Šis terora akts apdraud lielas Ukrainas teritorijas iedzīvotāju apgādi ar dzeramo ūdeni, lauksaimniecisko ražošanu un Eiropas lielāko atomelektrostaciju – Zaporižjes AES.

Ūdenim nolaižoties, virspusē parādīsies simtiem vai tūkstošiem cilvēku un dzīvnieku līķu, kas radīs milzīgas epidemioloģiskās problēmas. Tas arī izskalos tūkstošiem tonnu sprāgstvielu, kas noteikti kādam agrāk vai vēlāk sagādās bēdas un ciešanas.

Dambja likvidēšanu bez pārspīlējuma var pielīdzināt masu iznīcināšanas ieročiem.

Krievija to visu zināja un apzināti izdarīja šo noziegumu.

Pasaules karu vēsturē dambji spridzināti ne reizi vien. Spānijas pilsoņu kara laikā 1937. gadā tika izmēģinātas 15 tonnas sprāgstvielu, taču neizdevās iznīcināt 56 metrus garo dambi.

Briti 1943. gadā bombardēja trīs vācu aizsprostus, divus no tiem – vienā dienā. Viena iznīcināšana izraisīja 10 metrus augstu ūdens vilni un aptuveni 1,2 tūkstošu cilvēku nāvi…

Bet ukraiņiem Kahovkas hidroelektrostacijas spridzināšanas apstākļi šonedēļ lielā mērā atgādina sprādzienu Dņepras hidroelektrostacijā 1941. gada 18. augustā. Tad, lai palēninātu vācu vienību virzību uz austrumiem, NKVD (PSRS iekšlietu tautas komisariāts) virsnieki, iepriekš novietojot 20 tonnas sprāgstvielu, iznīcināja dambja daļu 165 metru garumā.

Operācija tika gatavota slepenībā, tāpēc pat padomju armijas pavēlniecība uz vietas nebija gatava sprādziena sekām.

Dņepras HES dambja sprādziena rezultātā tika appludinātas desmitiem apdzīvotu vietu un pēc dažādām vēsturnieku aplēsēm gāja bojā no 15 līdz 20 tūkstošiem civiliedzīvotāju.

Kā stāsta šo notikumu aculiecinieki, gar Dņepru un blakus esošajām upēm līķi peldējuši vairāk nekā mēnesi.

Plūdi, ko izraisīja dambja sprādziens, nogrieza daļu padomju karaspēka, kas atradās lejpus Dņepras, un pēc tam viņi bija spiesti padoties vāciešiem.

Padomju propagandas pirmā reakcija bija paredzama: vāciešus apsūdzēja Dņepras HES spridzināšanā. Ne vārda neminot, ka gāja bojā pašu armijas karavīri, kas atradās uz dambja un tā pieejām.

Zīmīgi, ka dambja iznīcināšana netraucēja Vērmahta plāniem. Vācieši uzcēla pārceltuves augšpus Dņepras.

Vēlāk Nirnbergas prāvā padomju puse mēģināja novelt vainu par dambja spridzināšanu uz vāciešiem, taču pārliecinoši pierādījumi par to netika sniegti.

1941. gadā kāds pastrādāja lielu ļaunumu, un 82 gadus vēlāk viņu mazbērni un mazmazbērni atkārtoja to pašu. Un viņi savu vectēvu “varoņdarbus” var atkārtot vēl. Krievija ar patosu to īpaši uzsver. Tas ir krievu īpašais rokraksts. Slepkavu un sadistu ģenētiskais rokraksts.

Oleksandrs Grinka, žurnālists