Kundze stāsta, ka pie pludmales glābšanas stacijas ir tikai viens soliņš, bet tas bieži esot aizņemts. ”Taču tagad svešiem cilvēkiem sēsties blakus nevar,” viņa saka, aicinot pašvaldību parūpēties, lai arī rudenī pludmales apmeklētājiem būtu iespēja piesēst, atpūtināt kājas un baudīt jūras ainavu. ”Mēs, vecie cilvēki, ļoti mīlam jūru,” nosaka kundze.

Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls norāda, ka soliņš ir pie katras izejas uz pludmali, kopumā tādu ir 14.

Vēl vairāki dizaina soliņi ir pie jaunizbūvētās izejas un jūru Roņu ielas galā. Tāpat pludmalē joprojām izvietotas atkritumu urnas un divas pārģērbšanās kabīnes.

Šobrīd, kad ārkārtējās situācijas laikā iedzīvotājiem nav pieejamas ne kultūras, ne izklaides iestādes, arī ēstuvēs baudīt maltītes ir liegts, pilsētas parki un pludmale daudziem ir galamērķis brīvā laika pavadīšanai. Īpaši siltās un saulainās dienās, kāda bija arī aizvadītā piektdiena. Dažs jūras malā todien vērīgi lūkojās krastā izskalotajās aļģēs, meklējot tajās dzintaru, cits smēlās enerģiju, sportojot vai vienkārši pastaigājoties, vēl kāds bija piesēdis, lai gremdētos domās.

Ezerkrasta iedzīvotājai Ludmilai liedags šobrīd ir vieta, kur ļauties sērām. Viņa līdz centra pludmalei atminusies ar velosipēdu no M. Ķempes ielas.

Jautāta, vai arī nesezonā bieži apmeklē liedagu, sieviete atbild apstiprinoši. ”Gandrīz katru dienu,” viņa saka un izplūst asarās. ”Man vasarā nomira vīrs, un šeit es nāku, lai vienatnē paraudātu. Tā, lai neviens neredz. Kopā nodzīvojām vairāk nekā 40 gadu. Vīram dzīvību laupīja diabēts. Man pašai arī ir šī slimība, tāpēc daktere lika vairāk kustēties un sportot. Tā nu es ar riteni atbraucu līdz pludmalei, izraudos, un tad ap sirdi kļūst vieglāk,” teic sērojošā sieviete.