Pagājušovasar īsi pirms vēlēšanām izplatītais papīra formāta izdevums, kas vizuāli bija līdzīgs laikrakstam “Kurzemes Vārds”, ir uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju, pārbaudē secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tomēr to, kas aiz tā visa stāv, sabiedrība uzzināt nevar – KNAB to atklāt atsakās.

Pērn maija beigās daudzi liepājnieki savās pastkastītēs saņēma izdevumu, kas atgādināja “Kurzemes Vārdu” – ar gandrīz identisku avīzes logo un dizainu. Minētais materiāls tika izplatīts arī elektroniskā formātā. Tā autors ir eksliepājnieks Reinis Točelovskis, kurš esot “demokrātijas vecināšanas fonda “Liepājas balss” vadītājs”. Šāda organizācija oficiāli nebija reģistrēta ne pērn, ne arī tagad.

Izdevumā bija lasāma plaša intervija ar R. Točelovski. Intervētāja vārds un uzvārds gan nebija norādīti, kas ļauj domāt, ka eksliepājnieks intervējis sevi pats, klāstot, ka nepārstāv nevienas partijas intereses, lai gan ir darbojies ar politiku saistītās jomās gan kā vēlēšanu konsultants, gan kā novērotājs. Viņš arī nepastāsta, ka savulaik bijis “Saskaņas centra” (tagad “Saskaņa”) jaunatnes organizācijas “PatriotiLV” biedrs, bet 2005. gadā no Tautas saskaņas partijas saraksta kopā ar vairākiem pašreizējiem saskaņiešiem kandidēja Liepājas domes vēlēšanās.

Izdevumā klaji netika slavināta neviena partija vai deputātu kandidāts, toties asi tika kritizēts Liepājas mērs Uldis Sesks un bijušais vicemērs Jurijs Hadarovičs. Tāpat, manipulējot ar dažādiem statistikas datiem un skaļiem virsrakstiem, Liepāja bija atspoguļota kā teju visbriesmīgāka vieta pasaulē. Jāatzīmē, ka priekšvēlēšanu aģitācija satur ne tikai aicinājumu balsot par kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu, bet arī pret tiem.

Pēc izdevuma nākšanas klajā “Kurzemes Vārda” redakcija uzklausīja daudzus telefona zvanus no sašutušiem liepājniekiem, no kuriem liela daļa bija pārliecināta, ka tas ir SIA “Kurzemes Vārds” izdotais laikraksts. Tāpēc “Kurzemes Vārds” vērsās gan Valsts policijā, gan KNAB, aicinot izvērtēt R. Točelovska darbības.

Sākta administratīvā lietvedība

No KNAB atbildi uz iesniegumu “Kurzemes Vārds” saņēma pagājušomēnes. Tajā teikts, ka, izvērtējot viltotā “Kurzemes Vārda” saturu, konstatēts, ka tas atbilstoši “Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” noteiktajam ir uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju.

“Ņemot vērā resoriskās pārbaudes laikā gūtos pierādījumus, ir konstatēta persona, kas pasūtījusi un apmaksājusi izdevuma “Par ko nekad nestāstīts “Kurzemes Vārds” drukāšanu, kā arī minētā priekšvēlēšanu aģitācija ir atzīta par ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām nesaistītas personas priekšvēlēšanu aģitāciju,”

atbildē uz iesniegumu skaidro KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča. Tāpat viņa informē, ka par “Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” noteiktā noformējuma kārtības neievērošanu minētajā izdevumā ir uzsākta lietvedība administratīvo pārkāpumu lietā. Par minēto pārkāpumu vainīgajam var uzlikt naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit eiro (fiziskajai personai).

Vai persona, kas pasūtījusi un apmaksājusi izdevuma drukāšanu, ir pats Reinis Točelovskis vai kāds cits? Vai KNAB ir zināms, kur šis izdevums ir drukāts un cik tas izmaksājis? Šos un citus jautājumus “Kurzemes Vārds” uzdeva KNAB pēc I. Jurčas vēstules saņemšanas. Atbilde bija jāgaida gandrīz nedēļu, un tā ir šāda: “Administratīvā pārkāpuma lietām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, un saskaņā ar “Administratīvā procesa likumu” tiesības iepazīties ar lietu ir administratīvā procesa dalībniekiem. SIA “Kurzemes Vārds” nav minētā administratīvā procesa dalībnieks, līdz ar to papildu informāciju par lietu KNAB nav tiesīgs sniegt.”

Pagaidām sīkākas informācijas nav arī par Valsts policijā sāktajiem kriminālprocesiem saistībā ar minēto “Kurzemes Vārda” pakaļdarinājumu. Atgādinām, ka policijā pērn jūnijā tika uzsākti divi kriminālprocesi. Viens par to, ka bez atļaujas ir izmantots “Kurzemes Vārda” nosaukums cita izdevuma tapšanā, jeb par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes apzinātu izmantošanu vai izplatīšanu. Savukārt otrs kriminālprocess sākts par Ulda Seska goda un cieņas aizskaršanu.

Uz jautājumu, cik tālu pavirzījusies izmeklēšana šajos procesos, pagājušonedēļ VP Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova atbildēja: “Kriminālprocesi ir izmeklēšanas stadijā.”

Pēta vai manipulē?

R. Točelovska aktivitāšu dēļ Liepājas domes vēlēšanās piedzīvojām vēl nebijušu melno kampaņu. Eksliepājnieks savu rīcību skaidroja ar to, ka viņam sāpot sirds par to, kas notiek viņa dzimtajā pilsētā. Taču nu viņš iesaistījies arī Saeimas vēlēšanu aktivitātēs. Janvāra beigās vietnē “Facebook” R. Točelovskis publicēja informāciju, ka meklē cilvēkus zvanu centram aptauju veikšanai. “Kurzemes Vārda” rīcībā ir viņa “zvanu centra” instrukcija, kurā norādīts, ka “zvani ir saistīti ar socioloģisko aptauju veikšanu un sabiedriskās domas izpēti priekšvēlēšanu periodā līdz 2018. gada Saeimas vēlēšanām”. Aptauja gan neesot saistīta ar politisko aģitāciju.

Tās veicējiem solīta samaksa 30 eiro dienā, kas tiekot aprēķināta proporcionāli reāli veikto interviju skaitam. Norādīts arī piemērs: ja dienā nepieciešams veikt 20 intervijas astoņu stundu laikā, tad par 20 notikušām intervijām, kuru audio ieraksti (un aizpildīta tabula) ir nosūtīti zvanu centra administratoram (spriežot pēc norādītajiem kontaktiem, administrators ir R. Točelovskis), tiek samaksāti 30 eiro līdz katra nākamā mēneša piektajam datumam. “Ja esat strādājuši, teiksim, tikai četras stundas un novadījuši tikai desmit intervijas, tad attiecīgi saņemsiet 15 eiro,” skaidro administrators. Instrukcijā arī norādīts, ka telefona sarunas ar respondentiem ir jāieraksta, taču nav minēts, ka intervējamie cilvēki par to jābrīdina. Interesanta ir vēl kāda prasība – zvanu centra darbiniekiem jāpalūdz sava mobilā telefona operatoram pieslēgt funkciju, kas neparāda zvanītāja numuru. Šis rīkojums instrukcijā atzīmēts kā “svarīgi”.

Šādas aptaujas pirms vēlēšanām mēdz pasūtīt politiskie spēki, izmantojot socioloģisko uzņēmumu pētījumus.

“Dīvaini, mulsinoši un ērmīgi,” – šādi R. Točelovska zvanu centra instrukcijā minēto vērtē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viņš norāda, ka profesionālo pētījumu pamatā ir vesels mehānisms, kas jāņem vērā. “Bet, ja cilvēki savā nodabā no mājām kaut kur zvana, tad tā nav uzskatāma par aptauju. Šādām aptaujām nav nekā kopīga ar to, ko dara pētījumu centrs.”

Kas ir konkrētās aptaujas pasūtītājs un finansētājs, atliek vien minēt. Taču aptauja ir viens no manipulatīvo tehnoloģiju paņēmieniem, kas tiek izmantots priekšvēlēšanu kampaņās Krievijā, kad jautājumi tiek formulēti tā, lai novirzītu masu apziņu vēlamajā virzienā. Piemēram, iekļaujot aptaujā šāda tipa jautājumus – ja mūsu vēlēšanu apgabalā uzvarēs kandidāts A, tad dzīve kļūs labāka divas, piecas vai desmit reizes? Šādu aptauju rezultāti netiek apkopoti un publiskoti, jo to mērķis ir tikai slēpta iedarbība uz respondentiem, lasāms politiskās zinātnes doktores Ievas Dmitričenko promocijas darbā “Rietumu politiskās konsultēšanas tehnikas un postpadomju polittehnoloģijas politiskajās kampaņās Latvijā”.