Hemoglobīna mērījumi, pirmkārt, ir pašu donoru drošībai – ja hemoglobīna līmenis ir zems, tad asinis ir vajadzīgas pašam potenciālajam donoram. Tādos gadījumos cilvēki tiek aicināti mainīt ēšanas paradumus, ēst vairāk dzelzi saturošus produktus, iespējams dažkārt ir vajadzīgs kāds vitamīnu papildinājums. Cilvēks tad var atgriezties pēc kāda laika un, ja ar hemoglobīna līmeni viss ir kārtībā, kļūt par donoru, norādīja Pole.

Tāpat potenciālos donorus var nākties atraidīt veselības stāvokļa dēļ un dažādu medikamentu lietošanas dēļ. Pēc sarunas ar potenciālo donoru ārsts var izlemt, ka cilvēkam ir nedaudz jāuzgaida un šobrīd asinis nodot nevar. Dažkārt, īpaši jauniem cilvēkiem, ir arī vēnu neatbilstība.

“Reizēm cilvēki tādēļ ir sarūgtināti, ka, nododot asinis analīzēm, viss ir bijis kārtībā, taču, ja mums rodas aizdomas, ka nebūs iespējams veikt asinis noņemšanas procedūru, tad nākas atteikt. Jāsaprot, ka, lai arī asins ziedošanas process nav sāpīgs, tas ir ilgāks un vēnai ir jāiztur adata 10-15 minūtes un tas nav kā ar asins analīzēm, kas ir dažu sekunžu jautājums. Tas dažkārt rada sarūgtinājumu,” atzina Pole.

Līdzīgi ir arī pēc tetovējumiem, pīrsingiem un jebkādām manipulācijām ādā, kas var radīt inficēšanās risku, kas tiek pārnesta ar asinīm, piemēram B, C hepatīts vai HIV infekcija. Proti, ir četru mēnešu nogaidīšanas periods, pēc kā var kļūt par donoru. Tā ir piesardzība, kas jāievēro, bet citādi cilvēkiem ar tetovējumiem un pīrsingiem nav ierobežojumu nodot asinis, uzsvēra VADC direktore.

Viņa apstiprināja, ka minētās infekcijas tiek atklātas asins paraugos, taču tie ir apmēram 2% no visām donācijām gadā. Līdz ar to, lai parūpētos par pacienta drošību, pirms izplatīt sagatavotās asinis no donora, VADC tās pārbaudām uz trīs vīrusiem un vienu baktēriju, kas ir jau pieminētie hepatīta vīrusi, HIV vīruss un sifiliss, kas ir bakteriāla infekcija. Kamēr laboratorija nav devusi atbildi, ka šis paraugs nekādus pozitīvus rezultātus neuzrāda, asins komponents nekur netiek izplatīts.

“Tikai tad, kad saņemam negatīvus rezultātus. Ja rezultāti ir pozitīvi, tad arī tas nav uzreiz iemesls satraukumam, jo mēs pozitīvos rezultātus sūtam pārtestēt uz references laboratoriju Infektoloģijas centrā. Ja arī tur šis rezultāts ir bijis pozitīvs, tad sūtam pašam donoram vai viņa ģimenes ārstam – atkarībā, ko donors anketā ir norādījis, – testēšanas pārskatu un aicinājumu papildus izmeklēties,” skaidroja Pole.

VADC nav diagnosticējoša iestāde, un var būt daudz un dažādu iemeslu, kāpēc tieši šis paraugs ir uzrādījis medicīniski reaktīvu rezultātu un ir pozitīvs. Tāpēc VADC sūta informāciju pacientam vai ģimenes ārstam ar aicinājumu pārbaudīties, un visbiežāk pēc pārbaudes rezultāti ir negatīvi un nekādas inficēšanās netiek atklātas.

“Mēs diemžēl šo donoru tālāk noraidām, jo nezinām, kādi ir bijuši iemesli pozitīvam rezultātam, kādu organisma reakciju rezultātā paraugs ir uzrādījies pozitīvs,” sacīja Pole.

Galvenais kritērijs, kā jebkuram donoram, kas grib ziedot asinis, ir jājūtas veselam. Arī Covid-19 laikā VADC mērīja temperatūru, bija visi piesardzības pasākumi – maskas un dezinfekcijas pasākumi. Ja cilvēks bija ar temperatūru vai nejutās vesels, tad asinis ziedot nevarēja. Ja cilvēks pats nejūtas vesels, tad nevar būt donors ne savas veselības dēļ, ne arī tādēļ, lai pasargātu pacientu, kuram pārlies asinis.

Tāpat piesardzības nolūkos VADC aicina donorus paziņot un informēt, ja pēc ziedošanas 24 stundu laikā parādās kādas saslimšanas pazīmes. Šīs asinis tad piesardzības nolūkos VADC tālāk neizplata.