Bet nez kāpēc ar visu šo parādes eposu mani nepārsteidza pat Kremļa orģijas, bet gan Narvas iedzīvotāji, kas stāv rindā gar upi Igaunijā pie robežas, lai vērotu parādi uz lielā ekrāna kaimiņvalstī.

Kā tas var būt? Cilvēki no civilizētas Eiropas valsts pulcējas, lai vērotu, kā pasaules asiņainais bende demonstrē savu varenību.

Jums ir paveicies dzīvot Eiropā, tomēr jūs joprojām piesaista vaļenki (velteņi) un zilie kabatlakatiņi.

Neviena civilizēta valsts nesvin “Uzvaras dienu” tik vērienīgā mērogā. Tā ir briesmīga traģēdija – miljonu cilvēku nāve.

Krievija ar šo dienu īsteno savu ietekmi kā ar globālas hibrīdas ietekmes instrumentu. Tostarp pret mums, ukraiņiem, pret eiropiešiem. Uzvaras kults ir propaganda jaunam karam.

Mani arī ļoti sarūgtināja tas, ka kadri no vācu Eisburgas parādes netika rādīti parāžu pārraidēs dažādos Krievijas un pat Eiropas reģionos.

Tur rašistiskais “Nemirstīgais pulks” vairākas stundas soļoja, nesot… Stepana Banderas un citu Ukrainas nacionālo varoņu portretus.

Un neviens to pat nepamanīja.

Trīs ukraiņi speciāli devās no Minhenes uz Eisburgu un aizsegā iefiltrējās uzvaras neprāta svinētāju kolonnā, kas nesa Krievijas karogus un rotājās ar Georga lentēm.

Banderas un citu Ukrainas varoņu portreti bija parakstīti ar izdomātiem vārdiem un padomju “sasniegumiem” – un ar to pietika, lai gājiena organizatori un dalībnieki tos mierīgi nestu cauri visai pilsētai.

Tas šķita īpaši simboliski, kad skanēja izsaucieni pret “banderoviešiem” un “fašistiem”.

Tā nebija tikai ķircināšanās. Tā bija ļoti precīza ilustrācija tam, kā visa šī “svētā atmiņa” jau sen ir kļuvusi par tukšu izlikšanos, bez vēsturiskas izpratnes, kritiskās domāšanas vai saiknes ar realitāti.

Jā, 2026. gada 12. maija pusnaktī Krievija oficiāli atgriezās pie masveida terora tūlīt pēc simulētā “pamiera” beigām. Vadāmās bumbas un droni atkal bija vērsti pret augstceltnēm, energoiekārtām, dzelzceļa stacijām un bērnudārziem.

Tomēr Kijivas atbilde bija tūlītēja. Dažu stundu laikā Ukrainas Aizsardzības spēku droni jau plosīja debesis virs Orenburgas 1200 kilometru attālumā no robežas.

Un tā bija tikai prelūdija ellei, ko Ukraina bija gatavojusi pēdējās stundās.

Ukrainas loģika tagad ir ārkārtīgi vienkārša: par katru “šahedu” ienaidnieks cietīs duci triecienu pa savām “ievainojamajām vietām”. Un Kijivas tehnoloģiskā priekšrocība bezpilota lidaparātu jomā vairs nav pieņēmums, bet fakts.

Nesenā Vācijas aizsardzības ministra nepieteiktā vizīte Kijivā apstiprināja, ka… Ukrainai jau ir raķetes, kas ir tiešs vācu “Taurus” analogs. Un modernizētie Ukrainas “Neptūni”, izmantojot vācu tehnoloģijas, strādā ar tik lielu iznīcinošu spēku, ka

Krievijas pretgaisa aizsardzība Tatarstānā vai Urālos pārvēršas par dekorācijām.

Kamēr Putins savā informatīvajā izolācijā klausās savu sulaiņu stāstos par “panākumiem”, Ukrainas atriebības mašīna nav apstājusies ne uz sekundi, neskatoties uz visiem “klusuma režīmiem”.

Oleksandrs Grinka, žurnālists