Portāls noskaidroja, ka pārsvarā liepājnieki svētkos dāvinās un vēlētos saņemt pašadarinātas dāvanas. Svētku galdam liepājnieki gatavi izdot no 15 līdz 30 latiem.

Apdāvināmo ģimenes lokā izlozē

Liepājas Jaunatnes centra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jankovska (24) portālam pastāstīja, ka galvenais svētkos ir atmosfēra, tādēļ viņa veidojot svētku mūzikas izlasi. Viņa saka, ka šogad ģimenē notikusi lozēšana – katrs taisa vienu dāvaniņu izlozētajam cilvēkam. ”Dāvināšanas prieks, manuprāt, nozīmē dot kaut ko no sevis tam cilvēkam, kurš tajā brīdī to nav gaidījis. Un ne jau dāvanā ir tā esence, bet pārsteiguma moments. Man pašai labāk patīk dāvināt nekā pašai saņemt dāvanas. Patīk fantazēt par to, kā mana dāvana tiks izmantota, to skaisti noformēt un noteikti domāju, vai pati gribētu tādu dāvanu saņemt. Ir feini redzēt, ka esi atradis īsto stīgu, ar ko aizkustināt līdzcilvēku,” saka Liene.

Dziedātājai Lindai Zāģerei (20) Ziemassvētki ir ģimenes kopā sanākšana, kurā galvenais akcents likts uz mierīgu pačalošanu pie vakariņu galda, sveču gaismā. ”Ar dāvanu kaudzēm pēdējos gadus neaizraujamies, taču mums ir piekopta tradīcija, ka katrs izlozē vienu ģimenes pārstāvja vārdu un tad arī attiecīgajai lozei sarūpē dāvaniņu. Protams, ka tā ir arī jānopelna, pie eglītes skaitam Ziemassvētku pantiņu vai dziedam dziesmu. Biežāk jau dziedam Ziemassvētku dziesmas,” atklāj Linda, kura šogad pirmo reizi savā dzīvē svinēs Ziemassvētkus ārpus Latvijas – Īrijā. ”Došos pie mammas. Svētku sajūta nekur nebūs zudusi, jo mēs visi vienalga būsim kopā,” tā Linda.

Sirsnīgums un daļa no sevis

”Europa City Amrita” restorāna pavārs Nauris Rasa (20) saka, ka obligāti neesot jāizmet liels naudas žūksnis, lai sagādātu dāvanu. ”Ļoti interesantas dāvanas var izveidot no mājās atrodamām lietām,” atzīstas jaunietis, kuram gan pašam patīk gatavot gan saņemt pašdarinātas dāvanas. ”Tās ir daudz sirsnīgākas,” atzīstas puisis. Studente Liene (19) jau kopš vidusskolas laikiem gan kartiņas, gan dāvanas veido pati, savlaicīgi gatavojoties jau rudenī un vasarā. ”Dāvanas – gan ēdamas, gan praktiskas – taisu no dabas materiāliem, jāpērk tikai atsevišķas detaļas, piemēram, svecītes, papīru. Piemēram, kartiņu pagatavošanā, kas izskatās pēc piparkūkām, vajadzīgas divas paciņas melnās tējas un biezāks papīrs.” Liene parasti veido veselīgas un saldas dāvanas, kaut ko smaržīgu un praktisku. Katram kaut ko savādāku. ”Tā es iedodu daļu savas mīlestības un mīļuma, ko novēlu tā svētkos, tā ikdienā,” savās sajūtās dalās meitene. Vienu gadu Liene nopirka divas spilvendrānas, no tām sašuvusi mazus maisiņus, uzrakstījusi ar akrila krāsu virsū novēlējumu un ielikusi iekšā cukurgraudiņus, citos – mazas, mājās ceptas piparkūkas, zāļu tēju.

Agnese (21) arī gatavo īpašas dāvanas saviem mīļajiem cilvēkiem. Vienu brīdi aizrāvusies ar rotu gatavošanu, taču tam ikdienā vairs neatliek tik daudz laika, bet uz svētkiem gan cenšas izveidot kaut ko jaunu. Dāvanas viņa gatavo no auduma, sausajiem ziediem, āboliem, skujkoku zariņiem, dzijas, citiem dabas materiāliem.

Arī 15 dažāda vecuma aptaujātie liepājnieki sacīja, ka labprāt uz svētkiem saņemtu nedārgas, bet praktiskas dāvanas, kā arī saldumus. ”Nav jau svarīga dāvanas vērtība, bet tas, ka vispār uz svētkiem tevi atceras,” šādu nostāju pauda lielākā daļa aptaujāto. Bērniem vēlmes gan ir lielākas – viņi vēlas no Ziemassvētku vecīša dāvanās saņemt, sākot no radiovadāmām mašīnām, runājošām lellēm, beidzot ar kvadracikliem, kā arī saldumus.

Uz svētku galda – ziemas krājumi

Par to, kas tiks likts svētku galdā, liepājnieki uzsvēra to, ka nevēloties pārāk tērēties ne dāvanām, ne svētku galdam, jo arī pēc svētkiem būšot jādzīvo un šajos laikos dzīvot vienai dienai un svētkiem nevar atļauties. Maksimālā summa, ko nosauca, bija 30 lati, bet minimālā – 15 lati. Svētku galda tikšot celtas mājās ceptas piparkūkas, speķa pīrāgi, rauši, kēksi, kūkas, vārītas pupiņas un zirņi, cūkas šņukurs, konfektes, varbūt kāds gaļas cepetis, salāti. Aptaujātie atzina, ka ēdienu pagatavošanā un uz galda tikšot likti vasarā un rudenī sagatavotie ziemas krājumi – gurķi, ievārījumi, sēnes, sāļie dārzeņu našķi no burciņām, kompoti. Iegādātas tikšot tikai tādas lietas, kas mājās nav pieejamas – maize, gaļa, krējums, majonēze, piens, cukurs, kafija, garšvielas un karstvīns vai vīns, kā arī dažādas izejvielas raušu un kēksu cepšanai.

Liene Andersone