Īpaši tika pazemotas un spīdzinātas ukraiņu karavīru tuvinieces. Piemēram, nogalināto nemiernieku līķus mēdza izlikt apskatei ciemu centros, bet pēc tam viņu sievas vai mātes piespieda fotografēties kopā ar mirušajiem.

Šādas metodes, līdztekus padomju specdienestu īstenotajai seksuālajai vardarbībai Rietumukrainā,

bija daļa no mērķtiecīgi izveidotas iebiedēšanas sistēmas.

Tās izmantoja, lai demoralizētu vietējos iedzīvotājus, pārtrauktu viņu atbalstu pagrīdes kustībai un atklātu slēptās saiknes ar nemierniekiem.

Pastāvēja pat īpašas NKVD vienības, kuru dalībnieki pārģērbās par Ukrainas nemiernieku armijas karavīriem, iebruka ciemos un izvaroja sievietes.

Padomju totalitārā režīma vēstures pētnieki un pagrīdes kustības liecinieki savos darbos norāda, ka ukraiņu ieslodzīto sieviešu, kuras sadarbojās ar Ukrainas nemiernieku armiju, izvarošana un seksuāla pazemošana bija izplatīts, taču noklusēts cilvēka salaušanas līdzeklis.

Kauna un baiļu dēļ cietušās sievietes reti atstāja rakstiskas liecības.

Šodien, ja nebūtu Ukrainas armijas, līdzīgas fotogrāfijas Krievijas tā dēvētie “atbrīvotāji” varētu uzņemt Kijivas, Žitomiras, Harkivas, Dņipropetrovskas un citos Ukrainas apgabalos.

Arī tagad ne visām ukraiņu sievietēm pietiek spēka stāstīt par piedzīvotajiem pazemojumiem un vardarbību. Piemēram, nesen kāda 63 gadus veca ukrainiete intervijā atzina, ka Krievijas karavīrs viņu pašas mājās izvarojis, draudot ar automātu.

Pēc tam viņš kailu izvedis uz ielas, licis iet salā un fotografēties.

Ko jūs par to sakāt? Izrādās, nekas nav aizmirsts un neviens nav aizmirsts. Tikai tagad šādus attēlus uzņem to cilvēku mazdēli un mazmazdēli, kuri pirms astoņdesmit gadiem saimniekoja Ukrainas ciemos.

Ir zināmi arī gadījumi, kad mūsdienās gan ukraiņu sievietēm, gan vīriešiem gūstā vai okupētajās teritorijās Krievijas pārstāvji anālajā atverē ievadījuši celtniecības putas, kas ķermeņa iekšienē izpletušās un sacietējušas.

Gūstekņi tikuši izvaroti ar pudelēm un nūjām. Viņus piespieda kailiem stāvēt, tupēt un staigāt.

Pie dzimumorgāniem tika piestiprināti elektrības vadi, un cilvēki tika spīdzināti ar strāvu. Krievijas cietumos to dēvē par “Putina zvanu”.

Bijušie gūstekņi stāsta, ka daži apsargi no šādas vardarbības vienkārši guvuši baudu. Savukārt pavēles spīdzināt viņiem esot devusi tiešā vadība.

Krievijas pārstāvji gandrīz atklāti demonstrē, ka seksuālo vardarbību izmanto kā kara ieroci, lai cilvēku pazemotu un salauztu. Šis ierocis tiek nodots mantojumā – no tēva dēlam, no vectēva mazdēlam.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2022. gada februāra ir fiksējusi aptuveni 310 seksuālas spīdzināšanas gadījumu.

Cietušo vidū bijuši 280 vīrieši, 26 sievietes un četras meitenes. Taču tie ir tikai cilvēki, kuri saņēmušies sniegt liecības. Par simtiem vai pat tūkstošiem citu gadījumu mēs, iespējams, nekad neuzzināsim.

Oleksandrs Grinka, žurnālists