liepajniekiem.lv
Zobārstes vērtē, ka mūsu pilsēta ir ļoti ērta un skaista vieta dzīvei un darbam, uzsverot, ka te ir tāds miers un klusums – ikkatrs var būt laimīgs par šādu vidi.
Dod darbu, daloties ar kontaktiem
Atļaujas praktizēt Latvijā līdz šim rudenim bija saņēmuši vairāk nekā 100 mediķi, tostarp zobārsti no Ukrainas, kuri, sākoties karam savā dzimtenē, devās prom no savas valsts.
Ukrainas ārsti un zobārsti, kas saņēmuši praktizēšanas atļaujas, strādā gan Rīgas, gan reģionu lielākajās slimnīcās un medicīnas iestādēs, gan privātajā sektorā.
To, ka ukraiņu ārstes nokļuvušas Liepājā, Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Natālija Kadeģe uzsver kā vērtīgu un milzīgu ieguvumu. Zobārstes poliklīnikā strādā no maija, atļauja strādāt ir dota uz gadu. Mediķes ir vairāk par to, ka gribētu turpināt strādāt šeit, taču nav skaidrs, kādas būs prasības turpmāk.
”Cik man ir zināms, daudzas valstis iespējas pagarinājušas jau uz otru gadu, mēs vēl ne. Redzēs, kādas būs prasības, arī tās vēl šobrīd nav konkrēti zināmas,” saka N. Kadeģe.
V. Kločko un J. Jančenko ir no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas, ceļā izlēmušas doties kopā. Sākoties karam, profesors, kurš vadīja kursus, bija ielicis ierakstu sociālajos tīklos, kur pārstāvji no daudzām valstīm un pilsētām bija ievietojuši darba piedāvājumus. Starp tiem bija arī iespēja doties uz Turciju, Igauniju un Latviju, Rīgu, stāsta V. Kločko.
Uzrakstīts pieteikums uz Turciju, saņemts akcepts, taču, papētot klīniku piedāvājumus, samulsinājis un nedaudz nobiedējis, ka lielākoties tur ir vīriešu kolektīvi. Savukārt Igaunijā prasība bijusi angļu valoda.
Tā kā V. Kločko un J. Jančenko devās ceļā kopā, šis variants atkrita: vienai valodas zināšanas ir pietiekamas, bet otra par spējām nebija tik droša. Nonākušas līdz Latvijas variantam. ”Taču Rīgā vairāk vajadzēja zobārstu asistentus, bet teica, ka reģionos ir vajadzīgi zobārsti. Zobārstēm iedeva Mārtiņa Ozoliņa (”Libau dental” klīnikas vadītājs – aut.) kontaktus,” saka V. Kločko.
Viņam vairs brīvu vietu tobrīd nebija, taču viņš, zinot situāciju ar zobārstu pieejamību Liepājā, iedeva kontaktus tālāk.
”Informācija nonāca līdz manim,” piebilst N. Kadeģe.
”Nebija tā, ka mēs nezinātu, uz kurieni braucam. Mēs sazinājāmies jau, pirms bijām izbraukušas. Esam ļoti pateicīgas par to, cik labi pret mums izturas. Šeit ir mierīgi, lai dzīvotu, un attieksme ir lieliska – tas mums ļoti palīdz!” saka J. Jančenko.
Zobārstes uzsver, ka daudz no svara bija atbalsts un padomi ar dokumentu kārtošanu, skaidroti soļi un kārtība, kā visu pēc iespējas veiksmīgāk un ātrāk sakārtot.
V. Gura ir no Harkivas. Arī viņai caur sludinājumiem tikusi līdz M. Ozoliņa kontaktiem, taču, līdzīgi kā kolēģēm, tobrīd viņam vairs brīvu vietu, ko piedāvāt, nav bijis. Viņš iedevis Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītājas Elīnas Tolmačovas kontaktus. ”Viņa man apliecināja, ka darbs šeit ir, zobārstus vajag un var uzņemt, palīdzot risināt arī dažādus sadzīviskus jautājumus,” teic V. Gura.
Visām trim zobārstēm ir ”jauktās pieņemšanas” – viņas ārstē gan bērnus, gan pieaugušos.
Valoda nav barjera
Liela nozīme braukt tieši uz šejieni visām mediķēm bijusi tam, ka šeit viņām valoda nav barjera – ka viņas saprot un viņas tiek saprastas.
Portāls saņēmis atsauksmes no ukraiņu zobārstu pacientiem, kuri teic, ka gan šīs ukraiņu mediķes, gan citviet klīnikās praktizējošas zobārstes savu darbu dara ļoti rūpīgi un uzmanīgi.
Vecākā paaudze veiksmīgi ar viņām kontaktējas un dialogu veido krievu valodā, un neesot nekādu pretenziju un problēmu. Jaunākās paaudzes cilvēki norāda, lai arī viņi runā latviski un ukraiņu zobārstes krievu valodā, savstarpēji svarīgāko saprotot.
”Viņas ļoti labi jau daudz ko no runātā saprot latviešu valodā un cenšas arī mūsu valodā runāt!” priecājas viena no zobārstes pacientēm Nadīna.
”Biju pierakstījusies rindā. Teica, ka ir iespēja tikt pie vienas no ukraiņu meitenēm. Nav jau atšķirības – profesionālis paliek profesionālis, un galvenais, ka vispār tieku pie zobārsta,” turpina paciente.
Ar tulkošanu ārsta un pacientu saziņā palīdz arī zobārstu asistentes. Ukraiņu mediķes, dzīvojot un strādājot medicīnā Latvijā, Liepājā, secinājušas vienu būtiskāko atšķirību. Proti, Ukrainā ir daudz vairāk speciālistu un starp tiem ir lielāka konkurence, nav tik garu rindu, būtībā vispār pie zobārstiem tādu nav. Pacients var izvēlēties, pie kura ārsta iet, pie jebkura medicīnas speciālista, un nav nekādu problēmu tikt jau tajā pašā dienā.
”Viņas redz, ka te ir speciālistu trūkums. Mums ir rindas uz ārstēšanu, un viņām ir grūti saprast, kādēļ tāda situācija ir izveidojusies,” tulkojot ukraiņu mediķu sacīto, norāda N. Kadeģe.
Visas trīs zobārstes teic, ka šeit jūtas ļoti labi, viņām patīk Liepājā, novērtē tās priekšrocības, ka viss, ko vēlas, ir tuvu.
”Ejot pa pilsētu, varu dzirdēt jūru, tik tuvu, ka to var ieraudzīt. Kā tāds sapnis – svaigs gaiss, jūra, daba, zaļums, klusums… Te tiešām ir skaisti un vienkārši mierīgi!” teic J. Jančenko. ”Šī pilsēta ir ērta dzīvošanai un darbam,” viņa novērtē. V. Kločko ļoti patīk arī Bernāti, jo tur ir mežs un jūra.
”Cilvēki var būt laimīgi, dzīvojot šeit – mierā un klusumā! Esam pateicīgas par iespēju!” uzsver V. Gura.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
