Šī skola pastāvēja 140 gadus. Tās sienās mācījās diezgan daudz slavenu cilvēku visā Ukrainā un visā pasaulē.

Arī mākslinieks Kazimirs Maļevičs savulaik gāja šajā skolā. Jā, tā paša pazīstamā darba “Melnais kvadrāts” autors.

Viņš un viņa ģimene kādu laiku dzīvoja Belopolē.

Un pagājušajā nedēļā Krievijas šahedi sabojāja vienu no Kijivas Nacionālās universitātes ēkām. Ukrainas slavenākās universitātes, kurā mācījos…

Kopumā katra septītā Ukrainas skola šajā karā ir sabojāta.

Vairāk nekā 3,8 tūkstoši izglītības iestāžu tika iznīcinātas, gandrīz 400 – pilnībā.

Lai atjaunotu Ukrainas izglītības infrastruktūru, saskaņā ar jaunākajām Pasaules Bankas aplēsēm nepieciešami aptuveni 14 miljardi ASV dolāru.

Daļa bojāto mācību iestāžu, protams, vairs nav atjaunojama.

Starp tām ir arī mana skola Belopolē.

Šobrīd gandrīz miljons ukraiņu bērnu mācās tālmācībā, kas nozīmē, ka viņiem nav pilnīgas komunikācijas un socializācijas ar draugiem un skolotājiem.

Vēl vienam miljonam bērnu ir pieejama jaukta veida izglītošanās, kur viņi laiku pa laikam var apmeklēt skolu.

Manā Sumu reģionā, kas šodien visvairāk cieš no Krievijas uzbrukumiem, ir pilnībā aizmirsuši par pilnvērtīgu izglītības procesu.

Gaisa trauksmes signāli dzirdami teju visu dienu, un tāpēc mācīties vienkārši nav iespējams. Jo pat aizskriet līdz drošai vietai var nepaspēt.

Iespējams, ka drīz te var parādīties kāda pazemes skola.

Jā, tieši pazemes skolas var uz laiku uzlabot situāciju izglītībā Ukrainā. Un valsts piefrontes reģionos jau ir sākusies 40 šādu pazemes skolu celtniecība. Kopumā plānots atvērt vairāk nekā 120 šādu objektu.

Bērni tiks apmācīti zem zemes.

Uzsvars tiek likts uz frontes teritorijām un teritorijām, kas robežojas ar Krieviju, jo šeit lielākā daļa bērnu mācās attālināti.

Ja valstij izdosies īstenot ieceri par pazemes skolām, katram piektajam bērnam būs vismaz iespēja apmeklēt klātienes skolu, ja tā to vispār var saukt.

Šādas izglītības vietas ir arī pretradiācijas patvertnes, nevis tikai bumbu aizsegs.

Bērni tur var gan mācīties, gan pavadīt laiku ārpus mācībām.

Bet, ja kaut kas notiek, arī pieaugušie tur varēs paslēpties no briesmām.

Pirmā pilsēta, kura atrodas tuvu frontei un kurā mēģināja bērnus dabūt atpakaļ skolā klātienē, bija Harkiva. Sākumā tur pat iekārtoja klases metro stacijās.

Pirmā pilnvērtīgā pazemes skola tur parādījās šī gada pavasarī. Tajā vienlaikus var mācīties 230 bērni.

Tā Ukrainā tagad notiek zinību apguve…

Oleksandrs Grinka, žurnālists