies un noslēguši līgumu
ar atkritumu apsaimniekotāju firmu, konteineri ir. “Bet, ja pie manas
mājas nav, kur tad es likšu? Obligāti ir jābūt brīvi pieejamiem
konteineriem,” skolotāja uzsver, ka ar tiem, kas aiz atslēgas, problēmu
neatrisinās. Viņa ar kolēģiem redz, ka arī Ezerkrasta sākumskolas audzēkņi mēdz
no mājām nest maisiņus ar saplacinātām plastmasas pudelēm, lai izmestu pie
skolas esošajos konteineros, tātad viņu ģimenēm citas iespējas nav.

A. Balčus
piemēram min Valmieru, kur visiem lietojami šķirošanas konteineri izlikti ērti pieejamās
vietās, tur, kur ir intensīva ļaužu kustība. Tādus šopavasar stiklam un
plastmasai pilsētā izvietojis uzņēmums “Eko Kurzeme”, taču, gan pēc
A. Balčus un viņas kolēģu skolotāju, gan arī pēc citu liepājnieku teiktā,
to ir par maz.

Gatavojoties
sarunai ar “Zaļo istabu”, skolotāja bērniem vaicājusi, kā pietrūkst
šķirošanai. Biežākā atbilde bijusi tā pati – trūkst konteineru, arī tas, ka tie
mēdz stāvēt neaiztaisīti un vārnām pa knābim.

Bet
Liepājā vispār netiek savākti bioloģiskie atkritumi, piemēram, pārtikas
produktu atliekas un citas pūstošas lietas, kas aizņem krietnu daļu mājas
gružkastes.

Jārunā
satraucoši

“Cilvēki
joprojām cīnās ar mītu, ka nav vērts šķirot, jo visu tikpat samet vienā
kaudzē,” saka L. Jagmina. Viņa, būdama zaļa dzīvesveida atbalstītāja
un strādādama Liepājas Universitātes ekopadomē, centusies stāstīt, ka tā nav.
Pat tad, ja savākšanas mašīna ir viena, atsevišķas frakcijas sapresē un vāc
atsevišķi. “Pietrūkst informācijas,” viņa rezumē. Trūkst arī zināšanu
par to, ko var un ko nevar likt šķirošanas konteineros. Piemēram, brūnās
balzāma pudeles nav stikls, tās pie stikla atkritumiem mest nevar.

“Sabiedrības
informēšana ir ļoti zemā līmenī,” saka A. Balčus. Jau runājot vien
par to, kāpēc vispār būtu jāšķiro. “Kas notiek, ja jūrā nonāk plastmasas
maisiņi un pudeles, ko šie atkritumi nodara putniem un citiem dzīvniekiem,”
skolotāja min piemēru. Vai arī – cik ilgi plastmasas piesārņojums saglabājas
zemē? “Skolasbērni to zina, jo mēs par to runājam.” Bet vai lielie
zina? A. Balčus uzskata, ka par piesārņojuma bīstamību ir jārunā, minot
satraucošus piemērus, lai cilvēki šajā informācijā tiešām ieklausītos.

Vajadzētu
reklamēt brīvi pieejamo konteineru atrašanās vietas, derētu arī īslaicīgākas
šķirošanas akcijas, līdzīgi kā talkas pavasarī.

“Mūsu
ekoskola ir daudz ar to strādājusi. Bet mums ir arī ekouniversitāte,”
skolotāja norāda, ka ekoskolas statuss ir arī LiepU. “Viņiem vajadzētu
vairāk iesaistīties. Pašreiz maz jūtam, ka šajā lietā iesaistītos pieaugušie
cilvēki.”

Kam
būtu par visiem šiem jautājumiem jāinformē sabiedrība? Vispirms katram pašam
jāmeklē informācija – uzskata L. Jagmina. Bet tas būtu jādara arī
pašvaldībai, tās uzņēmumam “Liepājas RAS”.

Kopumā situācija ar atkritumu šķirošanu Liepājā
pēdējo gadu laikā noteikti ir uzlabojusies – viņa ir pārliecināta un  salīdzina to ar velokultūru, kas var
attīstīties tikai tad, ja ir veloceliņi. “Viss jau notiek tikai ar laiku.
Nekas tāds taču agrāk nav darīts, tā ir jauna tradīcija, kas tikai tagad
sākusies, pie tās vēl jāpierod. Īpaši jau vecākajai paaudzei, kam dažreiz
liekas, ka visu taču var sadedzināt!”

Katru burciņu savā konteinerā!

Uzņēmuma “Liepājas RAS” šķiroto atkritumu
savākšanas laukums poligonā “Ķīvītes” Grobiņas novadā iekārtots tā,
lai tas būtu ērti pieejams ikvienam. Vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna
norāda, ka šurp sašķirotus atkritumus var vest bez īpašas pieteikšanas, vien pirms
izkraušanas nepieciešams reģistrēties Klientu apkalpošanas centrā pa tālruni
63459097.

Lai iedzīvotājiem vieglāk orientēties, konteineriem ir
uzraksti un pat pievienoti uzskates līdzekļi, kas palīdz saprast, kādas krāsas
stikla tara metama konkrētajā konteinerā, kur jāliek lielizmēra atkritumi un
kas pieder pie bīstamajiem sadzīves atkritumiem. Pie laukuma atrodas liela
instrukcija, kas palīdz saprast, kur sašķirotos atkritumus izmest, bet,
protams, var uzdot jautājumus arī uzņēmuma darbiniekiem vai meklēt informāciju
vietnē liepajasras.lv. Pats galvenais, kas jāatceras, – šķiroto
atkritumu laukums nav domāts jauktajiem sadzīves atkritumiem!

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā bez maksas var nodot:

/ papīru un kartonu – avīzes, žurnālus,
grāmatas, biroja papīru, kartona kastes, brokastu pārslu, cepumu, kurpju u.c.
iepakojuma kastes, sausas sulu un piena pakas (tām jābūt tīrām, bez pārtikas produktu
piejaukumiem);

/ plastmasas pudeles – visu krāsu
dzērienu, pārtikas eļļas, kečupa pudeles, šampūna, veļas un citu mazgāšanas
līdzekļu pudeles ar etiķetēm un korķiem (pudeles ir jāsaplacina, eļļas traukiem
jābūt tukšiem);

/ citu plastmasu –kannas, spaiņus,
bļodas, biezus iepirkumu maisiņus, siltumnīcas plēvi, caurules u.c. plastmasas
izstrādājumus;

/ pudeļu stiklu –pudeles un
burkas;

/ logu stiklu – caurspīdīgu stiklu bez rāmjiem,
tepes, līmes, celtniecības putu u.c. piejaukumiem;

/ metālu – konservu kārbas, dzērienu skārdenes un
citus metāla priekšmetus;

/ bīstamos atkritumus – visu veidu
baterijas, akumulatorus, dienasgaismas (luminiscentās) spuldzes, eļļu un
filtrus, medicīnas atkritumus, ķīmiskās vielas un produktus no laboratorijām,
piesārņotu iepakojumu (piemēram, krāsu bundžas), absorbentus un līdzīgas preces
(dažādu ražošanas uzņēmumu bīstamo atkritumu utilizācijai gan šo konteineru
izmantot nedrīkst!);

/ elektropreces – visu veidu
nolietotās elektriskās un elektroniskās ierīces;

/ lielizmēra atkritumus – mēbeles, matračus,
nolietotās vieglo automašīnu riepas u.tml.;

/ dārzu un parku atkritumus – koku lapas, zarus,
zāli, pārtikas atkritumus;

/ tekstilu – apģērbu, apavus, tekstila izstrādājumus.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015