Akūta “lielgabalu gaļas” trūkuma apstākļos vispirms vīriešu populācija armijai tiek savervēta no attāliem depresīviem reģioniem, kas ir nacionālo minoritāšu blīvi apdzīvoti, piemēram, no Tālajiem Austrumiem, Ziemeļkaukāza, Burjatijas, Hakasijas, Jakutijas…

Vienkāršoti sakot, kara laikā tiek īstenots slēpts Krievijas nacionālo minoritāšu genocīds (faktiskā “utilizācija”).

Lielākā daļa bojāgājušo Ukrainā ir karavīri no nabadzīgajiem reģioniem: burjati, dagestāņi, tuvani, hakasi utt. Tikmēr par bojāgājušajiem Maskavas un Sanktpēterburgas (kur dzīvo vairāk nekā 12% no visiem Krievijas Federācijas iedzīvotājiem) iedzīvotājiem ziņu tikpat kā nav.

Piemēram, Burjatija kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma pavasara beigās Ukrainā bija zaudējusi gandrīz pusotru simtu karavīru, kas ir otrs lielākais cilvēku zaudējums šajā karā aiz Dagestānas. Maskava, kur iedzīvotāju skaits ir aptuveni 15 reizes lielāks nekā Burjatijā, bija zaudējusi tikai trīs.

Starp citu, kara sākumā tieši šīs tautības pārstāvji tika visvairāk sagūstīti Ukrainā. Manā dzimtajā Sumi reģionā tieši burjatus kara pirmajās dienās sagūstīja vietējie teritoriālās aizsardzības kaujinieki. Tolaik Krievijas armijas sastāvā viņu reģionā bija daudz.

Veicot šāda veida etnisko tīrīšanu, Krievija nošauj uzreiz divus zaķus – tā aizsargā savus tā sauktos “āriešus” un nomāc iespējamo neapmierinātību savās republikās ”cīņā par slāvu vienotību” uz kara fona.

Neaizmirstiet, ka Adigeja, Baškīrija, Burjatija, Dagestāna, Ingušija, Kabarda-Balkārija, Kalmikija, Karačaja-Čerkesija, Udmurtija, Hakasija un citi apgabali kādreiz bija atsevišķi valstiski veidojumi, kuros dzīvoja neatkarīgas tautas. Un katru no tiem savulaik anektēja Krievija.

Viņu identitāte, kultūra un vēsture pamazām tiek iznīcināta, tautas izšķīst. Un karš ir laba iespēja šīs tautības izdzēst no kartes pilnībā.

Var jautāt, kas būtu jādara Krievijas atstumtajām nacionālajām minoritātēm, lai nekļūtu par impērijas ekspansīvās politikas “lielgabalu gaļu”? Piemēram, Hakasijā un Burjatijā viņi atcerējās savu senču tradīcijas un… ķērās pie šamanisma.

Liela grupa vietējo šamaņu veica upurēšanas ceremoniju – barojot kara, tumsas un uguns garus, mudināja neatņemt Ukrainā karojošos hakasu bērnus. Zīmīgi, ka sirmie šamaņi nevis lūdza garus izbeigt karu, bet gan tikai atgriezt savus karavīrus dzīvus.

Oleksandrs Grinka, žurnālists

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.