Pirms tam Gruzija faktiski paziņoja par valsts iestājas Eiropas Savienībā apturēšanu, un nākamajās parlamenta vēlēšanās valdību atbalstošajai prokrieviskajai partijai ir visas iespējas iegūt lielāku balsu skaitu. Vai ir labi?

Atcerēsimies vēl prokrieviskās varas iestādes Slovākijā, Ungārijā un šo spēku uzvaras Vācijas federālajās zemēs…

Kas notiek? Vai tiešām Krievija ir tik spēcīga vai Eiropa ir tik vāja?

Krievija rullē kā tanks, un Eiropa vienkārši noskatās, kā tiek grauztas tās saknes.

Zināms, ka Krievija torpedē Moldovas un Gruzijas integrāciju Eiropā. Vēlēšanas un referendums Moldovā parādīja, ka Krievijas režīms līdzekļus šim mērķim netaupīs.

Tas, kas tagad notika, ir gandrīz katastrofa. Precīzāk, viss karājas mata galā, un nav zināms, vai tas notrūks. Rezultāts ir ļoti nestabils – balsis par integrāciju Eiropas Savienībā burtiski sadalījās 50/50.

Maskavas rīcība bija paredzama – ar algotu vietējo politiķu starpniecību tā kukuļoja, izplatīja melus un biedēja ar “šausmīgām dzīves ainām Eiropā”.

Piemēram, Gagauzijā, Moldovas autonomajā reģionā ar visvairāk krieviski noskaņotajiem iedzīvotājiem, viņi pensionāriem iedeva 100 eiro.

Lai gan tas ir pārsteidzoši… viņi aģitēja pret Eiropas integrāciju un maksāja par to eiro valūtā! Nevis maksāja rubļos vai piekukuļoja ar pirmās nepieciešamības precēm.

Viltojumi, dezinformācija, šantāža… Tās ir visiem zināmas Krievijas metodes.

Pēc dažām aplēsēm, antieiropeiskā kampaņa Moldovā Kremlim izmaksāja 150 miljonus dolāru.

Taču Moldovas varas iestādes, pilnībā apzinoties draudus, saglabāja pārlieku pašpārliecinātību. Dukas nepietika, lai apspiestu krievu ietekmi.

Ukraina arī varētu palīdzēt Moldovai cīnīties ar Krievijas propagandu, ja tā laikus būtu izveidojusi atbilstošu struktūru informācijas terorisma apkarošanai mūsu partneru teritorijās.

Bet patiesībā Ukrainas valdība nav īpaši noraizējusies par Krievijas uzvedību valstīs, kas pašiem ukraiņiem ir kritiski svarīgas.

Savu negatīvo ietekmi atstāja arī Eiropas Savienības relatīvā pasivitāte referenduma atbalstīšanā un “par” balsojuma veicināšanā.

Eiropai nav tiesību būt tik pasīvai šādu izaicinājumu priekšā. Šāda pasivitāte ir ceļš uz pašiznīcināšanos.

Kamēr Rietumi strīdas savā starpā, Krievija veiksmīgi meklē veidus, kā mazināt sankcijas un pārliecinoši grauj civilizētās pasaules pastāvēšanas demokrātiskos principus.

Šim nolūkam izmanto to pašu BRICS samitu Kazaņā, kur Putins uzaicināja savus tā sauktos partnerus. Viņu vidū ir Ķīnas, Indijas, citu valstu vadītāji… Ieradās pat ANO ģenerālsekretārs, kurš jūnijā neieradās uz Ukrainas un Šveices rīkoto Miera samitu.

Starptautiskā Krimināltiesa izdod Putina kā kara noziedznieka aizturēšanas orderi, un pasaules līderi dodas spiest viņam roku. Tas ir sava veida sirreālisms. XXI gadsimta sirreālisms…

Oleksandrs Grinka, žurnālists