Viņa norādīja, ka pēdējos gados ir notikuši vairāki incidenti, kas saistīti ar kabeļu bojājumiem.

Lāksonena arī atzina, ka patiesībā nav zināms precīzs incidentu skaits, jo ne visas valstis ir gatavas dalīties ar šo informāciju. Tādēļ, iespējams, gadījumu ir bijis vairāk, nekā ir zināms.

Viņa sacīja, ka šajā jomā drīzumā tiks izveidots zemūdens kabeļu uzraudzības centrs Baltijas jūras reģionā, kur piekrastes valstis sadarbosies vienotā informācijas apmaiņas platformā.

Tāpat viņa informēja, ka ir pieejams finansējums kabeļu infrastruktūras jautājumiem. “Īpaši analizējām remonta kapacitāti Eiropā, un patlaban tā ir nepietiekama. Dažus Baltijas jūras kabeļus nebija iespējams salabot pietiekami ātri, jo remontam nepieciešamie kuģi atradās tālu no reģiona,” uzsvēra EK pārstāve.

Viņa atzīmēja, ka situācija pie Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas ir sarežģīta daudzos aspektos. Tostarp šīs valstis atrodas ģeogrāfiski tuvu Krievijai, kā arī tās saskaras ar ekonomiskām un finanšu grūtībām, kas izriet no šīs situācijas.

EK pārstāve norādīja, ka patlaban aizsardzības jomā tiek gatavota Eiropas drošības stratēģija, kuru plānots publicēt vēl pirms vasaras pārtraukuma. “Šajā kontekstā vēlētos redzēt, ka valstis cieši sadarbojas, formulējot kopīgus vēstījumus citām dalībvalstīm. Jo pat tad, kad karš Ukrainā, beigsies, Krievijas radītais apdraudējums nepazudīs,” viņa uzsvēra.

Tāpat Lāksonena pauda, ka patlaban īpaši aktuāls jautājums ir dronu incidenti, jo tie ir novēroti daudzviet, tostarp Latvijā.

Viņa papildināja, ka EK vēlas sniegt ieguldījumu šīs problēmas risināšanā, tādēļ nesen pieņemts rīcības plāns dronu drošībai. Šis plāns attiecas ne tikai uz aizsardzību pret dronu radītajiem draudiem, bet arī uz šo draudu savlaicīgu atklāšanu. Vienlaikus plānā aplūkota arī Eiropas dronu industrijas attīstība. Tāpat drīzumā EK plāno organizēt tehnisko forumu Eiropas dronu industrijai, īpaši aicinot uzņēmumus no austrumu robežas reģioniem.

Papildu viņa minēja, ka nākamā ES daudzgadu finanšu shēma vēl nav pieņemta, tādēļ tiks izmantoti līdzekļi no pašreizējās programmas 200 miljonu eiro apmērā iekšējās drošības stiprināšanai. “Šis konkurss joprojām ir atvērts, un ceram, ka austrumu robežas valstis aktīvi pieteiksies šim finansējumam. Tas ir īpaši orientēts uz robežu drošības stiprināšanu, vienlaikus uzlabojot drošību reģionā,” uzsvēra Lāksonena.

Viņa rezumēja, ka EK turpina darbu gan pie droniem, gan pie kabeļiem. Dronu rīcības plāns patlaban tiek ieviests praksē, savukārt kabeļu iniciatīvas īstenošana ir sasniegusi būtisku progresu.

LETA jau ziņoja, ka Briselē šonedēļ notiek EIC samits, kurā tiekas Eiropas tehnoloģiju kopienas ar ES pētniecības un inovāciju politikas veidotājiem.

Pasākuma mērķis ir diskutēt par Eiropas konkurētspējas stiprināšanu, zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju jeb “deep tech” attīstību globālā līmenī un ar to saistītajiem izaicinājumiem, kā arī iespējām piesaistīt lielākas privātās investīcijas.

Tostarp pasākuma laikā atklāts fonds “Scaleup Europe Fund”, kura investīcijas plānotas piecu miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu perspektīvākos Eiropas zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju jeb “deep tech” uzņēmumus attīstīties globāli.

EIC ir izveidota, lai atbalstītu revolucionāras inovācijas visā to attīstības laikā. 2026. gada darba programmā EIC budžets pārsniedz 1,4 miljardus eiro, koncentrējoties uz radikālām tehnoloģijām un stratēģiski nozīmīgiem risinājumiem.