Kā katru rudeni un ziemu, aktuāls kļūst ielu apgaismošanas jautājums. Daudzviet pilsētā ir vietas, kas vakaros un agros rītos drošību un omulību nevieš tieši neesošā apgaismojuma dēļ. Piltenes un Šķēdes ielas iekšpagalmi, Kalēju, Bernātu, Zaķu, Strautu un Ventspils ielas posms, un citas ielas ja ne pilnīgi, tad daļēji slīgst tumsā. Vai gaidāmi kādi uzlabojumi? Kas padarīts, gaidot tumšā laika iestāšanos?

“Droši vien nav grūti iedomāties, kāda pēc apmēram divdesmit piecu gadu ekspluatācijas ir kļuvusi automašīna, kurā ir tikai lieta degviela, lai tā kustētos uz priekšu, noslaucīti stikli un lukturos nomainītas izdegušās spuldzes. Un nekas cits tai nav remontēts,” stāsta Komunālās pārvaldes ielu apgaismojuma meistars Mihails Azovskis. “Līdzīgā situācijā tagad ir Liepājas ielu apgaismojuma tīkli, kurus droši var dēvēt par avārijas stāvoklī esošiem – par visiem 80 procentiem. Tos remontējam tik daudz, cik pašlaik atļauj līdzekļi, un tādēļ praktiski tikai uzturot pie dzīvības.”

Maza atkāpe vēsturē. Līdz 2005.gadam Liepājas ielu apgaismojuma tīkli juridiski piederēja uzņēmumam “Latvenergo”. Laiks darīja savu, viss (stabi, kabeļi, gaisvadu līnijas u.c.) nolietojās un lēni bruka. 2005.gada septembrī deputāti Pilsētas attīstības komitejas sēdē beidzot pieņēma lēmumu, ka no valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” ir jāiegādājas Liepājas ielu apgaismojuma tīkli. Tas pašvaldībai deva juridisku pamatu, lai sāktu nepieciešamākos darbus un apturētu ielu apgaismojuma sistēmu sabrukšanu. Vēl pirms tīklu pārņemšanas pašvaldības valdījumā SIA “Oms” veica auditu, kas atklāja ļoti bēdīgu ainu. Auditā bija norādīts, ka ielu apgaismes elektroietaises ir nolietojušās par aptuveni 86 procentiem no savas sākotnējās vērtības, t.i., no tās, kas iekārtām bija pirms gadiem divdesmit pieciem. Trīs gadu laikā Liepājas ielu apgaismojuma tīklos pašvaldība jau ieguldījusi 800 tūkstošus latu.

Tā kā ielu apgaismojuma tīkli ir nolietojušies, M.Azovskis atzīst, ka nekad nevar būt drošs, kas kuru brīdi notiks. Drošība ir tikai par tiem ielu posmiem, kas tiek rekonstruēti, remontēti. Piemēram, jauni kabeļi, apgaismojuma stabi, laternas ir Brīvības ielas posmā no Esperanto ielas līdz Jaunajai ostmalai, kā arī Vecajā ostmalā, promenādē u.c.

Uz Komunālo pārvaldi vismaz pāris reižu dienā zvanot iedzīvotāji un stāstot par izdegušām lampām un tumšām ielām. “Es to neuztveru par sūdzēšanos, bet gan par informāciju, kas mums palīdz strādāt,” stāsta ielu apgaismojuma meistars. “Visus darbus veic SIA “CVS”. Ja, piemēram, pēkšņi visā ielā pazūd gaisma, viņiem jāatrod bojājuma iemesls un jāveic remonts. Ir grafiks, kas paredz reizi mēnesī pārbaudīt visus pilsētas rajonus, visas ielas, lai pārliecinātos, kur izdegušas apgaismojuma lampas. Tādēļ arī reizēm dienas laikā atsevišķās ielās lampas deg, jo notiek pārbaude.” Ne mazums tādu gadījumu, kad apgaismojuma spuldzes saplēš huligāni. Viens no šādiem karstajiem objektiem ir Dārtas ielā 15, kur regulāri stabā izdauza spuldzi. Esot bijis arī tā, ka ielu apgaismojuma spuldzes bojā paši iedzīvotāji, aizbildinoties, ka to gaisma spīd tieši logos un naktīs neļauj gulēt.

2006.gadā katrā apakšstacijā sāka uzstādīt jaunas iekārtas – fotorelejus. Tie reaģē uz gaismu, tādēļ arī pilsētā apgaismojums var ieslēgties dažādā laikā. Ja diena ir mākoņaina, lietaina, tas notiks ātrāk nekā tad, ja laiks ir skaidrs un gaišs.

Vai būs gaišāks? Viss rāda, ka būs, jo ir sagatavots projekts un no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda piesaistīti līdzekļi – apmēram 11 miljoni latu. Pašvaldība piedalīsies arī ar savu finansējumu 1,65 miljonu latu apmērā. Visa šī nauda paredzēta tam, lai četru gadu laikā lielākajā daļā pilsētas sakārtotu ielu apgaismojumu.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Tumšs ir arī Dārtas ielas posms. Tumsas aizsegu parasti mēdz izmantot ne jau miermīlīgi noskaņotas personas, kurām prātā krimināli, “tumši” darbi.