Šogad Liepājā plānots uzsākt vairāku projektu īstenošanu, kuru ietvaros arī tiks izbūvēti jauni veloceļi. Kā zināms, līdz šim par sarkanajām takām ir saņemta nesaudzīga kritika, – vairākās vietās tās atzītas par neērti izveidotām. Bet ar visu to netiek lūgts profesionāļu, t.i., pašu veloaktīvistu padoms, ko un kā būtu pareizāk veidot, – uz to norāda biedrības “Velo-redele” pārstāvis Mārtiņš Zālītis.

Sakārtot jau esošos veloceliņus un izbūvēt jaunus būs iespējams, ieguldot pašvaldības un Eiropas fondu līdzekļus, portāls uzzināja pilsētas domē.

Kā pastāsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele, 2017. gadā gaidāma vairāku ielu pārbūve, un līdz ar to veloceļi tiks izbūvēti: Krūmu ielā (posmā no Ziemeļu ielas līdz Pulvera ielai), Kapsēdes ielā (posmā no Grīzupes ielas līdz autobusu apgriešanās aplim), Grīzupes ielā (posmā no Kuldīgas ielas līdz pilsētas robežai (no Cukura ielas apļa līdz Kuldīgas ielai jau šobrīd ir veloceļš)) un Tramvaja tilts/Lielā iela (no Tramvaja tilta līdz veikalam “Drogas”).

Pēdējais arī būs vissarežģītāk infrastruktūras dēļ. Pašlaik uz tilta ietvju platums ir 1,6 līdz 1,7 metri, bet pēc pārbūves gājēji un velosipēdisti abās tilta pusēs dalīs ceļu, kas būs 3,8 metrus plats. Arī Lielajā ielā – no tilta līdz “Drogām” – brauktuves abās pusēs izbūvēs veloceļus. Tie būs asfaltēti un uz brauktuves, līdzīgi kā tas organizēts Aldaru ielā.

Par labu veloceļam tiks upurētas autostāvvietas uz brauktuves pie Lielās ielas 12. nama.

Zirņu iela – lielākais ārprāts

Biedrības “Velo-redele” pārstāvis Mārtiņš Zālītis par šīm ziņām ir iepriecināts. “Pozitīvi,” to dzirdot, viņš komentē, taču piebilst, ka biedrība vēlētos lielāku iesaisti veloceļu izbūvē. Viņš paskaidro: “Neesam konkrēti paaicināti uz kādām apspriedēm. Tā, ka teiktu – nāciet, pasakiet, kā jūs te darītu, jo mēs plānojam to un to – nekad nav bijis. Diemžēl.” M.Zālītis uzskata, ka ir tikai normāli, ja uzklausītu lietpratējus, t.i., pašus riteņbraucējus, kuriem velosipēds ir ikdienas pārvietošanās transportlīdzeklis. “Kad, piemēram, izdomā jaunas austiņas, ir tikai normāli, ka vispirms tās iedod cilvēkiem testēt, un viņi pasaka, kas patīk, nepatīk,” salīdzina Mārtiņš, “bet mums pilsētā ir tā – izveido, un pēc tam attaisnojas, skaidro.” Arī tagad no pašvaldības puses neesot bijis aicinājums iesaistīties jauno veloceļu izveidē, kas savukārt liek bažīties par to izpildījumu, ņemot vērā, kas ir pieredzēts līdz šim.

Par neveiksmīgu veloceliņu M.Zālītis nosauc Zirņu ielā esošo. “Tas ir ārprāts par ko zina jau visa Latvija,” Mārtiņš kritikā ir nesaudzīgs. “Braukšana ir kā pa viļņiem – augšā, lejā. Šķērsielas viena otrai ir ļoti tuvu, līdz ar to nesanāk nekāda raita braukšana. Apmales ir par augstu,” M.Zālītis uzskaita trūkumus, un gluži kā vēl daudzi citi velosipēdisti vispār izvairās pa šo ielu pārvietoties. Viņš brauc pa mazajām Ezermalas ieliņām, lai arī tās ir grantētas.

Idejiski labākais risinājums ir Aldaru ielā, uzskata “Velo-redeles” pārstāvis. “Šī ir vienīgā vieta, kuru es atzīstu, ka tā varētu būt. Bet citā izpildījumā, niansēs,” viņš uzsver.

“Ideja, ka velobraucējs ir uz ietves, blakus autovadītājiem, ir tāda pati, kā Amsterdamā, Kopenhāgenā. Ir mēģināts īstenot, bet līdz galam nav sanācis.”

E.Enģele gan teic, ka pašvaldībā velobraucēju viedoklis tiekot ņemts vērā, “protams, ievērojot normatīvos aktus”. Piemēram, izstrādājot Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu, 2011. un 2012.gadā tikušas organizētas plašas sabiedriskās apspriešanas, kurās piedalījušies arī veloaktīvisti. Viņu ieteikumi attiecībā uz veloceļiem iespēju robežās tikuši ņemti vērā. “Kā piemēru var minēt arī O. Kalpaka ielu,” norāda E.Enģele. “Ielas rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts, kas paredz arī velojoslas izbūvi. Izstrādājot projektu, tika ņemti vērā arī biedrības “Velo-redele” ieteikumi, un biedri to atzinīgi novērtējuši. Šobrīd gan šim projektam vēl finansējuma nav, bet, iespējams, ka pie kādiem budžeta grozījumiem tas var mainīties.”

E.Enģele stāsta, ka ar aktīvajām biedrībām un ikdienas velobraucējiem rīkotas arī vairākas tikšanās gan kopā ar Būvvaldes, gan Komunālās pārvaldes speciālistiem. “Arī turpmāk ikviens var vērsties abās šajās iestādēs ar saviem ieteikumiem,” norāda sabiedrisko attiecību speciāliste. “Jāmin, ka arī šo abu iestāžu un pašvaldības darbinieki kopumā regulāri pārvietojas ar velosipēdiem un paši ir aktīvi veloceļu lietotāji.”

Plānošana “pa gabaliem” jāizbeidz

M.Zālītis gan precizē, ka biedrība “Velo-redele” ir dibināta tikai 2013.gada martā, līdz ar to iesaistīties plašajās 2011.gada diskusijās neesot varējuši. “Attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām – mans viedoklis ir, ka tās “pa lielam” dod maz un cilvēki tās neapmeklē, jo lielākā daļa tomēr strādā un nevar tikt. Ir nepieciešama inovatīvāka pieeja šim procesam,” uzskata Mārtiņš, un viņš arī vispār apšauba organizētās plašās sabiedriskās apspriešanas, kurās piedalījušies veloaktīvisti. “Kāpēc tad ir tik daudz kritikas par veloinfrastruktūru, ja reiz tika ņemts kaut kas vērā?” jautā M.Zālītis. “Teikt, ka ir ņemts vērā, var katrs, to pierādīt ir cita lieta.”

“Par Kalpaka ielas projektu ir tiesa, ka mūs pieaicināja,” atminas M.Zālītis, “bet tikai tad, kad tehniskais projekts jau bija gatavs un skice arī. Kopumā atbalstījām, bet, ja runā par to, vai tika dota iespēja kaut ko mainīt vai ietekmēt, pārplānot, – šķiet, ka nē. Bet jāteic, ka tur ir panākts labs rezultāts un nebūtu daudz ko mainīt. Bet tas nemaina lietas būtību, – tikām pieaicināti jau noslēguma posmā.”

“Kā mēs to redzam, tad laba prakse būtu tad, ja visi iesaistītie sanāktu kopā brīdī, kad tiek uzsākta iecere par projektēšanu,” rosina M.Zālītis. “Zinu, ka citās nozarēs pirms kaut kas tiek zīmēts uz papīra un kartēm, ir sanāksmes, kur piedalās visi – tiek uzklausītas vēlmes, ieceres, iegribas u.tml. Un tad, izejot no normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem, faktiskās un visām citām pusēm, projektētājs sāk projektēšanu. Terminoloģiski tas laikam skan tā: projektēšanas uzdevums.”

Kas attiecas uz visas Liepājas pilsētas veloinfrastruktūras plānošanu, tad M.Zālītis ir atklāts: “Būšu kritisks – tā ir jāpārstrādā, tā neatbilst ne pašreizējai situācijai, ne arī vajadzībām.

Esam par to diskutējuši un Būvvaldē man teica, ka grozīt kaut ko būtu sarežģīti un tādā garā, kas pats par sevi ir neliels absurds. Pieņēma pirms 10 gadiem, bet situācija taču mainās. Un tagad spītīgi tiek teikts, ka neko nevajag grozīt. Tas līdzinās tam, ka neejam līdzi situācijai, kas mūsdienās tomēr ir aktuāli un Būvvaldei tā būtu prioritāte, jo tā ir pilsētvide un transports!”

Kāpēc veloinfrastruktūra ir nepareiza vai neatbilstoša? “Tāpēc, ka tur, piemēram, ir norādīts, ka M.Ķempes ielā ir veloinfrastruktūra, bet tur pat pēc ielas “tramvajizācijas” nav ne infrastruktūras, ne arī pat zīmju, ka drīkst braukt ar velosipēdu pa ietvi, kas pēc ceļu satiksmes noteikumiem arī vairs nav tik daudz atļauts. Un vēl, ja pareizi atceros, tur ir visādas “dīvainības” veloceļiem, kā tilts uz Zirgu salu un citi šedevriņi.”

“Tas, ka kritizēt ir viegli, ir skaidrs visiem, bet mūsu ideja ir tāda, ka šī “stratēģija” jeb plānojums ir jāpārskata viennozīmīgi, un esam gatavi to darīt, iesaistīties!” teic M.Zālītis. “Ir un būtu jāpieņem daži radikāli satiksmes pārplānojumi, kā arī jāizbeidz veloinfrastruktūras plānošana “pa gabaliem”, t.i., savstarpēji nesaistītu infrastruktūras veidojumu izveide. Pie kam arī esošajos ir jāpilnveido sīkumi – “kantes”, “amerikāņu kalniņi” u.tml. Acīmredzot, tas ir stratēģijas un citu valstu pieredzes trūkums, kā arī politiskās gribas jautājums un līdz ar to tas  būs sarežģīti,” spriež Mārtiņš, un rosina pašvaldībā ieviest profesionālu darbinieku – velokoordinatoru, jo par šo jomu jārūpējas no visiem aspektiem un tam jābūt nevis darbiniekam, kas ir nozīmēts to darīt, bet gan entuziastam, kam tā ir arī sirdslieta. Velokoordinators ir tajās pašvaldībās, cik zinu – tikai ārvalstīs, kuras patiesi ir ieinteresētas attīstīt veloinfrastruktūru.

No 2017.gada plāniem attiecībā uz veloinfrastruktūras attīstību, uzlabošanu pilsētā M.Zālītis neesot redzējis teju neko. “Esmu pasen redzējis tikai Tramvaja tilta risinājumus. Ar galveno pilsētplānotāju Arvīdu Vitālu skatījāmies, bija tīri labi. Zinu, ka būs Grīzupes ielā līdz biznesa parkam, bet redzējis neesmu, jo neesam aicināti uz jelkādām apspriedēm,” tādēļ ir pamats jautājumam, vai riteņbraucējus atkal negaida kādi nepatīkami pārsteigumi.

“Globālā problēma ir tāda, ka plānotāji un projektētāji nav gatavi izvirzīt velobraucēju un gājēju infrastruktūru priekšgalā, prioritāri, un tad projektos vislielākie brīnumi ir risinājumi, kas veidoti, lai tikai nekādi neaizskartu autobraucēju zonu.”

Šobrīd Liepājā veloceļi ir apmēram 50 kilometru garumā. Vecākajam veloceliņam – deviņi gadi.