Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

“Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot.

Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā.

Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību,” pauda Pīlēns.

Lai ievēlēšanas gadījumā ieņemtu Valsts prezidenta amatu, Pīlēnam būs jāatsakās no uzņēmējdarbības. Viņš atklāj, ka darbi pie šī procesa esot sākti.

Pīlēns būs Apvienotā saraksta virzītais kandidāts ar “simtprocentīgu atbalstu” no politiskā spēka, pauda politiķis. Pīlēns gan pagaidām nekomentē, uz kuru citu politisko partiju atbalstu viņš cer, taču runāt viņš gatavs ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

Jautāts par potenciālu iegūt nepieciešamo balsu vairākumu, Pīlēns sacīja, ka kandidēšana uz Valsts prezidenta amatu ir nopietns lēmums. 

“Ja mēs, Apvienotā saraksta cilvēki, deputāti, es, neredzētu iespēju iegūt balsu vairākumu, tad acīmredzot tas būtu tikai teatrāls uzvedums,”

norādīja Pīlēns.

Uz jautājumu par to, uz kuru partiju atbalstu viņš cer, politiķis akcentēja, ka prezidentu vēlē 100 Latvijas pilsoņu ievēlētie deputāti. Pīlēns ir gatavs iet uz visām frakcijām, runāt ar visiem ievēlētajiem deputātiem, apzinoties, ka “aizmugurē ir stingrs Apvienotā saraksta mandāts”.

Pīlēna ieskatā parlamentā neesot labāku vai sliktāku balsu, ņemot vērā, ka Latvijas pilsoņi vēlē parlamentu – Latvijas pilsoņus, kas sadalās pēc savas politiskās piederības, nākotnes redzējuma. 

“Manā izpratnē visas 100 balsis ir vienādas. [..] Manuprāt, balsis pilnīgi droši var sadalīties starp opozīcijas un pozīcijas balsīm. Prezidents kā politiski neitrāla persona ir atbildīgs par visu procesu kopumā, par visu politisko spektru. Ir jābūt spējīgam arī komunicēt ar visu politisko spektru,” norādīja Pīlēns.

Pīlēna kandidatūru Valsts prezidenta amatam atbalsta visa AS Saeimas frakcija, aģentūrai LETA pavēstīja partiju apvienības frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

“Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu Apvienības, Liepājas partijas” Saeimas frakcija vienbalsīgi jeb visi 15 deputāti pirms Lieldienām aicināja Pīlēnu kļūt par Valsts prezidenta kandidātu, un politiķis šodien informēja AS parlamentāriešus, ka piekrīt šim aicinājumam, norādīja Tavars.

AS deputāti aicināja Pīlēnu kļūt par pretendentu uz Valsts prezidenta amatu ar mērķi “stiprināt Latvijas drošību, nodrošināt dinamisku un tālredzīgu ekonomikas attīstību, vairot Latvijas starptautisko ietekmi un nacionālo interešu aizstāvību”.

Līdz ar to ir “sācies ceļš” uz Pīlēna kandidatūras pieteikšanu oficiālajā termiņā, kas atbilstoši likumam ir no 9. maija līdz 13. maijam,

norādīja frakcijas vadītājs.

Tavars atturējās plaši komentēt jautājumu, ar kuru deputātu balsīm Pīlēns varētu saņemt vismaz 51 balss atbalstu, kas vajadzīgs ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Politiķis neizslēdza iespēju, ka AS dibinātājs par atbalstu varētu runāt arī koalīcijas partijām – par kādām sarunu iespējām gan esot jāprasa pašam Pīlēnam.

AS frakcijas priekšsēdētājs aicina pārējās koalīcijas frakcijas “neturēt kaķi maisā” un laikus izvirzīt savu vai savus kandidātus Valsts prezidenta amatam, lai nodrošinātu augstvērtīgas debates.

Politiķis norādīja, ka Valsts prezidenta kandidātu publiskas debates ir svarīgas, lai arī visa sabiedrība zinātu pretendentu nostāju jautājumos par Latvijas ārējās un iekšējās drošības nostiprināšanu, darbu pie starptautiskās ietekmes nodrošināšanas, nacionālo interešu aizsardzību, ekonomikas attīstīšanu un sociālajiem jautājumiem.

Pīlēns dzimis 1956. gadā Liepājā. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē, kā arī Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā.

Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un Latvijas Arhitektu savienības un Nīcas padomju saimniecības konsultants, 1988. gadā izveidoja SIA “Arhitekta U.Pīlēna birojs”.

Vēlāk viņš iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna “UPB” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs.

Pīlēns vairākkārt iekļauts Latvijas miljonāru sarakstos.

1997. gadā Pīlēns tika iecelts par Liepājas ostas valdes priekšsēdētāju un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāju, bet no 1999. līdz 2000. gadam strādājis “Latvenergo” padomē. No “Latvenergo” valsts pilnvarnieka amata viņš atteicās, kā iemeslu minot to, ka par viņu kā amatpersonu ir vairāki pretrunīgi tiesas spriedumi. 2001. gadā pīlēns atstāja arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu.

2005. gadā Pīlēns tika ievēlēts par Liepājas domes deputātu. 

Pīlēns piedalījās Tautas partijas Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, bija Tautas partijas valdes loceklis. 2022. gada maijā Pīlēns paziņoja par vēlēšanu apvienības “Latvijas apvienotais saraksts” izveidi, bet jūlijā par biedrības “Apvienotais saraksts” izveidi.

14. Saeimas vēlēšanās viņš bija šī saraksta premjera kandidāts, lai arī pats nekandidēja.

Pērn “UPB” koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu. 

“UPB” ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA “Aile grupa”, SIA “RK Metāls”, SIA “UPB Energy”, SIA “UPB nams”, SIA “Būvmehanizācija”, SIA “UPB projekti”, SIA “Enna”, SIA “Inženieru birojs “Būve un forma””, SIA “Grotta” un SIA “Alto 4.0”. Savukārt uzņēmumā SIA “MB Betons” “UPB” pieder 93,5% kapitāldaļu.

Pīlēna trumpis, lai kļūtu par Valsts prezidentu, ir pašreizējā prezidenta Egila Levita reitingu vājums, uzskata politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Pīlēns otrdien intervijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās vēlēšanās.

Komentējot Pīlēna paziņojumu, Rajevskis aģentūrai LETA norādīja, ka to nevarētu saukt par milzīgu pārsteigumu.

Viņaprāt, Pīlēna rīcība, nekandidējot parlamentā un aktīvi nepiedaloties valdības veidošanas sarunās, tagad ir loģiska, jo viņš vēlas būt Valsts prezidents.

Politologa vērtējumā, Pīlēna izredzes tikt ievēlētam Valsts prezidenta amatā ietekmē divi faktori – Levita reitingu vājums, kas apgrūtina iespēju jebkuram citam spēkam viņu atbalstīt, kā arī nozīmīgi ir tas, ka Pīlēnam ir atbalsts arī ārpus koalīcijas.

Rajevskis pieļauj, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt Pīlēnu, lai parādītu savu ietekmi uz koalīciju.

Lūgts prognozēt, vai Levits atkārtoti kandidēs uz valsts augstāko amatu, Rajevskis sacīja, ka iepriekšējās prezidenta vēlēšanās Levits pirmajā kārtā ieguva balsis ”uz balta zirga”, bet šajā reizē tā nebūs.

Politologam grūti prognozēt, kā maijā tiks ievēlēts jaunais Valsts prezidents, bet Levits nevarot būt drošs, ka tiks pārvēlēts.