Pastāv iespēja, ka Zilais karogs neplīvos arī pilsētas centra pludmalē, ja līdz 2015. gadam neizdosies uzlabot ūdens kvalitāti. Kopš pērnā gada šī peldvieta ir iekļauta “Dispensation case” sarakstā. Šogad, izvērtējot pretendentus, Nacionālā zilā karoga žūrija centra pludmali vēl ir izvirzījusi starptautiskajai vērtēšanai. Rezultāti būs zināmi maijā.

Vides izglītības fonda valdes vadītājs Jānis Ulme, vaicāts, ko nozīmē tas, ka centra pludmale, kā arī Dienvidrietumu pludmale iekļauta “Dispensation case” sarakstā, paskaidro: pašlaik tai piešķirta sava veida imunitāte ar domu, ka četru gadu laikā tiks atjaunots izcilas ūdens kvalitātes statuss, tādējādi nezaudējot Zilo karogu, kas to pieprasa. Dienvidrietumu pludmalei gan šāda iespēja netika dota. Pērn Nacionālā žūrija to izvirzīja kā izņēmuma gadījumu, tāpat kā centra peldvietu. Taču Starptautiskā žūrija, izvērtējot 2010. gada sezonas mērījumus, lēma, ka izņēmumam apstiprinās tikai vienu no tām. Saskaņā ar kritērijiem Dienvidrietumu pludmale nebija tiesīga šo statusu iegūt. Jāatzīmē, ka statusu pārskata katru gadu.

Diemžēl uz pasaules populārāko tūrisma ekosertifikātu Dienvidrietumu pludmale pašlaik nevar pretendēt ne pēc jaunās, ne arī vecās metodikas, norāda J. Ulme. Šogad tai piešķirts Nacionālais sertifikāts, norādot nepilnības kontroles rezultātos un veicinot tās uzlabojumus. Liepājas domes Vides un veselības daļas vadītāja Dace Liepniece iepriekš izteikusies, ka cerība atgūt Zilo karogu nav zaudēta, jo aizvadītajā sezonā ūdens kvalitāte esot bijusi laba, bet četru sezonu griezumā vēl drusku pietrūkstot.

J. Ulme apstiprina, ka mērījumu dati divu trīs kilometru garumā var atšķirties pat 10 reižu. “Dažādas mikroavārijas, lokālie piesārņojumi, noplūdes no kuģiem,” Vides izglītības fonda valdes vadītājs uzskaita riskus, kas ietekmē ūdens kvalitāti un līdz ar to mērījumus. Viņš nepiekrīt, ka Dienvidrietumu peldvietā piedāvātais serviss būtu sliktāks kā centra pludmalē. Vajadzētu padomāt par labierīcību uzlabojumiem abās peldvietās. Tam esot būtiska ietekme uz kopējo pludmales prestižu. “Man abas pludmales ir vienlīdz mīļas, tāpēc pagājušā gadā biju pārsteigts, ieraugot nelabvēlīgos mērījumu datus,” atzīst J. Ulme, piebilstot, ka tas nenozīmējot, ka ūdens ir piesārņots vai netīrs. Peldvietu ar izcilu ūdens kvalitāti pat visā Eiropā neesot nemaz tik daudz. Jāizvērtē nelabvēlīgās ietekmes, un ne vienmēr to novēršana esot dārga.

Uz jautājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti, J. Ulme sacīja, ka tā jau uzlabojoties. Pagājušā gada dati esot krietni labāki nekā, piemēram, 2008. un 2009. gadā. “Manuprāt, 2008. un 2009. gada dati, kas veikti augustā, bija slikti festivāla “Baltic Beach Party” dēļ. Festivāls šajos gados, ja tā var teikt, datu līkni pavilka uz leju, sasniedzot riska robežu. Vēlos uzsvērt, ka izšķirošais nebija viena “Beach Party” laikā veiktais mērījums. Liela loma var būt niecīgai, ne dramatiskai atšķirībai. Piemēram, ja norma ir 100, bet stadions dabū 99 un Dienvidrietumi – 101, tad viss izšķirts,” paskaidro J. Ulme. Tam, ka festivāla teritorija vairāk bāzējusies centra pludmalē, neesot nozīmes.

Jāatzīmē, ka kopumā šogad starptautiskā karoga iegūšanai izvirzītas 10 peldvietas un divas jahtu ostas (Liepājas Jahtu centrs un “Pāvilostas marina”). Starptautiskā žūrija savu izvērtējumu sāks 11. martā, un Zilā karoga ieguvēji šogad būs zināmi pēc 27. aprīļa. Kopā pasaulē pagājušajā gadā Zilais karogs plīvojis vairāk nekā 3650 peldvietās un jahtu ostās 46 pasaules valstīs.

Zilā karoga programma ir viena no piecām globālā Vides izglītības fonda programmām. Tā balstās uz 29 stingriem kritērijiem ūdens kvalitātes, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomās. Latvijā šo fondu pārstāv nodibinājums “Vides izglītības fonds”.