Ūdensputnus skaita katru gadu
"Kurzemes Vārds"
Šās nedēļas nogalē Liepājā un tās apkārtnē, tāpat kā visā Eiropā, notiks starptautiskā ziemojošo ūdensputnu uzskaite. Tas ir ilgākais sabiedriskais monitorings dabas vērošanas vēsturē un ļauj izdarīt secinājumus par to, kā mainās putnu dzīve – skaidro uzskaites koordinatore, ornitoloģe Antra Stīpniece.
Putnu novērošanā un uzskaitē iesaistās ornitologi, bet to var darīt arī dabas vērotāji bez padziļinātām zināšanām – saka A. Stīpniece.
Novērojumi publicējami portālā “Dabasdati.lv”, tur rodama arī informācija par šo uzskaiti. Iespējas, ko šis portāls sniedz, ir lieliskas un vēl par maz izmantotas – uzskata pētniece. “Vienkārši paņemiet savu viedtālruni, atzīmējiet atrašanās vietas punktu un ziņojiet par novērojumu!” Tiem, kuri uzskaitē piedalīsies pirmoreiz, A. Stīpniece par novērojumiem pārjautās e-pastā, lai pārliecinātos, ka tie ir īsti. Taču, ja cilvēks spēj savu novērojumu aprakstīt, turklāt nosūta arī fotoattēlu, tas vērtējams kā ticams.
Liepājas ezeram putnu uzskaitītājs jau norunāts, arī jūras piekrasti pārstaigās pētnieki ar teleskopiem. Bet Liepājas apkārtnē ir daudz ūdenskrātuvju, par kurām datu trūkst, tāpēc jauni, acīgu cilvēku veikti, novērojumi būs vērtīgi.
Ikgadēja starptautiskā ziemojošo ūdensputnu uzskaite janvāra vidū – vienā un tajā pašā laikā un vienās un tajās pašās vietās – Eiropā notiek jau kopš 1967. gada. No paša sākuma tajā piedalījusies arī Latvija, lai gan pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados te bijis uzskaites pārtraukums. Tomēr tieši tāpēc, ka uzskaite ir tik plaša, iegūtie dati labi atspoguļo kopējo ainu un ļauj izdarīt secinājumus par to, kā mainās populācijas, areāli un arī pašas putnu uzturēšanās vietas.
Portālā “Dabasdati” publicēti arī pagājušā gada uzskaites rezultāti. Pērn janvāra vidū apsekots 471 kilometrs jūras piekrastes un 193 novērojumu punkti iekšzemē. Piemēram, Liepājas ezerā redzēts zivju gārnis, paugurknābja gulbis, meža pīle, mazā gaura, dumbrcālis. Šajos rezultātos lasāmi arī secinājumi par putnu skaita pārmaiņām. Piemēram, jūraskraukļu skaits neaizsalušos ūdeņos pēdējo piecu gadu laikā strauji pieaudzis. Paugurknābja gulbju skaits ilgtermiņā mēreni samazinājies. Savukārt Latvijā ziemojošo mazo gauru skaita izmaiņas sakrīt ar kaimiņu zemēs valdošo tendenci šai sugai ziemošanas areālu pabīdīt vairāk uz ziemeļiem.