Ukraiņa skats no Liepājas: Nolemto armija
Var daudz runāt par Krievijas armiju. Bez rupjībām tas būs pagrūti. Un jūs nezināt, kad raudāt un kad smieties. Nu, pasakiet man, kā jūs reaģētu uz Ukrainas karavīru uzņemtiem attēliem un video no Harkivas apgabala atbrīvotajām teritorijām, kur viņi parāda okupantu kaujas pozīcijās pamestas… Trīs litru burkas ar rūpnieciska ražojuma skābu kāpostu zupu!
liepajniekiem.lv
Šajā kāpostu zupas burkā arī ir visa Krievijas būtība, tās vadības un visas ”neuzvaramās” armijas! Tā ir valsts attieksme pret saviem karavīriem un pret viņu vajadzībām.
Jūs tikai padomājiet – ”pasaules otrās armijas” karavīrus baro nevis ar augstas enerģijas un viegli sagremojamiem pārtikas produktiem, kas atbilst labākajiem pasaules pārtikas standartiem, bet ar skābu kāpostu zupu stikla burkās! Tas nav vienkārši dibens, tas ir bezdibenis!
Pat parastā tūristu pārgājienā jebkurš saprātīgs tūrists – amatieris šādas samazgas līdzi neņems, jo tām ir zema uzturvērtība.
Starp citu, vai jūs zināt, kā ukraiņi sauc krievu skābo kāpostu zupu? Tas ir ūdens, kas paliek, kad izmazgā ukraiņu boršča katliņu.
Šī armija ir nolemta. Pat privātā militārā uzņēmuma ”Vagner” triecienvienības, kas sastāv no zekiem, to neglābs. Tāpēc ka labākajā gadījumā viņus nogalinās ukraiņi, sliktākajā – viņu pašu vāgnerieši, kas soļos aiz viņiem kā soda bataljons.
Un neglābs arī izmaiņas “militārās operācijas” vadībā un dažu ģenerāļu nomaiņa pret citiem. Jo tas nemainīs postpadomju imperiālistisko armiju, kas balstās krievu mentalitātē.
Šo armiju neglābs arī izsludinātā, tā saucamā daļējā mobilizācija. Karavīri domās par to, kā veikli aizlaisties lapās no karalauka pozīcijām. Bēgšanas no Harkivas apgabala psiholoģiskā ietekme, neuzticēšanās virsniekiem un militārajai vadībai, kara mērķa bezjēdzība, iekarotājus demotivē.
Armiju un pašu Krieviju neglābs arī viltus referendumi okupētajās teritorijās. Tas ir kāršu namiņš, kas bruks, Ukrainas armijai virzoties uz priekšu.
Krieviju neglābs arī patriotiskā gaudošana propagandas kanālos. Paši propagandisti saka, ka “Krievijas armijas uzvara ir neizbēgama, bet situācija ir bēdīga, jo nepietiek padomju tērauda ķiveru, vīraka, sveču un ikonu”.
Neglābs arī nesenā Putina uzruna savai tautai. Jo viņa runa ir viena aktiera teātris ar apgrieztu realitāti. Prezidenta runa ir viena vienīga agonija. Un agrāk vai vēlāk šīs mokas beigsies ar nožēlojamu rezultātu. Un, iespējams, pasaule kļūs par liecinieci mūslaiku fīrera nožēlojamam galam – tādam pašam kā viņa priekšgājējam.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
