liepajniekiem.lv
Atgriezties pie saknēm
“Es esmu uzaudzis uz Liepājas ezera jau kopš dzimšanas. Visa kaisle pret laivošanu, viss, kas ar to cieši saistīts, ir aizgūts no mana tēva, kurš bija liels laivošanas entuziasts. Tēvam bija laivu būdas Liepājā, nolēmu nopirkt tieši blakus tādu arī sev. Esmu atgriezies atpakaļ pie savām saknēm,” pastāsta Uldis.
Ideja par kuģu un laivu parādi viņam esot bijusi jau sen, un tā aizgūta no līdzīga sarīkojuma Klaipēdā, Lietuvā.
“Protams, līdz tādam pasākumam, kāds tas ir Klaipēdā, mums vēl stipri jāaug, jo laivošanas tradīcijas viņiem ir labāk saglabājušās,” viņš saka. Uldis priecājas, ka ideja patikusi arī laivu parādes “sirdij un dvēselei”, kā viņš dēvē Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciālisti Līgu Ratnieci-Kadeģi. “Viņa par šo ideju aizdegās, un Liepājas SEZ deva mums atbalstu šim nozīmīgajam pasākumam, es atkal darbojos otrajā pusē, saorganizējot kopā visus laivotājus,” skaidro U. Rolavs.
Parādes priekšnieks pats teic, ka nu viņā iestājies miers, jo, kā katru gadu, pirms pasākuma tomēr bijis liels saspringums. Viņš vēlas, lai ar katru gadu tas taptu arvien lielāks un labāks, lai neietu mazumā. Nākamgad noteikti nākšot klāt jaunas idejas, piedomāšot arī par konkursu daudzveidību un balvām atraktīvākajiem parādes dalībniekiem. “Tā doma ir vilkt ārā visas iespējamās laivas, arī tās, kuras stāv pamestas. Šis nebūt nav elitārs pasākums, tā fiška ir arī tajā, ka tiek izvilkta ārā vecā motorlaiva “Krima”, kurai dod otro elpu un ļauj atdzimt no jauna. Gribas pavilkt līdzi arī jauno paaudzi, lai turpinās tradīcijas,” cerīgi nosaka organizators.
Inčīgs čalis
“Pirmais vārds, kas nāk uzreiz prātā par Uldi, ir bohēma. Viņš ir tīrākā bohēma. Visu vienmēr uztver ar vēsu mieru, pieejot lietām racionāli. Pārāk daudz arī nepārstrādājas, bet tajā pašā laikā vienmēr izpilda visus uzstādītos mērķus. Tā miera dēļ arī viņu caurstrāvo forša harisma. Īsāk sakot, inčīgs čalis. Ja par darbu, tad viņš prot savākt produktīvu komandu, atrast īstos cilvēkus. Tie, kas mēs te uzņēmumā esam, arī strādājam gadiem, tas ir lielisks rādītājs, manuprāt. Saliedētība mūsu starpā, arī pateicoties Uldim, viņš nav nekāds sausais vadītājs, bet gan izteikts uzņēmuma līderis. Jebkurš vadītājs noteikti varētu ņemt no viņa piemēru, kā pareizi būtu jāvada cilvēki un kā vispār būtu jāsastrādājas kopā. Arī kuriozu mums te ik pa laikam netrūkst, bet tādi pozitīvie, nepārprotiet, lūdzu. Ar Uldi ir interesanti, jautri un prieks sastrādāties. Vienīgais sliktais, ko varu pateikt, ir tas, ka pēdējā laikā neesam aicināti pie viņa ciemos uz pikniku, bet pārējais viss ir ok,” smejoties pastāsta U. Rolava kolēģis Armands Rasa, uzņēmuma “Wurth” tirdzniecības pārstāvis.
“Uldis ir komunikabls, atvērts un liels ideju ģenerators.
Vienmēr pacentīsies izdarīt visu tā, lai visiem būtu labi un mierīgi, bez stresa. Ja citi dažreiz buksē, tad Uldis māk pavilkt līdzi cilvēkus. Viņš uzkurbulē visus uz piedalīšanos, tas ir ārkārtīgi forši no viņa puses. Piemēram, šogad daudzi nevēlējās piedalīties, jo ezers pilnībā aizaudzis, bet Uldis, vienojoties ar pašvaldību, atrada risinājumu, lai tas būtu pieejams un iztīrīts. Viņš kā tāda dzirkstele, ja par kaut ko iedegas, tad novedīs to līdz galam un ar savu lielo mērķtiecību nekad nepadosies. Protams, ir lietas, par kurām Uldis var “sacepties”, piemēram, par to pašu ezera aizaugšanu, bet labi, ka vismaz kāds arī reāli risina šīs problēmas. Tas jau skar visus kaislīgos laivotājus,” smaidot saka laivu kooperatīva “Vilnis” biedre Zane Sudmale, kura parādē piedalās katru gadu un priecājas, ka šogad pirmo reizi bijis tik rekordliels skatītāju pulks.
Negrib, lai pārvēršas par purvu
“Es esmu izteikts liepājnieks ar visām tam piemītošajām īpašībām. Brīžiem stūrgalvīgs, brīžiem jautrs un dulls, protu arī uzpūst lūpu, izlīgt un draugs būt,” komplimentiem atbild Uldis.
Bet par Liepājas ezera straujo aizaugšanu viņam patiešām sāp sirds, un ik gadu pirms kuģu un laivu parādes tā esot milzīga problēma. Šogad, pateicoties Liepājas SEZ un pašvaldības atbalstam, laivu ceļš iztīrīts un jebkurš pa to varēja kuģot, bet arī ikdienā tam būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
“Liepājā ir aptuveni 1000 reģistrētu laivu, tāpēc pašvaldībai būtu vairāk jāiesaistās ezera apsaimniekošanā.
Jāapzinās, ka Liepājas ezers ir mūsu pērle, vērtība, kura būtu jāsaglabā, nevis jānoskatās, kā tas pārvēršas par lielu purvu,” skumji nosaka Uldis. Jā, iegādāta tehnika ezera tīrīšanai, bet to lietot traucē apgrūtinājumi, kas ir dabas liegumā ne tikai putnu ligzdošanas laikā, bet arī aizsargājamu augu dēļ.
Tomēr laivotāju interese palielinoties, lēnām atdzimstot arī laivu kooperatīvi, kuri pirms 20 gadiem bija panīkuši. “Jaunajai paaudzei iesākumā tie asociējās ar noliktavām un šķūņiem. Šobrīd tas atkal viss atdzīvojas, ienāk jauni cilvēki un būvē visu atpakaļ, jau daudz mūsdienīgāk un ar labāku vidi apkārt,” saka Uldis. Jāapzinās arī, ka cenas manāmi pieaugušas jau pieprasījuma dēļ vien, jo laivu būdas un zeme ir ierobežotā skaitā.
“Mūsu laivu kooperatīvā kopumā ir 70 laivu būdas, un visas ir sakoptas un uzturētas kārtībā. Mēs ar vīru laivu parādē piedalāmies jau trešo gadu, mums ļoti patīk šī ideja, tā rosība, kopā būšana, darbošanās un iespēja likt lietā savu izdomu ir vienreizēja. Cik es sapratu, tad Uldis bija arī viens no iniciatoriem ezera attīrīšanai, par to jau vien aplausiem jāskan viņa virzienā. Tagad mums, liepājniekiem, ir par vienu svinamo dienu un tradīciju vairāk,” saka arī laivu kooperatīva “Vilnis” biedre Linda Štībele, kuras ūdenstransporta noformējums ar devīzi “Salaveča brīvdienas” šogad parādē saņēma visvairāk skatītāju uzslavu.
VIZĪTKARTE
Uldis Rolavs
- Laivu kooperatīva “Vilnis” biedrs, jau ceturto gadu organizē kuģu un laivu parādi Liepājā.
- 46 gadus vecs liepājnieks.
- Uzņēmuma “Wurth” Kurzemes un Zemgales reģionālais vadītājs jau 11 gadus.
- Pirmo reizi pie laivas stūres sēdies blakus savam tēvam četru gadu vecumā Papes ezerā.
- Pirmo laivu nopircis kopā ar vēl trim domubiedriem.
- Lielāko baudu dzīvē gūst no labas rokenrola mūzikas un atraktivitātēm uz ūdens.
- Patīk daudz ceļot, katrā ceļojumā sameklē jahtu vai laivu ostu, izbraucot pa vietējiem laivu ceļiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.