Māksla ļauj runāt bez vārdiem

Ik gadu Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienība (LMTAA) ziemu ieskandina ar Mākslu terapijas dienām, tomēr ne visiem izprotams, ko tieši šādā terapijā dara un kā tā iedarbojas uz cilvēku.

Tādēļ šī gada mērķis ir iepazīstināt ar to plašāku sabiedrību un aktualizēt tēmu par mākslas terapiju kā psiholoģiskā atbalsta iespēju arī izglītības vidē.

Latvijā pieejami vairāki mākslas terapijas veidi: vizuāli plastiskās mākslas terapija, mūzikas, deju un kustību, kā arī drāmas terapija.

Katrā no tām mākslu un radošo procesu izmanto terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību.

Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu.

Svarīgi, ka

terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu valoda – māksla, tādējādi tā pieejama plašam lokam ar dažādām vajadzībām.

Mākslu terapijas dienu koordinatore Ilze Lejniece skaidro, kā šī ir veselības aprūpes joma, kurā klientu daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai izmanto mākslas līdzekļus, tehnikas un paņēmienus, radošo procesu.

Darbs profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē notiek individuāli vai grupās, un klienta atgriezeniskā saite par veikto procesu vai gala darbu ļauj izprast viņa sajūtas, emocijas, domas, vajadzības, spējas, resursus utt.

Nav jāprot zīmēt un dziedāt

Nezinot, kā process notiek, skeptiķi vaicā – kā tas man var palīdzēt? Liepājas Universitātes Mākslas terapijas studiju programmas direktore Mirdza Paipare vērš uzmanību, ka mākslas terapeiti ir ārstniecības personas.

Ja ārsti palīdz ārstēt pacientus ar zālēm, tad mākslas terapeiti to veic, aktualizējot radošos procesus, tādā veidā strādā ar paša pacienta resursiem, iespējām.

“Tāpat bieži nākas dzirdēt mākslas terapijas klientus/pacientus, kuri saka: es neprotu zīmēt, dziedāt vai spēlēt teātri. Tam nav nekādas nozīmes  terapijā.

Vajag uzticēties, ļauties radošajam procesam, ko piedāvā mākslas terapeits.

Piemēram, mūzikas terapijā mūs vada koncepcija, ka katrā no mums, neatkarīgi – jauns vai vecs, mazs vai liels, slims vai vesels, snauž “muzikālais bērns”, kurš tikai jāpamodina. To veic profesionāls mūzikas terapeits.”

M. Paipare novērojusi, ka pieprasījums pēc mākslas terapijas kļūst aizvien lielāks, jo tieši šajā sarežģītajā laika posmā pēc pandēmijas, ilgajām mājsēdēm, bēgļu plūsmas cilvēki meklē atbalstu.

“Mākslas terapijai ir ļoti plašas iespējas iedarboties uz pacientiem ar dažādām saslimšanām.

Mūzikas terapeiti pat strādā ar priekšlaikus dzimušajiem, arī komas pacientiem. Saprotams, ka drāmas terapeits nevar strādāt ar klientiem, kuri nerunā, savukārt mūzikas terapeiti to spēj. Ir daudz pozitīvu un veiksmīgu darba rezultātu dažādās pacientu grupās. Bezspēcīga mākslas terapija ir vien tajos gadījumos, kad klients pats to nevēlas,” zina teikt M. Paipare.

Visas iespējas studēt

Liepājas Universitāte piedāvā apgūt mākslas terapiju. Studiju programmas direktore ir pārliecināta, ka tā ir laba izvēle, jo paver iespējas strādāt visdažādākajās jomās, pamatā: veselības aprūpē, sociālajā aprūpē, izglītībā.

“Mākslas terapeits ir ārstnieciskais atbalsta personāls. Piemēram, šobrīd mums skolās ir iekļaujošā izglītība. Tiek iekļauti bērni ar dažādiem traucējumiem, mācīšanās grūtībām. Skolās trūkst psihologu, atbalsta personāla, tur būtu īstā vieta arī mākslas terapeitam, jo

bieži vien bērns nespēj pastāstīt to, kas notiek ar viņu, bet, iespējams, var uzzīmēt, izspēlēt, izdziedāt.”

M. Paipare stāsta, ka šobrīd Liepājā nav īpaši daudz mākslas terapeitu, kuri strādātu veselības aprūpē. Nodrošinātas vien pāris vietas: Piejūras slimnīcā, Liepājas Reģionālajā slimnīcā, daži no tiem darbojas arī sociālajā aprūpē “Rūrē”.

Sadarbībā ar Liepājas Sociālo dienestu tiek īstenota mūzikas terapija bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, Pusaudžu resursu centrā, krīžu centrā “Marta”.

Vairāki mūzikas terapeiti strādā arī Dienvidkurzemes reģionā (Aizpute, Priekule, Gramzda).

“Kā jau minēju, darba tirgus paplašinās. Skolās mūzikas terapeitu nav, lai gan būtu vēlami. Šobrīd tiek veikti pētījumi – kā mūzikas terapeits spēj palīdzēt runas un valodas problēmu mazināšanā, lasītprasmes uzlabošanā skolās. Bērnu attīstībai tas noteikti nāktu par labu.

Un, ja mēs tā filozofiski uz to skatāmies, esmu pārliecināta, ka skumjas var uzgleznot un sāpi izdziedāt. Mākslas terapija sniedz iespēju iegūt pavisam citu, jaunu pieredzi problēmu, emocionālo pārdzīvojumu u.c. risināšanā.”

Uzziņai

Kas jāzina, ejot pie mākslas terapeita

– Vai jābūt priekšzināšanām mākslas jomā?

– Nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai prasmes kādā no mākslas veidiem. Pierastie skaistuma standarti te nav būtiski, galvenais ir radošais un terapeitiskais process un iegūtā pieredze.

– Kādus materiālus izmanto mākslas terapijā?

– Mākslas materiāli ir ļoti dažādi – zīmuļi, krītiņi, flomāsteri, ogle, guaša, ūdens krāsas, tuša, balti un krāsaini papīri, līme, māls, plastilīns, ģipsis, dabas materiāli u.c.

Uzsākot terapiju, katrs ar tiem var iepazīties un izmēģināt. Mākslas terapijā cilvēks izvēlas, ar kādiem materiāliem strādāt, vai arī tos piedāvā mākslas terapeits.

– Cik ilga ir mākslas terapijas sesija?

– Mākslas terapijas sesijas ilgumus ir 30/60/90 minūtes, atkarībā no katra konkrēta cilvēka vajadzībām un iespējām.

– Kas notiek sesijās?

– Mākslas terapijas sesijas notiek gan individuāli, gan grupā. Katra sesija ir piemērota konkrētā cilvēka vai grupas vajadzībām un mērķiem.

Sesijā mākslas terapeits iesaka konkrētu mākslas terapijas uzdevumu/metodi vai aicina cilvēku brīvi un spontāni radīt mākslas darbu.

Ja iespējams, pēc radošā procesa notiek saruna, lai kopīgi izprastu radīto mākslas darbu un rastu atbildes uz aktuāliem jautājumiem.

Avots: arttherapy.lv

Kā mākslas terapija var palīdzēt man?

– Mazina konkrētās saslimšanas vai traucējuma simptomus (piemēram,  depresiju, trauksmi u.c. ar garīgām funkcijām saistītus traucējumus), palīdz iemācīties kompensatoras tehnikas fizisku ierobežojumu gadījumā u.tml.).

– Strādā ar cilvēka pamatproblēmu ietekmējošiem faktoriem (viņa domāšanu, jūtām, uzvedību, dzīvesveidu u.c.).

– Izmantojot atbalstošās terapijas principus, palīdz pārvarēt traumatisku pieredzi un mazināt slimības, traucējuma vai problēmas radītās sekas vai strādā ar problēmu preventīvā kontekstā.

Mākslas terapija ieteicama:

• rehabilitācijas procesā;
• garīgu, somatisku un psihosomatisku saslimšanu gadījumos;
• psiholoģisku, sociālu un emocionālu problēmu gadījumos;
• kā arī situācijās, kad cilvēkam nav specifisku grūtību, bet viņa mērķis ir radoša pašizpausme, personības izaugsme un dzīves kvalitātes uzlabošana.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.