“Tā nav laba zīme!” ieraugot sēņu groziņam pāri pārliktos ceriņu zarus, sacījušas kaimiņienes. Ziedošs ceriņš šajā laikā – tas ir Karostā dzīvojošās Vaļas Todorovas atradums. Viņa devusies sēņot uz vietu, kur savulaik netālu dzīvojusi – aptuveni 50 metru no Beberliņiem, un tur arī atradusi ziedošo ceriņkoku. Daži čemuri jau noziedējuši, citi vēl zied. Sirmā kundze pastāstīja, ka vietā, kur augot ceriņi, kādreiz bijušas mājas. Arī viņa tur dzīvojusi.

Bet tad mājas nojauktas. Vaļa Todorova Liepājā dzīvo jau 52 gadus. Viņa Krievijā beigusi finanšu tehnikumu un nosūtīta uz šejieni strādāt. Tā arī Karostā viss mūžs aizvadīts. “Kādreiz avīzē lasīju, ka dažkārt ceriņi uzzied arī otrreiz gadā – rudenī, bet pati ko tādu redzu pirmo reizi,” viņa sacīja un pastāstīja, ka pāris zariņu ielikusi vāzē. Tie smaržo. Par to pārliecinājāmies arī mēs, redakcijā strādājošie. Tomēr sieviete cer, ka kaimiņienēm neesot taisnība – ka ziedoši ceriņi var būt slikta zīme. “Vai mazums dažādu ticējumu?” viņa atmet ar roku.

Liepājas Universitātes Vides zinātņu katedras asociētā profesore Ludmila Karule nomierināja, ka uzziedējušie ceriņi nekādā gadījumā nav slikta zīme. “Mēs taču esam ievērojuši, ka, piemēram, pienenes labvēlīgos laika apstākļos pa kādai regulāri uzzied arī rudenī. Tā notiek arī ar ceriņiem, tas nav nekas neparasts. Īpaši pašlaik, kad dabā procesi ir krietni vien mainījušies. Visticamāk, ka šie paši ceriņi nākampavasar atkal uzziedēs parastajā laikā.” 

“Kurzemes Vārds”

Ziedoši ceriņi vasaras beigās – tas ir mazliet mulsinoši. Īpaši, ja tie reibinoši smaržo.