Pēc pārejas no analogās uz ciparu virszemes televīzijas apraidi Liepājas televīzijas kanāls “TV Dzintare” vislabprātāk sadarbotos ar citām Kurzemes reģionālajām un vietējām televīzijām kādā nosacīti kopīgā organizācijā un apraidē caur “Lattelecom” nodrošinājumu visā Kurzemē, aģentūrai LETA atklāja SIA “TV Dzintare” valdes loceklis Andis Rozītis.

“TV Dzintare” no analogās apraides atteikusies jau šī gada vasarā, un pašlaik tās pārraides skatāmas tikai kabeļtīklos “Elektrons” un “Ostkom”. Šādu lēmumu televīzijas vadība pieņēmusi, jo analogā apraide izmaksājusi nesamērīgi dārgi un, krītoties ieņēmumiem no reklāmām, “TV Dzintare” vairs nav varējusi to atļauties. “TV Dzintarei” raidīšana kabeļtīklos izmaksā nesalīdzināmi lētāk, tomēr daļa liepājnieku, kuriem nav pieejama kabeļtelevīzija, šo kanālu vairs neredz. Rozīša aptuvenās aplēses liecina, ka pašlaik “TV Dzintares” pārraides redz 70% agrākās auditorijas.

Tā kā Latvijā notiek pārēja un ciparu apraidi, atgriezties pie analogās apraides “TV Dzintarei” vairs nav nozīmes, skaidro Rozītis. Līdz ar to pastāv trīs varianti, kā turpmāk nodrošināt televīzijas darbu. Viens no tiem ir turpināt “TV Dzintare” pārraidīšanu tikai kabeļtīklos, un izmaksu ziņā tas būtu lētākais variants. Otra iespēja paredz, ka “TV Dzintare” varētu uzstādīt savu ciparu raidītāju, nodrošinot apraidi aptuveni tādā pat rādiusā, kā tas bija analogās apraides gadījumā. Trešais variants paredz, ka visas Kurzemes reģionālās un vietējās televīzijas varētu vienoties par nosacīti kopīgas organizācijas veidošanu un caur “Lattelecom” demonstrēt pārraides visā Kurzemē, veidojot sadarbību ar kādu nacionālo kanālu. Rozītis uzskata, ka šāds variants būtu ideālākais, tomēr galīgais lēmums vēl nav pieņemts, un joprojām tiek izskatīti visi trīs varianti.

Rozītis arī uzsvēra, ka vēl ir vairākas neskaidras pozīcijas. Pirmkārt, nav definēts, kāda šajā kontekstā ir reģionālo un vietējo televīziju loma: “Reģionālās televīzijas ir kā zobu sāpes – izputināt negribas, bet to vietu un lomu arī neredz.” Otrkārt, nav skaidrs, kādas būs izmaksas, īstenojot kādu no vairākiem iespējamiem variantiem, pārejot no analogās un ciparu apraidi. Treškārt, daudz neskaidrību pašlaik ir ar mājsaimniecību gatavību pāriet uz ciparu televīzijas uztveršanu. Zinot, kāda šajā ekonomiskajā situācijā ir iedzīvotāju maksātspēja, var pieļaut, ka daudzi nemaz nesteigsies ar dekoderu iegādi, un tad var pieļaut, ka kādu laiku ciparu televīzija tiks raidīta tukšam gaisam, uzskata Rozītis.

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu Latvijā jāveic pilnīga pāreja no analogās uz ciparu virszemes apraidi līdz 2012.gada beigām, taču pēdējā laikā tiek apsvērta iespēja to darīt daudz ātrāk, pat līdz 2010.gada beigām.