Šovasar tūristu no Lietuvas Liepājā ir ļoti daudz, bet pēdējo nedēļu augstie saslimstības rādītāji kaimiņvalstī liepājniekiem liek bažīties par iespējamo Covid-19 infekcijas “ievazāšanu” pie mums. Skaidrojām, cik droši tagad doties iepirkšanās tūrē uz Lietuvu un to, vai tūristi var mums atvest slimību.

Ja valsts bīstama, jāizolējas arī tūristam

Ja Latvijā kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir tikai 2,7, tad Lietuvā šis rādītājs jau ir sasniedzis 12,8, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Kā skaidro SPKC pārstāve Edīte Tettere, kad gadījumu skaits sasniedz atzīmi 16, valsts tiek iekļauta to skaitā, no kurām atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija. Bet, ja kumulatīvais rādītājs valstī pārsniedz 25, tad tā tiek iekļauta bīstamo valstu sarakstā, ko apmeklēt neiesaka vispār. Protams, atgriežoties arī no šīm valstīm jāievēro 14 dienu pašizolācija.

“Tas nozīmē, ka cilvēks neapmeklē publiskus pasākumus, neiet uz mācību iestādi, darbu utt. Savukārt, ja tas ir ārzemnieks, kurš atbraucis no valsts ar paaugstinātu kumulatīvo rādījumu, viņam, tieši tāpat kā Latvijas iedzīvotājam, ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija,” skaidro E. Tettere. Tas nozīmē, ja saslimšana ar Covid-19 Lietuvā turpinās pieaugt un kaimiņvalsts sasniegs 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tad arī lietuviešiem, kas šeit ieradīsies, būs jāpaliek pašizolācijā. Faktiski viņi nedrīkstēs apmeklēt nekādus tūrisma objektus vai pasākumus. “Šis pilsonis no Latvijas drīkst izceļot, kad vēlas, taču tas jāpiesaka uzraugošajam policistam. Visu ieceļotāju pienākums ir izpildīt anketu par iebraukšanu, kurā norāda uzturēšanās ilgumu un atrašanās vietu,” paskaidro speciāliste. Viņa norāda, ka izņēmumi skar tikai komandējumus. Ja cilvēkam ir paredzēts komandējuma brauciens, darba devējam ir jāsniedz ziņas par braucienu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas izsniedz apstiprinošu izziņu, kas nepieciešama braucējam.

Cer, ka ierobežojumu nebūs

Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa apliecina, ka šovasar Liepāja ir Lietuvas tūristu pārpildīta. “Mēs par to, protams, priecājamies, jo viņi šogad mums ir ārkārtīgi palīdzējuši. Šurp brauc dažādas maksātspējas lietuvieši – gan tādi, kas noīrē kempingus, gan tādi, kas dzīvo pieczvaigžņu apartamentos,” stāsta biroja vadītāja. I. Šoriņa laikrakstam skaidro, ka lietuvieši lielākoties uz mūspusi brauc atpūsties, jo viņus apmierina atpūtas iespējas Liepājā, patīk mūsu pludmale.

Par tūrisma objektiem viesi no Lietuvas mazāk meklē informāciju internetā, bet vairāk interesējas klātienē tūrisma informācijas birojā. “Viņi ir ļoti komunikabli, kā arī bieži izmanto mūsu piedāvātās ekskursijas pa Liepāju no Rožu laukuma, ko vada mūsu pilsētas sertificētie gidi,” stāsta I. Šoriņa. Viņa tomēr cer, ka saslimstības rādītāji Lietuvā neuzlēks bīstami augstu un ceļošana starp mūsu valstīm joprojām paliks bez ierobežojumiem, taču pat tad, ja kaimiņi iekļūs bīstamo valstu sarakstā, birojā ceļotājus turpināšot apkalpot tāpat, kā līdz šim. “Mums jau īsti nav tiesību kādu neapkalpot vai iztaujāt, ko tieši viņš šeit dara. Apkalposim tikpat laipni, taču piesardzīgi, ievērojot valsts institūciju izstrādātās normas,” saka biroja vadītāja.

Kamēr ģimenes galva cenšas saprast, kā jānorēķinās par busiņa novietošanu pie viesnīcas “Līva”, laikrakstam izdodas aprunāties ar Augēniju, kura ar vīru uz Liepāju atbraukuši no Šauļiem. Šoreiz viņi esot tikai caurbraucot, lietus dēļ ilgi neuzkavēsies. “Ja būtu jauka diena, meklētu šeit naktsmājas. Tagad domājam doties tālāk uz Ventspili,” viņa atklāj. Ģimene daudzreiz apmeklējusi Liepāju, jo šeit esot ļoti skaisti, ir ko apskatīt. “Visu Lietuvu jau esam izbraukājuši. Arī Latvijā esam daudz viesojušies, mazāk gan zinām Daugavpils pusi. Mums jau Palangā arī ir jūra, taču Latvijā ir interesantāk, cita zeme,” stāsta tūriste.

Saistībā ar Covid-19 Augēnija Latvijā jūtoties nedaudz drošāk: “Pie mums ir ļoti stingri noteikumi. Šeit cilvēki uzvedas daudz brīvāk. Lietuvā ne veikalā, ne kafejnīcā nedrīkst ieiet bez uzpurņa. Latvijā maskas nav obligāti jālieto.” Iepriekšējo reizi viņa Latvijā viesojusies ceriņu ziedēšanas laikā un brīnījusies, ka stāv gara rinda cilvēku, taču nevienam nav sejas maskas. Pati mēģinājusi aizsegt muti un degunu ar šallīti.

“Jums Latvijā ir mazāk saslimušo. Pie mums ir ļoti daudz iebraucēju no ārzemēm, viņi atved infekciju. Televīzijā stāsta, ka šie cilvēki aplipina citus, jo nesargājas. Iedzīvotāji Lietuvā pārmet ministram, ka viņš pret iedzīvotājiem esot pārāk stingrs, taču es uzskatu, ka katram vajag pašam sevi sargāt,” saka Augēnija.

Apģērbu Lietuvā nemeklēs

Taču saslimstības pieaugums ar Covid-19 kaimiņvalstī rada bažas vietējiem iedzīvotājiem. Ierastie braucieni uz “Akropoli” Klaipēdā pirms jautā mācību gada vairs neesot tik populāri. “Agrāk braucām vismaz reizi mēnesī, bet šovasar praktiski neesmu bijusi. Nav tur nekā tāda, ko nevar pie mums nopirkt vai pasūtīt internetā,” saka liepājniece Inga.

Bet Aiga Zvinberga-Galkina ar meitu Annu no Gaviezes pagasta atbraukušas uz Liepāju, lai tirdzniecības centrā “Kurzeme” iepirktos skolai, jo “meitai vajag, ko vilkt mugurā un kājās”. Tieši apģērba iegāde agrāk bijis viens no iemesliem, kāpēc devušies uz Lietuvu, reizēm braukuši arī kaut ko apskatīties. “Uz Lietuvu braucām pirkt drēbes, taču šogad vēl neesam bijuši – gan kovida dēļ, gan nav bijusi tāda spiesta vajadzība. Ja te var atrast vajadzīgo, tad pērkam tepat uz vietas,” pastāsta Aiga.

Situācija kaimiņvalstī sievieti uztrauc: “Viņi jau tepat ir, mums līdz robežai sanāk tika 25 kilometri, uztraukums ir. Nopietni tas viss ir. Liepājā arī ļoti daudz lietuviešu. Nākam iepirkties un dzirdam, ka lietuviski visapkārt runā. Ļoti daudzi no kaimiņvalsts ir atbraukuši.” Tik traki gan nedarot, ka, izdzirdot lietuviešu valodu, pāriet uz ielas otru pusi. Ārpusē neesot tik bīstami – brīvā gaisā tomēr citādāk. Sevi sargāt ģimene cenšoties ar veikalos pieejamiem dezinfekcijas līdzekļiem. “Saskarsmes, apķeršanās un bučiņu arī ir mazāk. Tas ir būtiski. Maskas lietot pavasarī mēģinājām, kad bija uzliesmojums, taču tajās grūti paelpot, nav ērti. Ja nu kļūs daudz sliktāk, būs jālieto,” spriež A. Zvinberga-Galkina.