Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Agris Pilsums. Viņš norāda, ka pašvaldības sedz skolēnu un audzēkņu pārvietošanos sabiedriskajā transportā savās pašvaldībās dzīvojošajiem, tomēr daudzi jaunieši mācīties brauc uz citām pašvaldībām, un viņiem ir jāmaksā pašiem.

Šāda situācija ģimenēm rada papildu finanšu slogu, kas ne vienmēr ir paceļams, kā rezultātā cieš bērni, un ar viņiem – Latvijas nākotne, uzskata iniciatīvas autors.

Viņaprāt, jāņem vērā, ka pēc Covid-19 krīzes daudzi vecāki ir sākuši strādāt attālināti un attiecīgi ir mainījusies arī iespēja izvadāt bērnus uz skolu. Ir arī mainījušās pašvaldību robežas pēc teritoriālās reformas, radot neatbilstību starp dzīvesvietas un apmeklējamās skolas pašvaldību.

Kaut paredzami nelielam skaitam bērnu un ģimeņu, tomēr arī šī ir problēma. Ir zināmi gadījumi, kad, nespējot segt transporta izdevumus, ģimenes ir spiestas bērnus atstāt internātos, stāsta Pilsums, piebilstot, ka tas pasliktina bērna labbūtību un veicina jau tā nesamērīgi lielo “izkritušo” skaitu no Latvijas vidējās un profesionālās izglītības.

Tāpēc viņš aicina valstī izveidot centralizētu sistēmu, lai nodrošinātu skolēniem un arodskolu audzēkņiem bezmaksas sabiedrisko transportu.

Tādējādi Pilsuma ieskatā sabiedrība iegūs vēl pilnvērtīgāk pieejamu izglītību neatkarīgi no ģimeņu materiālā stāvokļa.