liepajniekiem.lv
Ziemassvētki nosvinēti bez sniega un eglītes, izbaudīta varenā uguņošana Sidnejā, taču galvenie ir Austrālijas neparastās dabas sniegtie iespaidi.
Paliec uz takas
Attālums un izmaksas ir lielas, taču Vecvagariem Austrālijā dzīvo draugi, kuri ļoti bija noilgojušies pēc ciemiņiem no Latvijas.
Arī meitas labākā draudzene dzīvo Sidnejā, bet viņas bija virtuālās draudzenes desmit gadu garumā. Tādējādi par naktsmājām raižu nebija.
“Draugi dzīvo galvaspilsētā Kanberā, no kuras līdz Sidnejai ir tikai 350 kilometri. Kad nonāc Austrālijā, tad saproti, ka mērogi nav tādi, kā pie mums,” saka Nataļja.
Tuvojoties ziemai, kad Austrālijā ir vasara, aviobiļetes kļūst arvien dārgākas, tāpēc tās pirktas jau martā, un tad arī draugi sāka plānot maršrutus.
“Pieņēmām lēmumu pavadīt tur mēnesi, lai apskatītu pēc iespējas vairāk. Tagad saprotam, ka kontinenta izbraukšanai būtu vajadzīgs vismaz pusgads.
Austrālijas austrumu un rietumu krastu šķir vismaz tāds pats attālums, kā Latviju un Portugāli. Mēs bijām divos štatos – Kanberas un Jaundienvidvelsas, kuri ir austrumu piekrastē,” viņa pastāsta.
Attālumu dēļ apzinājušies, ka nav vērts ar mašīnu braukt no rīta prom un vakarā atpakaļ. Ņēma līdzi lielo telti un palika tajā vairākas naktis.
Kempingu kultūra Austrālijā ir ļoti attīstīta, to plaši piekopj paši austrālieši. Daudzajos nacionālajos parkos ir padomāts par to, lai cilvēki tos varētu ērti apmeklēt.
“Ir vispārzināms, ka Austrālijā viss, kas kustas, grib tev iekost,”
uzsver Nataļja.
“No marķētām takām kāpt nost zālē nav ieteicams. Draugi pastāstīja īso kursu par čūskām. Krāsojums neļauj tās ieraudzīt. Zeme ir nosēta ar eikaliptu mizu brūnā krāsā, un pasaulē indīgākā čūska brūnais taipāns ir pilnīgi neredzams. Arī telšu vietās uz nakti visas mantas ievācām iekšā, lai no rīta nebūtu kāds pārsteigums krosenē.
Mūsu galā, par laimi, nebija krokodilu. Sēžot un mērcējot upē kājas, draugi teica, ka ziemeļos šai brīdī jau būtu piepeldējuši krokodili. Taču dzīvnieku dēļ līdz fobijai nav jānolaižas, jo viņi baidās no cilvēka un labāk pamuks.”
Putnu koris visu nakti
Eikalipti aug uz katra soļa, visu laiku gaisā jūtama ēteriskās eļļas smarža. Koalas brīvā dabā neizdevās redzēt, tikai dabas parkos.
“Vislielākais pārsteigums bija ķenguri – tādi mīļuma kamoli!
Protams, esam “National Geografic” vai “Discovery” kanālos redzējuši, kā tie savā starpā kaujas, labāk netuvoties. Taču Kanberas reģionā viņi ir pilsētas parkos, kā pie mums vāveres.
Austrālija ir papagaiļu paradīze. Uz katra soļa tie ir dažādās krāsās, lielie un mazie. Ja kādu papagaili nezināju, vakaros veicu izpēti internetā. Tā arī neesmu atklājusi, kāds putns mums naktī neļāva gulēt vienā no nacionālajiem parkiem. Putnu koris sākas vakarā un skan visu nakti.
Saskarsmes ar dabu uz katra soļa bija tik pārsteidzoši mīļas!
Tumsā pārnesām mantas no mašīnas uz telti, spīdināju lukturīti, un ceļa vidū sēž kāds mums nezināms dzīvnieks. No informācijas stenda uzzinājām, ka tas ir Austrālijas kuplastes oposums.
Tādas krāsas, kādas ir Austrālijas dabā, nekur nav redzētas. Košums, sākot no mākoņiem un beidzot ar jūras viļņiem. Papardes ir koku lielumā!” stāsta Nataļja.
Austrālijas nacionālajā muzejā iepazinuši aborigēnu seno kultūru. Laukos, dzīvojot rezervātos, aborigēni runā savā valodā un piekopj tradīcijas, bet viņu kļūst arvien mazāk. Integrēties balto cilvēku pasaulē viņi īsti nespēj, jo ir dabas bērni.
Ribiņas ar kartupeļiem
Televīzijā skatītā uguņošana Sidnejā dzīvē izrādījās citāda. Jo tuvāk līcim, Sidnejas operai un ostas tiltam, jo agrāk slēdz ielas, jo tās jau piepildījušās ar cilvēkiem.
Ir atsevišķas teritorijas, kur var vērot salūtu, nopērkot ieejas biļeti, un tur cilvēki sanāk jau no rīta.
“Šoreiz tuvākajā apkārtnē pie līča bija viens miljons cilvēku, tas nav aptverami… puse Latvijas pleķī, ko ar acīm varu pārredzēt.
Tālāk ir apmēram pieci miljoni, kas atbraukuši uz Sidneju gadumijā,” stāsta ceļotāja.
Pašiem izdevies novietot auto apmēram 40 minūšu gājiena attālumā. Paveicās tikt zem paša ostas tilta, kur varēja noskatīties visu uguņošanu, kas ilga 12 minūtes, šāva no septiņām vietām, lai no jebkuras vietas skatītāji to redzētu.
Ziemassvētkus Austrālijā svin pludmalē. Skolēniem ir vasaras brīvlaiks, un visas Austrālijas ģimenes sēžas kemperos un brauc pie jūras.
Tradicionālais Ziemassvētku ēdiens ir garneles, pie jūras produktu stendiem stāv rindas. Sapērk, ieliek ledus kastēs un brauc uz pludmali.
Draugiem Vecvagari atveda rupjmaizi un konfektes “Gotiņa”. Ļoti jāuzmanās ar ciemakukuļiem, jo Austrālija sargā savu dabu no invazīviem augiem un dzīvniekiem. Tāpēc draugi ieteica pelēkos zirņus nevest.
Likumu ievērošana tur ir strikta, tāpēc diskusijas var novest pie tā, ka šai zemē neielaidīs.
“Austrālijā ēd apmēram to pašu, ko pie mums. Uz atvadām draugi teica, ka uztaisīs kārtīgas austrāliešu vakariņas, un tās bija ceptas ribiņas ar kartupeļiem,” smej Nataļja.
“Protams, pagaršojām ķenguru gaļu. Kaut arī tas ir zemes simbols, notiek kontrolētas medības. Lielākā problēma ir ķenguru skriešana pāri autoceļiem. Paši redzējām notriektus dzīvniekus, kā arī dabūjām strauji bremzēt, jo viens sēdēja ceļa vidū. Veikalos ir arī emu un krokodila gaļa.”
Ieteikumi ceļotājiem uz Austrāliju
Labāk ieplānot savienotos reisus ar vienu aviokompāniju, lai neuztrauktos par iespējamo kavēšanos. Lidojām maršrutā Frankfurte – Taipeja – Sidneja, turpceļā 29 stundas, atpakaļ – 35.
Austrālijas vīzu var saņemt elektroniski, Latvijas pilsonis drīkst to pieteikt, tikai atrodoties rezidences valstī. Vīzas izsniegšana ir laimes spēle – atteikuma gadījumā iemeslus nepaskaidros.
Sīki jāizpēta visi ieceļošanas noteikumi. Ja jūsu zābakos būs iestrādāta krokodilāda, nāksies tos atstāt lidostā.
Visu kontinentu neapskatīsiet, ja vien nav neierobežoti naudas līdzekļi un laiks. Lai apskatītu gan austrumu, gan rietumu krastu, jālido ar lidmašīnu.
Lai aplūkotu Austrālijas vidieni (tur atrodas slavenā Uluru klints), ar automašīnu dodoties tuksnesī, jābūt līdzi noteiktam ūdens daudzumam un alternatīvajiem sakariem, jo mobilā tālruņa pārklājuma daudzviet nav. Aptieciņā jābūt pretindēm čūsku un zirnekļu kodieniem.
Degviela ir lētāka nekā Latvijā, pārtikas cenas līdzīgas, taču viesnīcas un pakalpojumi – dārgi.
Suvenīri: saldumu simbols – cepumi “Tim Tam”, tējas koka un eikalipta eļļa, ādas cepures, vītināta gaļa, oranžās ceļa zīmes ar ķenguru vai koalu, aborigēnu mākslas darbi, mūzikas instruments didžeridū.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
