Nesen viņi iznīcināja vienu no lielākajiem poligrāfijas uzņēmumiem ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā. Tas specializējās bērnu literatūras un vēsturisko grāmatu, arī mūsdienu ukraiņu rakstnieku darbu iespiešanā.

Iespiestuvi bombardēja mērķtiecīgi, acīmredzami, lai nebūtu šo grāmatu, lai nebūtu grāmatu gadatirgu, lai ukraiņu grāmatu vispār nebūtu piedāvājumā. Lai to panāktu, lietā tika liktas bumbas un raķetes.

Un tas viss tikai tāpēc, lai ukraiņi turpinātu lasīt krieviski. Tāda piespiešana mīlēt Dostojevski, Bulgakovu un citus krievu rakstniekus.

Iznīcināt visu, kas saistīts ar ukraiņu kultūru un nacionālo identitāti, ir īpašais krievu pasaules stils.

Tas nemainās gadiem un nu jau gadu desmitiem.

Pilna mēroga kara laikā okupanti jau izlaupījuši 40 Ukrainas muzeju un nozaguši desmitiem tūkstošu kultūras eksponātu.

Tas viss nepārprotami ir ne tikai Ukrainas pagātnes iznīcināšanas vārdā, bet, esmu pārliecināts, arī rūpīgi organizēts mēģinājums iznīcināt Ukrainas nākotni.

Būtībā kopš 2014. gada Krievija apzināti Ukrainā izlaupa un iznīcina kultūras mantojumu,

nolaupa un rusificē ukraiņu bērnus, kā arī spīdzina un nogalina ikvienu, kas identificējas kā ukrainis.

Tāpēc esmu vairākkārt teicis un atkārtošu: krievi nesāka šo karu, lai iekarotu teritorijas, viņi to sāka, lai iznīcinātu ukraiņus kā jēdzienu.

Visur, kur kāju sper krievu karavīrs un kur viņš kādu laiku uzturas, paliek zābaku nospiedums, notiek iznīcība. Tiek iznīcināts burtiski viss, kas tikai saistās ar konkrēto vietu un identitāti.

Viņi nogalina māksliniekus, dzen dzejniekus pašnāvībā, cietumos samet žurnālistus un vēsturniekus, nošauj priesterus un piespiež mūziķus dziedāt krievu dziesmas.

Pēc tam okupanti atver Puškina vārdā nosauktus kinoteātrus, Gļinkas vārdu piešķir ziemas dārziem un svinīgi atklāj Gorkija vārdā nosauktus operas teātrus.

Viņi sadedzina ukraiņu grāmatas skolās un vietējās bibliotēkās, lai piepildītu grāmatu plauktus ar krievu literatūras klasikas “zelta sēriju”.

Viņi vienmēr saka, ka krievu kultūra ir izcila, un tāpēc liek skatīties pašu safilmētos seriālus par Ļermontovu, Jeseņinu, Dostojevski…

Un visbeidzot viņi iznīcinās jūsu māju vai vienkārši izdzīs jūs no tās… un atkal nogalinās jūsu rakstniekus, iznīcinās grāmatnīcas, dedzinās baznīcas un bibliotēkas.

Tieši tāda izskatās “varenā krievu pasaule”, kas šobrīd plaukst okupētajās Ukrainas teritorijās. Tā ir pasaule, ko labi pazīstam no padomju impērijas gadiem. Tā ir pasaule, kuru viņi tagad cenšas uzspiest ikvienam, kurš domā un dzīvo citādāk.

Krievija izmanto krievu kultūru vienkārši kā ieroci citu tautu iznīcināšanai, citu identitāšu apspiešanai. Tā ir sava veida misija.

Oleksandrs Grinka, žurnālists